Pievienotā vērtība

Ekonomikas atveseļošanās pēc Covid-19: vērtē politikas veidotāji un individuālie uzņēmēji

Pievienotā vērtība

Nekustamo īpašumu tirgus Latvijā: pandēmijas ietekme un nākotnes tendences

Stājies spēkā jaunais Īres likums: cerība uz izīrēšanas tirgus atdzīvošanos vismaz Rīgā

Eksperte: Jaunais īres likums var atdzīvināt īres tirgu Rīgā, bet ne reģionos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

1. maijs šogad bija ne tikai darba svētki. Pēc visai ilgā tapšanas ceļa, spēkā stājās jaunais īres likums. Un tas nozīmē nelielu revolūciju īres tirgū. Eksperti spriež, ka jaunais likums var atdzīvināt īres tirgu Rīgā.

"Vecajā īres likumā karalis bija īrnieks. Kas nav slikti, ja esat īrnieks. Bet tas nav tik labi nekustamā īpašuma attīstības procesam un jaunu izīrētāju ienākšanai tirgū," tā seminārā stāstīja zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" vecākais jurists Jorens Jaunozols.

Viņš minēja piemēru. Tas, ka īres likums, bija saistošs arī jaunajiem nekustamā īpašuma saimniekiem. Ideja jau laba – lai pasargātu īrniekus. Tomēr reāli, kā pastāstīja Jaunozols, laiku pa laikam uzņēmēji saskārās ar visai nepatīkamām situācijām. 

Vienā gadījumā viņa kolēģi bija pamanījuši, ka nupat nopirkts īpašums joprojām parādās īres tirgū. Viņi uzdevās par potenciāliem īrniekiem, un tika laipni izrādīts īpašums, stāstot vīziju par tālāko attīstību. Bet īpašums šim cilvēkam nemaz vairs nepiederēja. Jaunais ieguvējs bija muļķa pozā, kuram jāiet uz tiesu pierādīt savu taisnību.

Šādu iespēju jaunais īres likums vairs nedos. Ir vēl daudzas citas izmaiņas. Piemēram, īres līgumiem jābūt terminētiem, lai īrnieks baudītu pilnu aizsardzību, īres līgums jāreģistrē zemesgrāmatā, un – bezstrīdus kārtībā var piedzīt īres maksu. Interesants aspekts – bezstrīdus piedziņa attiecas tikai uz īres maksu, nevis, piemēram, komunālajiem pakalpojumiem. Un tādēļ, iespējams, arvien biežāk komunālos maksājumus iekļaus īrē.

Pēc ekspertu domām, jaunais īres līgums ir sabalansētāks starp iesaistītajām pusēm. 

Pēc Jaunozola teiktā, jaunais likums nebūs tikai izīrētāju interesēs. Viņš norādīja, ka īrnieku tiesības lietot telpas un paļauties uz līgumu nav mazinājušās. Iepriekš īrnieks strīdus gadījumā varēja būt komfortablā situācijā, jo viņam nekas nebija jādara, bet tagad arī pašam būs jāveic aktīvas darbības, lai sevi aizstāvētu.

To, vai tiešām īrnieku un izīrētāju intereses ir sabalansētas, parādīs tas, kā likumu piemēros praksē. Bet tas, uz ko cer daudzi, ir ledus laikmeta beigas īres tirgū. Pašlaik, pēc uzņēmuma "Colliers" aplēsēm, ir pieci spēlētāju tipi:

  • pirmie – profesionāļi, kuru bizness ir īres nami un dzīvokļu izīrēšana;
  • otrie – attīstītāji, kas dzīvokļu mājas ceļ pārdošanai, bet daļu - izīrē;
  • trešie – viesnīcu tipa mājas, kuras parasti piedāvā īstermiņa īrei, kuri Covid-19 laikā piedāvā ilgtermiņa nomu;
  • ceturtie – īpašnieki, kas, piemēram, mantojuši īres namus un turpina izīrēt dzīvokļus
  • piektā un daudzskaitlīgākā daļa – privātpersonas, kas izīrē dzīvokļus, kuros paši nedzīvo.

Uzņēmuma pārstāve Agija Vērdiņa pastāstīja, ka Rīgā, pēc uzņēmuma aprēķiniem, ir aptuveni 175 īres nami ar apmēram 5500 dzīvokļiem. Ir nedaudz vairāk kā 30 profesionāli pārvaldnieki, kuri strādā ar nedaudz vairāk kā 2000 dzīvokļu.

Vēl viņa norādīja, ka mūsu tirgus ir jauns – pagājušajā gadā tika uzbūvēti divi nami, un vēl vienu turpina būvēt.

Vērdiņa to nodēvēja par buma gadu, jo pēdējos sešos gados vispār uzbūvēti tikai pieci īres nami. 

Latiņa, kas jāsasniedz, lai varētu sāktu runāt par profesionāla īres tirgus atdzīvošanos, nav pārāk augsta. Un esot veseli trīs iemesli, kas Vērdiņai liek nākotnē raudzīties optimistiski. 

"Kur mēs redzam potenciālu? Jaunais īres likums ir daudz draudzīgāks attīstītājiem, kas palīdzētu. Interese par šo segmentu ir. Otrs potenciāls – privātpersonām piederošie īres nami, kur runājam par aptuveni 2600 dzīvokļu. Daļa var tikt pārdoti, bet šīs ir ēkas, kas potenciāli var tikt pārvērstas īres namos. Trešais – investori būtu ieinteresēti šādus objektus iegādāties.

Eiropā augusi investoru interese par alternatīviem nekustamā īpašuma segmentiem – kas nav tipiskais tirdzniecības centrs, noliktava vai biroja ēka.

Bet arvien vairāk skatās uz pansionātiem, studentu viesnīcām. Šie segmenti mums nav attīstīti. Īres nami ir kā trešais, kur ir iespējas," stāstīja Vērdiņa.

Tiesa, šis pamatā attiecas uz situāciju Rīgā. Jo ārpus tās joprojām ir nesakritība starp izmaksām un potenciālo ieguvumu.

"Būvniecības izmaksas pret īres maksām neveido biznesa modeli. Tas ir arī iemesls, kādēļ citās pilsētās mazāk būvē jaunos namus, arī kādēļ Valmierā tika pieņemts lēmums, ka pašvaldība pati būvēs īres namus. Kamēr tā matemātika līdz galam nesanāks vai nebūs papildu valsts atbalsts vai citi mehānismi, kas palīdzētu attīstītājiem, mēs tik daudz īres namus ārpus Rīgas neredzēsim," norādīja Vērdiņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti