Pievienotā vērtība

Ilgtspēja un Eiropas zaļais kurss - jēdzieni, ar kuriem būs jārēķinās arvien vairāk

Pievienotā vērtība

Kas ir IPO jeb sākotnējais publiskais akciju piedāvājums?

Inflācija: patērētājiem netīk, ekonomikai reizēm nepieciešama

Inflācija patērētājiem netīk, bet ekonomikai reizēm nepieciešama

Ne tikai Latvijas Banka, bet kopumā gan ražotāju, gan patērētāju gaidas pēc cenu kāpuma ir augstākās kopš pandēmijas sākuma – un, kā zināms, jo vairāk kaut ko gaida un daži pat uz to cer, tad neizbēgami tā arī notiek, arī ekonomikā.

Inflācija satrauc ne tikai ikvienu no mums, kurš paskatās uz cenām veikalos vai rēķiniem e-pastā, bet arī ekonomistus un Latvijas Banku. Ja ir neliela inflācija, tas ir labi, jo mudina, piemēram uzņēmumus investēt, bet liels cenu kāpums var ievilkt riktīgā ekonomiskajā atvarā. Pagaidām gan Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks, ziņojot par prognozēm, lielo trauksmes zvanu vēl nesit.

"Mēs šo uzrāvienu pašreizējā brīdī redzam kā lielā mērā pārejošu. Ko tas nozīmē? Tāda kalnveidīga dinamika. Galvenie iemesli, kas parāvuši uz augšu, – enerģija, rūpniecības preces un pārtika. Ja runājam par enerģiju un rūpniecības precēm, tur uzrāviens iepriekš slēptās ekonomikas dēļ, jo noņemti ierobežojumi un pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums. Un arī piegādes ķēžu pārrāvumi izraisa cenu kāpumus, redzam potenciāli, ka pārrāvumi iestiepjas ilgāk, nekā cerēts. Sākotnējās prognozes bija, ka šī gada beigās tas beigsies, bet pašreizējās aptaujas par to neliecina. Prognozes rāda, tas var iestiepties būtiski nākamajā gadā un atsevišķos gadījumos krietni pēc nākamā gada," sacīja Kazāks.

Vēl viens faktors, kas var dzīt augšā cenas, ir pandēmijā izveidotie uzkrājumi, kas Latvijā ir īpaši lieli.

"Papildu uzkrājumu apjoms kopš pandēmijas apjoma ir ap 800 miljoniem eiro, kas kopumā ir apmēram viena mēneša patēriņš. Uzkrāto līdzekļu apjoms ir nozīmīgs – ja pandēmija kļūst par regulāru vīrusu, cilvēki kļūst drošāki un sāk šo naudu tērēt, tas var paraut uz augšu daudzus ekonomikas rādītājus," sacīja Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.  

Lielākā daļa uzkrājumu ir mājsaimniecībās ar salīdzinoši lieliem ienākumiem. Tāpēc ir cerība, ka šos līdzekļus investēs, nevis notērēs. Bet, atgriežoties pie inflācijas, Latvijā tās pīķi gaida pēc pāris mēnešiem. "Tam klāt nāk uzkarsēts darba tirgus un aizvien straujāks izmaksu kāpums, un tas sāk iecenoties iedzīvotāju gaidās par algu pieaugumu. Tad inflācija var noturēties augsta arī ilgāku laiku. Bet mūsu pamatscenārijs, ņemot vērā, ka inflācijas pieaugumu pagaidām nosaka ārēji faktori un tie, visticamāk, ir pārejoši (..), tad arī mēs sagaidām, ka inflācija, visticamāk, savu pīķi Latvijā sasniegs gadu mijā," sacīja Rutkaste. 

Viņš prognozēja, ka cenu pieauguma pīķis būs 5%, un tad pēc pozitīvā scenārija cenu kāpums aprimst.

Bet pēc ne tik rāma scenārija – paskatāmies uz cenām, gaidām lielākas algas, tas savukārt ietekmē uzņēmumu lēmumus un inflācija turpina uzvaras gājienu. 

"Darba tirgus uzsilst. Raugoties tuvākajā nākotnē un saglabājoties nenoteiktībai un bažām par saslimstības līmeni, nodarbinātības gaidas tuvākajā laikā ir nedaudz piebremzējušās, bet joprojām tās ir pozitīvas. Visticamāk, vidējā termiņā mēs redzēsim, ka situācija darba tirgū saglabāsies saspringta, darbaspēka trūkums izteikts, prasmju neatbilstība starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu būs liela, bezdarbs pakāpeniski mazināsies. Tā kā darba tirgū temperatūra turpinās kāpt. Tas nozīmē, ka arī algu pieaugums būs straujš – šobrīd ap 10%," vērtēja Rutkaste.

Izklausās pazīstami? Pirms 2008. gada krīzes arī darba tirgus karsa un algas kāpa tā, ka bail skatīties, un inflāciju mērījām divciparu skaitļos. Uzkaršanas risks Latvijā ir arī tagad, bet, kā skaidroja Latvijas Bankas vadītājs, risinājumi būs jāmeklē pašiem, nevis jācer uz Eiropu. 

"Ja mūsu biznesa cikls uzkarst krietni straujāk nekā eirozonā vidēji, ko tas nozīmē? Eirozonā inflācijas mērķis ir visai eirozonai, tas nav atsevišķai valstij. (..) Līdz ar to, ja gadījumā inflācija biznesa cikla pārkaršanas dēļ kļūs straujāka, ar eirozonas instrumentiem mēs to piebremzēt nevarēsim, līdz ar to paliek vietējie instrumenti," sacīja centrālās bankas vadītājs.

Tas ir, piemēram, apgrūtināt kreditēšanu, bet vismaz uzņēmumi Latvijā būtu jākreditē straujāk, tā kā šis nav risinājums. Atliek tikai atbalstīt uzņēmumu spēju saražot un nekurināt papildu pieprasījumu, piemēram, ar lieliem valsts pasūtījumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt