Joprojām nav piereģistrēta Rēzeknes mēra no partijas "Saskaņa" izslēgtā Aleksandra Bartaševiča jaundibinātā partija "Kopā Latvijai", kas aiz slēgtām durvīm Latgales vēstniecības "Gors" telpās tika dibināta vēl šī gada 2.aprīlī.
Autora ziņas
Ģimeņu pieprasījums pēc vietām bērnudārzā pieaug ne vien Rīgā, bet arī reģionos, piemēram, otrā lielākajā Latvijās novadā – Valmierā – šobrīd rindā uz vietu pirmsskolas izglītības iestādē gaida 112 bērni. Lielākoties vietas trūkst tieši pašiem mazākajiem, proti, bērniem no pusotra gada vecuma. Lai arī pašvaldība šobrīd līdzfinansējumu piešķir arī vecākiem, kas bērniem izvēlējušies privātos bērnudārzus vai aukles pakalpojumus, joprojām, lai nenoslāpētu vēlmi jaunām ģimenēm pārcelties uz dzīvi Valmierā, tiek domāts arī par pilnīgi jaunu bērnudārzu celtniecību.
Šo ceturtdien, 29. decembrī, pirmizrādi TV ekrānos piedzīvos pirmās sērijas komēdijminiseriālam ar krimināliem elementiem "Fati". Sērijas filmētas Daugavpilī, un savā žanrā tas ir pirmais šāda veida kino latgaliski. Skatītājus gaida spraigs sižets par skolotājiem, kontrabandu, stereotipiem un kādu vienkāršu izdomātu Latgales vietu. Seriāla tapšanā iesaistīti Daugavpils teātra aktieri, bet režisoram šī ir kino debija. Īsi pirms Jaunā gada filmas pirmās sērijas varēs noskatīties ikviens, taču nesen Rīgā seriāls izrādīts pašiem aktieriem, mediju pārstāvjiem un filmas atbalstītājiem, bet Latgales vēstniecība "Gors" piedzīvojis vienīgo pirmizrādi plašākai auditorijai.
Trūkst dzīvokļu īrēšanai, un maksa ir pārāk liela, arī dzīvokļa iegāde mēdz kļūt par garu un sarežģītu procesu, kam tiek pat atmests ar roku, jo cenas ir augstas un dzīvokļu kvalitāte saglabājusies vēl no padomju laikiem – šādus viedokļus ne vienu vien reizi nākas dzirdēt no tiem, kas mēģina atrast sev jaunu dzīvesvietu Rēzeknē.
Būvniecības un telpu rekonstrukcijas darbu laikā Daugavpils 17. pasta nodaļā atklāti iepriekš neparedzēti telpu defekti. Šobrīd oktobra beigās sāktie remontdarbi jāpaplašina, un tie vairs nevar notikt, paralēli telpās apkalpojot arī klientus. Tāpēc Daugavpils 17. pasta nodaļa no pirmdienas, 21. novembra, uz remonta laiku tiek slēgta.
Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā Rēzeknē notiek jau tradicionālais Tautas skrējiens "Ieelpo Rēzekni!", kas ik gadu valsts dzimšanas dienai par godu pulcē vairākus simtus skrējēju un nūjotāju individuālās disciplīnās vai komandās. Savukārt liepājnieki pilsētas ielās izskries Latvijas kontūru.
Rēzeknē trešdien, 9. novembrī, no rīta demontēts padomju varu slavinošais piemineklis, kas bija palicis viens no pēdējiem lielākajiem pieminekļiem Latvijā. Valsts policija pārkāpumus pieminekļa apkārtnē nekonstatēja – agrajās rīta stundās ap to pulcējās pāris desmiti cilvēku. Vairākums no tiem skaļi notiekošo komentējot, žestikulējot, noliekot ziedus vai procesu filmējot, pauda nosodījumu.
Dzimtā pilsēta nav īsti klimatneitrāla, – to Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas skolnieces secinājušas pēc dalības Gētes institūta starptautiskā projektā "Klimatneitrāla pilsēta". Pirms tam par klimata ietekmi uz vidi skolnieces nav īsti aizdomājušās, bet nu projekta ietvaros piedāvā savus risinājumus zaļākai dzīvei pilsētā. Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas skolēni pērn pilotprojektā atzīti par labākajiem.
Septembrī bezdarba līmenis Latgalē ir samazinājies līdz 12,4%, kas ir nedaudz, bet tomēr mazāk nekā augustā. Ja salīdzina ar pērno septembri, bezdarba līmenis krities par gandrīz diviem procentiem – 2021. gada septembrī tas bija 14,1%. Laikā, kad bezdarbs Latgalē samazinās un bizness atkopjas pēc pandēmijas, uzņēmējus un darba ņēmējus jau sasniegusi jauna krīze – inflācija, energocenu krīze, tomēr Latgalē pagaidām uzņēmēji trauksmi neceļ, vēl plāno cīnīties, strādāt un bezdarbnieku rindas vismaz dramatiski nepalielināt.
Lai godinātu izcilā katoļu garīdznieka un pedagoga, Latgales pirmās atmodas darbinieka Nikodema Rancāna milzīgo ieguldījumu Latgales kultūrtelpā un izglītības veicināšanā, kā arī lai atgādinātu, cik nozīmīga loma pārmaiņu procesos ir izglītībai, pirms astoņiem gadiem tika iedibināta īpašā balva Latgales skolotājiem. Arī šogad latgaliešu valodas un kultūrtelpas spodrinātāji Latgales reģiona skolās un izcili izglītības darbinieki tiks sumināti balvas pasniegšanas ceremonijā, kas tradicionāli tiek piesaistīta Nikodema Rancāna jubilejas laikam septembrī. Šogad izcilākos skolotājus sveikt varēs Balvos jau šo svētdien.
Raidīrokstā "Puslopys" sasateikom ar Ingu Kaļvu-Miņinu. Vysod smaideiguo i cīši pozitivuo Inga īt nu Zīmeļlatgolys, ir cīši daudzpuseiga i dorbojās dažaiduos sferuos. Studējuse filologeju, pedagogeju, komunikacejis zynuotnis. Piec juos izgleiteibys diplomu daudzuma jū varātu saukt ari par profesionalu studentu, vys tik Inga poša izsver – vyss dzeivē studātais da ituo ir nūderiejs. Inga roksta prozu i dzeju, i juos dorbi atrūnami ari bārnu dzejis kruojumā "Garā pupa".
"Tod, kod beja ostoituos klasis aba "pa jaunam" 9. klasis izlaidums, es sovom draudzinem saceju – kod izaugšu lela, raksteišu gruomotys. Beja taida puorlīceiba," tai par sevi myusdīnu latgalīšu literaturai velteitajā raidīrokstā "Puslopys" soka deveņu kriminalromanu autore Rēzeknis nūvoda Muokuļkolna pogostā dzymušuo Aija Mikele. Jei roksta ari stuostus, dzeju i lugys, ir literatu bīdreibys "Latgales ūdensroze" vadeituoja i kai žurnaliste struodoj laikrokstā "Rēzeknes Vēstis".
Slišāni ir lapni zīmeļlatgalīši, kurī dzeivoj Bolvu nūvoda Upītis cīmā. Ar sovys pusis namaterialuo montuojuma i folklorys kūpšonu, i latgaliskajom aktivitatem Slišānu saime ir plotai zynoma tyvuokā i tuoļuokā apleicīnē, reikojūt pasuokumus, festivalus, aicynojūt pi seve teatra trupys, napaseņ aiztaiseitajā školā īreikojūt izalauzšonys ustobu i vītu jaunajim uzjiemiejim. Mārīte ir jaunuokuo Slišānu saimē.
Latgalē lietus lijis vairāk nekā diennakti, Latvijas pašos austrumos mitējoties vien trešdien uz rīta pusi. Daudzos kartupeļu laukos vagās krājās ūdens, bet labības laukos veidojās plašas ūdens peļķes. Tomēr salīdzinot ar 2017.gada augusta ilgstošajām lietavām un plūdiem, šoreiz zaudējumi varētu būt mazāki. Daudzus lauksaimniekus varētu glābt pēc iepriekšējiem lielajiem plūdiem daudzviet sakārtotās meliorāciju sistēmas.
Raidīrokstā "Puslopys" sasateikom ar Anitu Ločmeli aba Danskovīti, kurei piļneigi nūteikti niu ir vīna nu popularuokūs i pīpraseituokūs dramaturgu Latgolā. Jei atsuokuse sovulaik Latgolā tradicionalū dramaturgejis žanru, kod autori sacerieja lugys nūteiktam teatram, kolektivam. Danskovītis humora pylnī dorbi par vīnkuoršū ļaužu sadzeivi raksteiti juos vadeituo Baļtinovys amaterteatrim "Palādas", bet piečuok spālāti iz leluoku i mozuoku teatru i kulturys nomu skotivem vysā Latvejā, tymā storpā juos lugu motivi bejušs par pamatu Nacionaluo teatra izruodem "Latgola.lv" i "Latgola.lv-2" Valda Lūriņa režejā.
Saeimā konceptuāli atbalstīts likumprojekts, kas paredz padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu Latvijā demontāžu. Pašvaldībām to būs jāīsteno ne vēlāk kā līdz šī gada 15. novembrim. Kopumā Latvijā ir ap 300 pieminekļu, piemiņas plākšņu un memoriālo objektu, kas veltīti padomju okupācijas režīmam un armijai. Kā politiķi un sabiedrība uztver padomju pieminekļu nojaukšanas virzību Latgales lielākajās pilsētās?
Maruta Latkovska sovulaik bejuse ilggadeja žurnala "Katōļu Dzeive" redaktore, struoduojuse kai žurnaliste, tulkuotuoja i itūšaļt ir vīna nu latgalīšu volūdys zynūšuokūs specialistu. Jū sovā ziņā var saukt ari par volūdys kolekcionari, vīns nu ituo breiža dorbu ir apkūpuot sovulaik savuoktūs latgaliskūs augus nūsaukumus vīnā izdavumā. Poša Maruta rakstejuse nav cik daudzi, ir izdūta vīna juos gruomota "Unuceite", kurā apkūpuoti dažaidi stuosti nu sovys i unuku dzeivis. Juos īrūsynuojums bejs ari par pamatu pyrma dažu godu izdūtūs popularūs Kārļa Skalbis "Kaķīša dzirnavas" variantam latgaliski "Kačeiša patmalis". Ar Marutu Latkovsku sasateikom raidīrokstā "Puslopys".
No 2021. gada bruto minimālā alga Latvijā ir noteikta 500 eiro, bet Labklājības ministrija piedāvā to piesaistīt aizvadītā gada vidējai algai, nosakot 50% apmērā no iepriekšējā gada vidējā atalgojuma valstī. Tādējādi 2023. gadā minimālā alga varētu būt līdz 640 eiro. Uzņēmēji Latgalē gan uzskata, ka tas var radīt vēl lielāku plaisu starp galvaspilsētu un reģioniem.
No 27. līdz 29. aprīlim Rēzeknē notiek Latgales kongress "Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai". Šoreiz uzmanība pievērsta kā ekonomiskajiem aspektiem Latgales attīstībā, tā arī latgaliešu valodas attīstībai aktuāliem jautājumiem (diskusija skatāma tiešsaistē) un būšanai mūsdienu Latvijā. Vēl mirkļus pirms kongresa 105. gadadienas svinībām, Latvijas Radio Latgales studijā par latgaliešu valodas vietu šodienas sabiedrībā sarunājās žurnāliste Renāte Lazdiņa, biedrības "LgSC" valdes priekšsēdētāja Edīte Husare, biedrības "Valodu māja" projektu vadītāja Elīna Kokareviča un prozaiķe, dzejniece, literatūrzinātniece un aktīva sabiedriskā darbiniece Ilze Sperga.