Galvenais ietekmes virziens – tie, kam jau bija labi pirms krīzes, ne tikai nekļuva sliktāk, bet pat kļuva labāk. Bet tie, kam ne visai labi klājās jau pirms krīzes, tas ir, mazāki ienākumi, zemāka kvalifikācija – Covid-19 laiki visu padarīja vēl sarežģītāku.
"Mums atlaišanas visvairāk skāra zemo algu saņēmējus. Saruka to darbinieku skaits, kas mēnesī saņem 400, 1000 un pat 2000 eiro, bet auga 3 un vairāk tūkstošu eiro saņēmēju [skaits].
Gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā, neskatoties uz krīzi. Tas nozīmē, ka katrā uzņēmumā ir atslēgas darbinieki, pieprasījums pēc kuriem ir augsts. Uzņēmēji ļoti labi saprot, ka tik labus darbiniekus pēc krīzes tik viegli atkal neatradīsi. Tāpēc ir viena sabiedrības grupa, kurai ļoti grūti atrast darbavietu par jebkādu algu, un ir otra sabiedrības grupa, kas krīzi neizjūt un viņu ienākumi turpina pieaugt," klāstīja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Līdzīgas tendences privātpersonu finansēs saskata arī komercbankās. Nevienlīdzība bija salīdzinoši augsta jau pirms krīzes, piemēram, noguldījumos, sacīja "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.
"60% klientu pieder vien viens procents noguldījumu.
Savukārt 10% bagātāko pieder 80% noguldījumu un 1% bagātāko klientu pieder gandrīz trešdaļa noguldījumu. Nevienlīdzība finanšu sistēmas ainā ir diezgan ievērojama," klāstīja Zorgenfreija.
Un kā to mainījis Covid-19? Ienākumi, it īpaši tām cilvēku grupām ar mazākiem ienākumiem, būtiski nav samazinājušies. Pēc ekspertes domām, ir vairāki iespējamie iemesli – piemēram, ienākumus nodrošina valsts atbalsta pasākumi Covid-19 skartajām nozarēm, vai arī tas, ka bankās jau redzama legālā ienākumu daļa un, iespējams, samazinājums ir tieši tai ienākumu daļai, kuru saņem aploksnē, nemaksājot nodokļus. Bet kas notiek ar noguldījumiem bankās?
"Ja skatāmies uz pieauguma tempiem, tad straujāk aug joprojām mazo depozītu apjomi. Gadu no gada tie [pieauguma] procenti ir ļoti iespaidīgi tieši zemāko ienākumu galā. (..) Bet tas, ko redzam – zemākajā galā mēs runājam par mazāk nekā 20 eiro kāpumu depozītos, pa vidu ir kādi 30, 60, varbūt 100 eiro.
Bet tie nav būtiski lielāki uzkrājumi. Tie ir lielāki, bet nekādā gadījumā ne būtiski lielāki. Savukārt tur, kur ir redzami tiešām strauji kāpumi, tas ir tieši augstāko ienākumu gals," atzina bankas ekonomiste.
Tomēr jāatceras – pat ja ietekmi nejūtam šobrīd, jo ap 7% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju saņem dažādus Covid-19 laika pabalstus, nejutīsim rīt, jo cerams, ka darba tirgus skartajās nozarēs strauji atgūsies, tad ilgtermiņā sekas noteikti būs.
"Kā jūtas mūsu jaunieši, un tas stāsts par skolēniem, kā viņi ir spējuši pārvarēt krīzi. Te ir gan mentālais stāvoklis, gan tas, vai šis gads ir bijis pilnvērtīgs izglītības ziņā, tas atsauksies uz viņu ienākumiem vēlāk dzīvē," sprieda bankas ekonomiste.
