Pārsvarā jau prieka, tradīciju, atpūtas dēļ cilvēki dodas sēņot un ogot, varbūt, lai ieliktu kādu pilna sēņu groza bildi sociālajos tīklos, bet tas var būt labs papildu ienākumu avots, jo salasīto pēc tam var arī pārdot.
Daži jūlijā speciāli ņem atvaļinājumu, lai pievērstos melleņu lasīšanai, jo tā var nopelnīt kādu papildu naudu lielākām iecerēm vai plāniem; ja zināmas labas vietas, tad, tā kārtīgi lasot, vienā dienā var ''salasīt'' pat 100 eiro, bet ja lasa tā, ka pēc tam mugura neprotestē – pa divām trim stundām, tad kādus eiro 30.
Melleņu laiks gan ir jau aiz muguras, bet šobrīd aktuālas ir sēnes, brūklenes un dzērvenes.
Latvijas Radio sazinājās ar vairākiem uzņēmumiem, kuri iepērk meža veltes un tām pievieno vērtību – kaltē sēnes un ogas, spiež sulas.
Šogad viss bijis kā parasti, pat nedaudz vairāk kļuvis tādu lasītāju, kuri neietilpst stereotipiskajās jauniešu, pensionāru un saulesbrāļu kategorijās.
Indra Rode no uzņēmuma “Cietais rieksts” stāstīja, ka ogu lasītāji ir no visām kategorijām, bet lielākoties ir lauku cilvēki, kuri mēģina gūt papildu ienākumus, kā arī jaunas ģimenes, kuras grib bērniem iemācīt lasīt ogas un sēnes.
Rode piebilda, ka raža šogad ir ļoti, ļoti laba - netrūkst ne dārza, ne meža ogu, arī sēņu ir visai daudz, tāpēc cenas ir nedaudz zemākas nekā iepriekšējos pāris gados, bet būtiski tās neatšķiras.
Vēl viens iemesls nedaudz zemākām cenām ir tas, ka šogad bija daudz mazāk pārpircēju, kuri tikai uzpērk un uzreiz pārdod tālāk.
Ir cilvēki, kuri iedomājas, ka tas būs ātras peļņas avots – ieskriet mežā, iepirkt pilnu busiņu un nodot tālāk, bet ne vienmēr viņiem izdodas ogas tālāk realizēt, “ātri apraujas, tas nav tik vienkārši tālāk realizēt”, stāstīja Rode, piebilstot, ka viņas uzņēmums strādā tieši ar ogu lasītājiem.
To, ka šādu “pērc–pārdod” biznesmeņu ir mazāk, apliecina arī uzņēmumā “Ice Berry”. Tā valdes loceklis Kārlis Antvars skaidroja, ka viņiem, iespējams, bail par to, ka nebūs kur iepirkto pēc tam pārdot tālāk. Par to savukārt mazāk galva sāp tiem, kuri paši no iepirktā ražo produktus.
“Mēs paši ražojam sulas, mums jebkurā gadījumā ogas nepieciešamas, sulas pagājušajā gadā realizētas labi, mums tas nesagadās problēmas,” sacīja Antvars.
Viņš skaidroja, ka šogad pandēmijas dēļ galvenokārt ir jābalstās uz iekšējo tirgu, jo eksporta daļā, piemēram, pieprasījums pēc sēnēm, ir daudz mazāks, un tās šogad uzņēmums iepērk mazāk.
Savukārt uzņēmums “Cietais rieksts” produktus pārsvarā pārdod tepat Latvijā, mazumtirdzniecības veikalos un pa retam arī kādam restorānam un cer, ka pat potenciālie Covid-19 otrie viļņi viņu plānus būtiski neietekmēs.
“Ēst mēs gribēsim tāpat, varam nenopirkt kurpes, bet ēdiens būs vajadzīgs, ceram, ka mūsu produktiņš tāpat tirgosies,” sacīja Rode.
Ja nu kāds domā doties mežā lasīt tur naudu, tad šobrīd rit aktīva brūkleņu sezona, pēc lietainajām dienām uzņēmumi ļoti cer uz kvalitatīvām baravikām, kurām šogad vajadzētu būt daudz, bet sezona tiks noslēgta ar dzērveņu iepirkšanu.
