Nacionālā apvienība (NA), kura startēja 36 pašvaldībās – gan ar savu sarakstu, gan kopā ar citiem politiskajiem spēkiem, ieguva plašāko pārstāvniecību novados. Bet, piemēram, Bauskā NA saraksts ieguvis absolūto vairākumu. Pārvarēt 5% barjeru partijai neizdevās vienīgi Augšdaugavas novadā.
Plaša pārstāvniecība pašvaldībās būs Zaļo un Zemnieku savienībai, kas aiz svītras palikusi tikai Olainē un Daugavpilī. Bet daudzviet tā uzvarēja, piemēram, Jūrmalā un Ludzā ZZS ir pietiekami deputātu balsu, lai neveidotu koalīciju.
Latvijas Reģionu apvienībai pārliecinoša uzvara ir Limbažos un vairākās Pierīgas pašvaldībās. Bet tikt pie deputātu mandātiem nav izdevies Jūrmalā, Cēsīs un Augšdaugavā.
“Jaunā Vienotība” no 33 pašvaldībām, kur partija startēja ar savu sarakstu vai kopā ar kādu citu politisko spēku, iekļūt nav izdevies tikai Bauskas, Saulkrastu, Limbažu un Balvu pašvaldību deputātu vidū, bet Cēsīs iegūts vairāk nekā puse deputātu balsu.
Jaunajai konservatīvajai partijai aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās nevienā novadā nav izdevies gūt pārliecinošu balsu vairākumu. Partija vēlēšanās startēja 35 pašvaldībās, un vairāk nekā pusē no tām nav izdevies gūt pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai tiktu pie deputātu krēsliem.
Visai neveiksmīgs starts pašvaldību vēlēšanās ir bijis partijai “KPV LV”. Tikko izmesta no valdības koalīcijas, arī pašvaldību vēlēšanās ''KPV LV'' no visām pašvaldībām, kurās startēja, iekļuvusi tikai Dobelē, kur tikusi pie viena deputāta mandāta.
“Saskaņai” šajās vēlēšanās ir gan uzvaras – daudzviet Latgalē, piemēram, Rēzeknē partija var vadīt pašvaldību, nemeklējot koalīcijas partnerus, gan arī zaudējumi – it īpaši Vidzemē un arī daudzviet Zemgalē. Kurzemē pie deputātu mandātiem tikt izdevies Liepājā, bet aiz svītras – Ventspilī.
Virkne partiju, kas startēja pašvaldību vēlēšanās, guvušas gana atšķirīgus rezultātus, bet to pārstāvji LTV diskusijā pauda apmierinātību ar sasniegto. Jaunā konservatīvā partija (JKP) gan atzina, ka tās rezultāti ir viduvēji.
Bet kopumā šajās vēlēšanās balsot devās tikai katrs trešais. Šīs vēlēšanas nesušas vēsturiski zemāko aktivitāti un arī dažus pārsteigumus novadu līdzšinējiem politiskajiem līderiem. Aktivitāte samazinājusies visās pašvaldībās, dažās par 6 procentpunktiem, bet dažās gandrīz par ceturtdaļu.
Tiesa, pēdējo četru gadu laikā pašvaldībās mainījies arī balsstiesīgo iedzīvotāju skaits, dažviet Pierīgā tas pieaudzis, bet lielākajā daļā pašvaldību tas samazinājies.
KONTEKSTS:
5. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanas, kurās vēlēja novadu reformā apvienoto novadu vadību, bijusi rekordzema aktivitāte.
Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notiks 11. septembrī.
