Pievienotā vērtība

Jaunu vērtību radīšana: jaunradīto produktu aizsardzība un jauni pārdošanas veidi

Pievienotā vērtība

Kreditēšana: Komercbanku politika šobrīd un cilvēku vēlme aizņemties

Uzņēmējdarbības vide un ekonomikas attīstības tendences

Jaunus uzņēmumus Covid-19 krīzes laikā Latvijā dibinājuši mazāk

Latvijā sabremzējās jaundibināto uzņēmumu skaits, un tas bija vērojams īpaši aprīlī, atzīst “Lursoft” valdes locekle Daiga Kiopa. Iepriekš vidēji dienā tika reģistrēti 35-40 jauni uzņēmumi, tad šā gada marta beigās, aprīli dienā vairs tika dibināti tikai aptuveni 25 uzņēmumi. Bet labā ziņa ir tā, ka šī tendence nav saglabājusies ilgtermiņā.

“Pēdējās divās nedēļās mēs redzam, ka līmenis atgriezies iepriekšējais. Neziņas moments ir mazinājies, un jauni uzņēmumi top. Tā ir viena pozitīva tendence,” atklāja Kiopa.

Arī ārvalstu investoru ieguldītais Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā šā gada pirmajos mēnešos ir lielāks nekā gadu pirms tam.  

“Ja paskatās negatīvākus indikatorus, saimnieciskās darbības apturēšanu, nodrošinājuma reģistrēšanu, darbības izbeigšanu - arī šeit vēl neredzam sliktas pazīmes,” stāstīja Kiopa.

Viņa gan skaidroja - visticamāk, tas tādēļ, ka, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests patlaban resursus velta dažādiem atbalsta pasākumiem, un attiecīgi uzņēmumi, kuriem ir grūtības, šobrīd var turpināt darbu, lai gan citā situācijā tiem jau būtu radušās nopietnas problēmas. Arī maksātnespējas statistika, ja neskatās kontekstā, šobrīd ir iepriecinoša.

“Kas attiecas uz maksātnespējām - jāņem vērā tas, ka marta beigās jau valdība pieņēma lēmumu, ka ir saudzēšanas periods un juridiskas personas nevar līdz septembrim pieteikt cita komersanta maksātnespēju. Pats uzņēmums to var izdarīt. Arī šeit objektīva aina veidosies septembrī, ja protams, liegums netiks pagarināts. Ja mēs paskatāmies, piemēram, aprīlī maksātnespējas procesu pasludināja 78 uzņēmumiem, janvārī un februārī to skaits bija gandrīz divtik lielāks bija. Nezinot valdības lēmumu, var izdarīt nepareizus secinājumus,” skaidroja Kiopa.

Par to, ka ne viss ir tik rožaini, kā rāda šā brīža uzņēmumu darbības statistika, liecinot arī pieaugošais uzņēmumu un privātpersonu nodokļu parāds.

Kā skaidro Daiga Kiopa, parādnieku sarakstos esot ap 40 000 uzņēmumu. Salīdzinājumam - vidēji gada pārskatus ik gadu iesniedz ap 110 000 uzņēmumu.  Bet Covid-19 krīzi Latvijā var pamanīt arī citos datos par uzņēmumiem.  

“Tas, ko mēs redzam, daudzi uzņēmumi maina darbības nozares. Pārskata savu nozari, piemēram, ja bijuši ēdināšanas pakalpojumi, pāriet uz tirdzniecību un citām jomām. Vēl viena tendence, ko manījām jau marta pirmajā pusē, - uzņēmumi slēdz filiāles vai klātienes apkalpošanas struktūras. Pozitīvi ir tas, ka attīstās e-komercija, jo darbojoties interneta vidē, tas ir jāreģistrē, un var redzēt, ka pariet uz šīm e-platformām, tajā skaitā arī pakalpojumi,” atklāja “Lursoft” pārstāve.  

Teiciens, ka katra krīze ir iespēja, visticamāk jau visiem ir apnicis vēl no iepriekšējās, 2008. gada finansu krīzes, bet šoreiz tas tiešām iederas. Kamēr klasiskie “ķieģeļu” veikali un uzņēmumi steidz piedāvāt savas preces un pakalpojumus internetā, viens no Latvijas vadošajiem interneta veikaliem “220.lv” paziņoja, ka preču saņemšanas punktā “Akropolē” cilvēki varēs iepirkties klātienē, gluži kā parastā veikalā.  

“Pēdējos mēnešos tirgus pāreja uz iepirkšanos tiešsaistē ir sasniegusi to līmeni, kas tika prognozēts tikai pēc trim gadiem. Prognozes liecināja, ka 2021.gadā e-komercija Baltijas valstīs būs 5 % no mazumtirdzniecības apjoma, bet šogad gaidāms lielāks nozares izrāviens. Un ārkārtējās situācijas laikā strauji palielinājies to cilvēku skaits, kas savus ikdienas pirkumus veic tikai internetā,” stāstīja “220.lv” mārketinga vadītāja Līga Bubko.

Bet tirdzniecība klātienē pievienota, pirmkārt, lai pircēji, atnākuši pēc savas preces, varētu krist kārdinājumā un nopirkt vēl kaut ko, un otrkārt, lai iekarotu to pircēju daļu, kuri vēl līdz galam nav gatavi uzticēties pirkšanai internetā.

“Vēlamies iedrošināt iepirkties internetā, domāju tam kalpos šīs klātienes ekspozīcijas, kur varēs pārliecināties par preču kvalitāti un jau nākamos pirkumus veikt internetā un uz preču saņemšanas punktiem doties tikai saņemt pasūtījumus. Neskatoties uz augošu tendenci iepirkties internetā, daļa izvēlās pirkumus veic klātienē,” atzina Bubko.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti