Katram pa drusciņai, bet nevienam nav droša ceļa, kā tikt pie varas novadā, – tāda varētu būt situācija plānotajā Valkas novadā.
Autora ziņas
Pēcreformas Madonas novads top, lielam Madonas novadam pievienojot četrus salīdzinoši nelielus novadus, un tas atbalsojas arī iespējamajā nākotnes politiskajā ainā – vietējiem politiskajiem spēkiem būs jādomā, kā tikt pie varas jaunajā novadā.
Pēc reformas Siguldas novadā, ja balsotāji izvēlētos tieši tāpat kā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, pie vairākuma tiktu Nacionālās apvienības (NA) un Reģionu alianses kopīgais saraksts. Viņi varētu tikt pie 11 vietām no 19.
Labas starta pozīcijas cīņa par varu Ogrē pēc reformas ir Latvijas Zemnieku savienībai. Tā vismaz vedina domāt iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu dati, ja tos attiecina uz jaunveidojamo Ogres novadu.
Vairākums tikai vienas deputātu vietas attālumā – tāda situācija veidojas Valmieras novadā, ja iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu rezultātus pārrēķina situācijai pēc reformas.
Pa kriksītim tiek lielajiem spēlētājiem, bet mazie paliek aiz svītras. Tāda iezīmējas situācija jaunajā Cēsu novadā.
Pēc ilgas apspriešanas ar pašvaldību deputātiem un iedzīvotāju paradumu analīzes piedāvātajā novadu reformas kartē parādījās jauns Ulbrokas novads. “Tautas panorāma” devās turp skaidrot, ko domā iedzīvotāji, kuri pēc reformas varētu kļūt par daļu no Ulbrokas pašvaldības.
Trešdien, 24.jūlijā, Ogrē no policijas bēgošs autovadītājs notriecis policijas motociklistu, viņu nopietni savainojot, novēroja aģentūra LETA. Ievainoti vēl divi policisti, kā arī bēgošais autovadītājs, kurš ir aizturēts, intervijā LTV raidījumā "Panorāma" pastāstīja Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Sozinovs.
Leģendas par Latvijas karogu sarkanās malas saista ar asinīm. Pēc vienas teikas – asinis ir auna, kas upurēts, lai gūtu veiksmi kaujā. Pēc citas – uz balta palaga guldīts ievainots karavadonis, kurš licis zvērēt, ka pārējie cīņu turpinās, līdz dzimtā zeme būs brīva. Pēc karavadoņa nāves audums, kura malas asinis krāsojušas sarkanu, tapis par karogu. Bet kā radies Latvijas karogs un kāds ir pareizs Latvijas karogs?
Nemainīgs no 1921. gada, bet dzimis karstās diskusijās. Skaists un heraldiski pareizs – tāds ir Latvijas valsts ģerbonis, kur kopā savijusies Latvijas valsts pagātne, tagadne un nākotnes cerības. Kā radies Latvijas ģerbonis un kādēļ tas ir tieši šāds?
Droni vairs jau nepārsteidz – gandrīz katrā pasākumā kāds drons lido, tāpat jau esam pieraduši pie iespaidīgiem no droniem filmētiem skatiem. Bet tepat Latvijā ir uzņēmums, kuru drons jau tagad tīra vēja turbīnas un nākotnē, iespējams, dzēsīs ugunsgrēkus. Bet starp šiem darbiem ir arī mirklis laika kādam īpašam lidojumam Latvijas simtgadei par godu, paceļot gaisā 100 karogus.
42 metrus augsts, granītā, travertīnā, varā un zeltā veidots. Ar 13 skulptūru grupām, simboliski starp veco un jauno Rīgu stāvošs un ar skatienu uz rietumiem. Daudz sarežģītāks un tēliem bagātāks nekā liekas pirmajā mirklī – tāds ir mūsu Brīvības piemineklis.
Mazāk nekā pirms gandrīz 100 gadiem, bet vairāk nekā pirms pusgadsimta – tas ir stāsts par latviešu īpatsvaru Latvijā. 1920.gadā latviešu bija 72,76%, 1970.gadā, padomju okupācijas laikā – vien 56,8%, bet šogad – 62,2%.
Ģenerāļu pagasts – tā par sevi saka Trikātā. Tur dzimuši un auguši daudzi izcili Latvijas militārie darbinieki un viņu vidū – arī trīs ģenerāļi.
Pilsētas ir kļuvušas lielākas – tāds varētu būt galvenais secinājums, salīdzinot iedzīvotāju skaitu īsi pēc Latvijas valsts dibināšanas un šobrīd. Te gan jāatceras, ka gadsimts maina ne tikai cilvēku paaudzes, bet arī pagastu, pilsētu, reģionu un pat valstu robežas, tādēļ salīdzināt apdzīvoto vietu iedzīvotāju skaitu ir nepateicīgs un pat neiespējams darbs.
“Vīriešiem - kā pārvietošanās ziņā kustīgākam elementam - mehāniskā kustībā ir izšķiroša nozīme,” tā rakstīts 1935. gada tautas skaitīšanas ziņojumā. Par spīti tam, ka teikums mūsdienās skan smieklīgi, jēgu varam saprast – dzimumu līdzsvaru ir ietekmējis tas, ka vīrieši biežāk dodas meklēt labāku dzīvi kur citur, piemēram, aiz valsts robežām. Bet cik tad bija vīriešu un sieviešu pirms 100 gadiem?
Gandrīz 100 gadu laikā Latvijā tiešām būtiski ir mainījies iedzīvotāju vecuma sadalījums. Ja 1920. gadā gandrīz 40 % iedzīvotāju bija vecumā līdz 19 gadiem, tad šogad – vairāk nekā 40 % ir vecāki par 50 gadiem.
Diemžēl tikai austiņu vai kājiņu nenointervēsi – tā mēs jokojām par statistiskajiem tautiešiem tad, kad mēģinot gandrīz 2 miljonus Latvijas iedzīvotāju reducēt līdz 100, ir grūti izlemt – kurš viens no 100 tad pārstāvēs attiecīgo cilvēku grupu.
Policija šā gada pirmajos mēnešos braukšanas laikā lietojam telefonu pieķērusi vairāk nekā 1700 autovadītājus.
Pirmajā septembra nedēļā brīvprātīgās valsts veselības apdrošināšanas iemaksas veikuši 193 iedzīvotāji.
Plāno mainīt noteikto laiku, kādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādei jāierodas uz izsaukumiem, deviņās republikas pilsētās to saīsinot no 15 līdz 12 minūtēm, bet pārējās pilsētās un citur Latvijā laiku atstājot nemainīgu - 15 minūtes pilsētās un 25 minūtes pārējā teritorijā. To paredz pirmdien valdībā apstiprinātā Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība.
Rīgas pilsētas svētki īpaši bija arī suņiem un to saimniekiem. Lucavsalā, spītējot lietus pilēm, notika "Rīgas kauss 2018" "agility" jeb suņu veiklības sacensības.
Šā gada mežu ugunsgrēki, visticamāk, nozīmē, ka šogad izdegušas būs ievērojami lielākas mežu platības nekā iepriekšējos gados.
Olainē uzņēmuma AS "BAO" atkritumu savākšanas teritorijā naktī uz piektdienu, 29.jūniju, izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kas pašlaik jau ir lokalizēts, Latvijas Televīziju informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).
Latvijas būvniecības nozares uzņēmumi ceturtdien, 10.maijā, sāks parakstīt ģenerālvienošanos. Tā paredz noteikt minimālo algu būvniecības nozarē 780 eiro apmērā vai arī minimālo stundas likmi 4,67 eiro apmērā, skaidro Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.
Unikāls Latvijas momentuzņēmums, kuru, atrodot pēc 100 gadiem, varēs pētīt un apspriest stundām ilgi – tāds būs Latvijas Radio projekts “Statistiskie tautieši”. Un mums ir nepieciešama tava palīdzība!
Ne visas Brīvības ielas ir plašas, asfaltētas un pilsētu centros. Dažas ir arī pavisam mazas un drīzāk jau būtu jāsauc par celiņiem, nevis ielām. Viena no šādām mazām Brīvības ielām ir Aucē.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki sestdienas, 24. marta, pēcpusdienā Mērsragā izglābuši divus cilvēkus, kas bija nokļuvuši jūrā uz atlūzuša ledus gabala un netika krastā, novēroja Latvijas Radio.
8. marts ir iespēja caur dzimumu līdztiesības prizmu pavērtēt situāciju mums apkārt un arī pašiem savu darbu. Jau otro gadu 8. martā apkopoju datus par to, cik no rīta programmas "Labrīt", kuru es pati kopā ar kolēģiem producēju, viesiem ir bijušas sievietes un cik – vīriešu.
Kas ir ārvalstu adoptētāji, un kas adopciju organizē? Pats svarīgākais jautājums – kādēļ Latvijā vispār ir šie uz ārvalstīm adoptējamie bērni, kurus, kā vienā balsī apgalvo daudzi, Latvijā nevienam nevajag?
Viesģimeņu programmas, kur ārpusģimenes aprūpē esoši bērni no Latvijas divreiz gadā dodas uz Ameriku pavadīt apmēram mēnesi, pēdējā laikā ir kritizētas, un apspriests ierosinājums noteikt vecuma ierobežojumus arī šīm programmām. Piemēram, ka uz ārzemēm pie viesģimenēm var doties bērni tikai no 12 gadu vecuma. Kādēļ tā? Atslēgas vārds šeit ir ārzemju adopcija. Viesošanās programmas ar to bieži vien tiek saistītas.
ASV viesprogramma “Atver sirdis un mājas bērniem” pārstāv trīs adopcijas aģentūras no ASV, no tām aktīvi darbojas divas. Par bērnu adopciju uz ārzemēm intervijā Latvijas Radio stāsta adopcijas advokāte Daina Roze.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
