Kā Covid-19 krīze mainīs uzņēmēju paradumus un kādas iespējas sniegs?

Kādas ilgtermiņa sekas Covid-19 krīze varētu atstāt uz uzņēmumiem? Pirmais ir samērā acīmredzams – darbs, iepirkšanās, saziņa attālināti. Bet kopumā tas var mainīt paradumus un arī ļaut izmantot krīzes dotās iespējas.

Strādāšana attālināti, darbs ar klientiem attālināti nenozīmē tikai īsāku laiku, ko darbinieki pavada ceļā. Tas nozīmē potenciāli izmaiņas sabiedriskā transporta uzņēmumiem, izmaiņas biroja telpu tirgū, izmaiņas tajā, ko cilvēki sagaidīs no saviem mājokļiem, izmaiņas tiem, kas veido dažādas uzņēmumu datorprogrammas, personālvadībai un uzņēmumu iekšējās drošības dienestiem būs jādomā - kā risināt problēmas, ko rada darbinieks, kurš neatrodas uzņēmuma telpās. Un kur vispār ir uzņēmuma telpas?

To, ka uzņēmumiem būs jāmaina iekšējie procesi, uzsver arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Un kā šajā attālinātajā vidē pārvaldīt procesus? Vadības un pārvaldības mehānismi ļoti mainīsies.

Turklāt pieaug tehnoloģiskie riski, jo esam kļuvuši vēl atkarīgāki no interneta un tehnoloģijām.

“Ja mums pazustu internets, balss sakari, mobilie sakari, tad mums gan ir problēma.  Tad mums vairs nav šīs savstarpējās komunikācijas iespējas,” norādīja Bāliņa.

Ja raugāmies plašākā perspektīvā, Latvijas Universitātes ekonomikas, vadības un biznesa fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš teic, ka, viņaprāt, ir divi tālākie notikumu scenāriji.

Pirmais - neko neesam mācījušies un, tiklīdz pret koronavīrusu tiek izgudrota vakcīna, tā viss atgriežas iepriekšējās sliedēs.

Bet otrs scenārijs – mēs esam kaut ko iemācījušies, un tur ir pāris būtiskas lietas.

Pirmā – iedzīvotāji saprot arvien vairāk valsts nozīmi. Nepieciešama valsts iesaiste procesu dzīvotspējai. Varētu mainīties arī attieksme pret nodokļu maksāšanu, tiem, kas to darījuši, ir priekšrocības.

Bet, ja skatāmies kopumā, cilvēki daudz vairāk varētu novērtēt tikšanās jēgu un svarīgumu, ka varam tikties, kad vien vēlamies, norādīja Bērziņš.

Šī krīze parādīja, cik ļoti visi uzņēmumi ir atkarīgi viens no otra un kā problēmas vienā vietā var ietekmēt daudzus.

Vai varam gaidīt, ka pēc šīs koronavīrusa krīzes uzņēmumi vairs nepaļausies uz izejvielu un citu lietu piegādēm tieši laikā?

Bērziņš pauda cerību, ka krīze mācīs, ka veidot ilgtermiņa sadarbību ir izdevīgi, nevis izmantot procenta starpību cenā, lai atteiktos no partnera. “Tieši laikā” nekur nepazudīs, bet jautājums ir, vai mēs nesadarbosimies ar partneriem, kas ir drošāki, norādīja Bērziņš.

Bet kopumā, lai gan šī krīze būs sāpīga un risku uzņēmumiem ir ļoti daudz, daudzi uzsver arī kādu iespēju gan uzņēmumiem, gan ikvienam no mums. Piemēram, Ieva Tetere, SEB bankas prezidente, atzīst - šāda krīze ir iespēja ilgi diskutētas un ilgi plānotas pārmaiņas ieviest straujāk.

“Pārmaiņas vienmēr ir nepatīkamas, tiek uztvertas kā nevajadzīgas, bet šoreiz bija mobilizācijas brīdis, kad pārmaiņu cikls jāpieņem ātrāk nekā citās reizēs, kad bija vairāk laika,” sacīja Tetere.

Daudzi uzsver – Covid-19 krīze atklājusi arī labo - spēju palīdzēt, spēju sadarboties, spēju izdarīt ātri vajadzīgas lietas.  

“Man prieks, ka sabiedrība solidarizējas un lietas dara kopā – aizvest kaimiņam vai sadalīt darba vietas no mājām vai birojā, atkarībā no ģimenes situācijas. Krīze mūs ir padarījusi iejūtīgākus, ieklausāmies viens otrā vairāk. Un kopā izdarām lietas, kas iepriekš likās neiespējamas,” atzina Tetere.

Bet uzņēmumiem piespiedu dīkstāve, it īpaši, ja valsts to kompensēs kaut kādā mērā, pēc Gundara Bērziņa domām, jāiztērē nākotnes plānošanai.

“Piespiedu kārtā ir dots laiks padomāt par nākotnes attīstības stratēģiskajiem virzieniem. Ikdienā bieži tam nav laika, ir jārisina ikdienas problēmas. Tad tagad uzņēmumiem ir piespiedu kārtā laiks domāt par nākotni,” sacīja Bērziņš.

To pašu darīt darbiniekiem iesaka arī Ieva Treija, jaunuzņēmumu vides entuziaste un tehnoloģiju un inovāciju portāla “Magnetic Latvia|Labs of Latvia” redaktore.

“Viņi ir atlaisti no darba vai spiesti nestrādāt… un šis ir laiks, kad, mājās sēžot, var mācīties un plānot tālāko. Turklāt, lai atbalstītu sabiedrību krīzes situācijā, bez maksas savus kursus piedāvā daudzas jo daudzas ļoti prestižas augstskolas,” atgādināja Treija.

“Tur bija Hārvardas, Jēlas kursi. Tās ir pasaules topa augstskolas, kur liela daļa nevarētu ne tikt, ne atļauties. Bet tā ir fantastiska iespēja, ko izmantot, lai pēc tam atspertos pēc krīzes,” viņa piebilda. 

KONTEKSTS

Pasaulē izplatoties jaunajam Covid-19 vīrusam, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs ieviesti stingri ierobežojumi - atcelti masu pasākumi, slēgtas robežas, skolas un citas iestādes.

Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti un arī atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi.

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tāpat valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk nekā 2 miljardu eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti