Sadaļas Sadaļas

Pievienotā vērtība

Akciju tirgus eksperimenta sezonas noslēgums: Kuram labāk veicies biržā

Pievienotā vērtība

Rīgas pievilcība investoru acīs

Pelnīt ar atkritumiem: pieprasījums pēc zaļiem uzņēmumiem aug

Uzņēmējdarbībā modē zaļā krāsa. Kā ar to pelnīt?

Klasiskais melnais vienmēr ir bijis modē, uzņēmējdarbībā jaunā modes krāsa ir zaļā. Globālā sasilšana, piesārņotie okeāni, atkritumu daudzuma pieaugums pasaulē vairs nav tikai problēmas, par kurām uztraucas un strīdas zinātnieki. Ne tikai politiskajā dienaskārtībā, bet arī mūsu ikdienas dzīvē aizvien pārliecinošāk ienāk tādi jēdzieni kā ilgtspēja, otrreizēja pārstrāde, atjaunojamie resursi, dabai draudzīgs dzīvesveids.

Un nevis tikai saukļu formā, bet jau ar reāliem plāniem un iespaidīgām atbalsta naudas summām. Gan ar Eiropas Savienības (ES) fondu, gan ar pēcpandēmijas ekonomiku atjaunošanai plānoto naudu – liela daļa no tās paredzēta tieši zaļām, dabai draudzīgām idejām.

Un tas savukārt nozīmē, ka ir ļoti piemērots laiks šādu biznesa ideju radīšanai un realizēšanai.

Piemēram, uztvert atkritumus kā resursu, kā iespēju radīt ko jaunu un pelnīt – tā nesen notikušajā diskusijā aicināja biedrības "Zaļā brīvība" pārstāve Inga Belousa, norādot, ka, piemēram, pārtikas industrijā resursu, ar ko strādāt, ir daudz.

"(..) Ik gadu ap 40% no visas pasaulē izaudzētās pārtikas netiek izmantota, netiek apēsta. Tas ir ļoti liels apjoms," sacīja "Zaļā brīvība" pārstāve, norādot, ka

53% jeb vairāk nekā puse no visiem pārtikas atkritumiem rodas mājsaimniecībās – tas ir atkritumos izmestais ēdiens.

Pārtikas atkritumi gan nav tas vieglākais resurss, ar ko strādāt un kur izdomāt jaunas biznesa idejas. Bet mums tepat Latvijā ir labi piemēri, kur pārpalikumi pēc alus ražošanas, ko citi ražotāji izmestu miskastē, – "Valmiermuižā" tiek pārstrādāti cepumos.

Otra lielā niša, kuras virzienā domāt, ir apģērbs, tekstils, sacīja ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule.

"(..) Ja mēs skatāmies uz apģērbu un mājas tekstila produktiem, tad diemžēl šobrīd pasaulē, pēc 2017. gada pētījuma datiem, 83% no visiem produktiem ļoti ātri aiziet atkritumu poligonos vai tiek sadedzināti. Tikai 12% aiziet pārstrādē mazākas vērtības produktiem. Te mēs runājam par lupatiņām vai matraču pildījumiem, vai siltumizolācijas materiāliem. Produkti tiek sagriezti lielākās vai mazākās daļās un tālāk tiek izmantoti.

Diemžēl tikai 1% no tā visa pasaulē izmanto jaunu apģērbu pārveidei vai pārstrādei. Tātad no vieniem apģērbiem tiekam pie jauniem.

Līdzīgi skaitļi ir arī Baltijas valstīs – aptuveni puse no tā, ko ieliekam īpašajos konteineros, nonāk atkritumu poligonos vai tiek sadedzināta," klāstīja Akule.

Šobrīd Latvijā ir uzņēmumi un biedrības, kas nodarbojas ar otrreizējo atkritumu pārstrādi, bet lielākoties tie ir tādi mazi hobijuzņēmumi, bieži vairāk dzīvesstils vai dzīvesveids, bet pasaulē ir pāris labi piemēri, kur uzņēmumi darbojas šajā jomā un laika gaitā izauguši gana lieli.

Un patiesībā jau tagad daudzās nozarēs, pat ja pamatbizness nebūt nav dabai draudzīgs un ilgtspējīgs –

ieviešot kādas dabai draudzīgas izpausmes, kļūst izdevīgi, jo ir jāspēj parādīt klientiem, ka tevi, pat ja pamatā esi cūcīgs, šie jautājumi uztrauc.

Piemēram, naudīgie skandināvu tūristi ar saviem makiem liek mainīties tūrisma industrijai Latvijā, to no pieredzes stāstīja uzņēmēja Linda Freimane.

"Viena tāda tendence, ko mēs esam izjutuši īpaši no Skandināvijas klientiem, kas ir ceļojumu aģentūras, ka viņi uzstāda arvien lielākas prasības visādu aspektu klimata jautājumiem. Savā izvēlē, ar ko viņi strādās – gan ar aģentūrām, gan uz kurieni dosies –, skatās visus sertifikātus, kā darbojas autobusu kompānijas, viesnīcas, restorāni, vispārējā bilde tajā valstī un tā tālāk. Tas, es domāju, ir ļoti pozitīvi.

Kaut vai tāda lieta, vai viesnīcās ir mazās plastmasas pudelītes ar šampūniem un ziepēm vai tomēr ir lielāki konteineri, kas tiek uzpildīti.

Arvien vairāk no mūsu klientiem man nāk pieprasījumi, kas ir jāaizpilda un jāgarantē, kādā līmenī atrodas dažādas lietas. Es nestrādāju ar izejošo tūrismu, bet, šķiet, šīs arī ir kaut kas, ko var pamest [kā ideju] mūsu pašu tūroperatoriem, kas strādā ar izejošajām tūristu grupām no Latvijas uz citurieni, kāpēc gan mēs nevarētu uzstādīt tādas pašas prasības?" vaicāja Freimane. 

Līdzīgi jau arī Latvijā –  tie, kurus uztrauc ilgtspēja, jau tagad savā ziņā balso ar savu naudu – kura uzņēmuma pakalpojumus un preces pirkt un kuram biznesam iet ar līkumu; un, jo šādu cilvēku būs vairāk, jo "zaļiem" uzņēmumiem būs vairāk iespēju un potenciāli ies aizvien zaļāk!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt