Centrālā statistikas pārvalde aplēsusi, ka, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, rūpniecības produkcijas apjoms krities par 9,2%. Aprīlī daudzi uzņēmumi bija dīkstāvē, mazinājās arī pieprasījums, daudziem arī slēgtās robežas neļāva tikt pie izejmateriāliem vai eksportēt saražoto.
Tomēr – šis rezultāts ir pat nedaudz labāks par gaidīto, atzina bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
Lai gan nevar droši teikt, ka šis ir zemākais punkts ražošanā, lielākais pesimisma brīdis ir pārvarēts.
Bet, raugoties nozaru griezumā, kritumi ir daudzās no tām. Vislielāko ietekmi gan varētu atstāt 4,3% kritums kokapstrādes nozarē, arī pārtikas ražotājiem kritums par 7,7%, metālapstrādē mīnus 6,3%.
Šeit gan ne visi mīnusi ir tikai un vienīgi vīrusa krīzes dēļ. "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare skaidroja – kokapstrādē vēl jūtams pērnā gada mizgrauža un vētru postījumu sekas, arī "Brexit" nekur nav pazudis. Uz drīzu un strauju nozares atgūšanos lielu cerību nav.
Bet – ir arī nozares, kurām šajā laikā ir klājies visai labi. Liels pieaugums – par 27,5% ir ķīmijas rūpniecībai.
Tas saistīts ar to, ka Covid-19 dēļ pieaudzis pieprasījums pēc dezinfekcijas līdzekļiem. 10% pieaugums elektrisko iekārtu ražošanā, 6,4% – poligrāfijas nozarē.
Tomēr to, ko nesīs nākotne gan Latvijas ekonomikai kopumā, gan ražotajiem, kā atzina Ekonomikas ministrija - grūti prognozēt.
