Rēzeknes novadā, kur šobrīd darbojas 35 izglītības iestādes – 17 skolas un 18 bērnudārzi -, jau nākamajā mācību gadā, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas iecerēto jauno pedagogu darba samaksas modeli, tiek prognozēts, ka no kādas skolas vai bērnudārza būs jāatsakās vai kā citādi to darbs jāoptimizē. Un ar to jau šobrīd sākusi domāt novadā izveidota īpaša darba grupa.
Dabas parks "Dvietes paliene" un tā ainava pie Putnu salas un Skuķu ezera pēdējo piecu gadu laikā piedzīvojusi būtiskas izmaiņas - necaurejamu krūmāju vietā atgriezušies atklāti zālāji ar pļavas augiem un putniem, savvaļas govju un zirgu ganībām, tāpat gandrīz divu kilometru garumā atjaunots arī Dvietes upes līkumainais tecējums.
Ja par nātru veselīgo iedarbību uz mūsu organismu gan iekšķīgi, gan ārīgi, iespējams, zina daudzi, tad par to, ka no nātrēm var iegūt arī šķiedru, informācijas ir krietni mazāk. Tautas lietišķās mākslas studijas "Dzīpariņš" vadītāja Anita Kairiša šo augu ir izpētījusi tiktāl, ka jau nākampavasar cer no nātrēm pagatavot sildošās kurpju zoles, bet vēlāk arī audumu.
Septembris nāk ar Dzejas dienām un arī Raiņa 150 gadu jubileju 11.septembrī. Gaidot Raiņa jubileju, Latvijas Radio piedāvā rubriku, kurā dažādu profesiju un paaudžu ļaudis stāsta par savām attiecībām ar Raiņa daiļradi un lasa arī kādu sev tuvu Raiņa darbu, šoreiz - latgaliešu dzejniece Ineta Atpile-Jugane.
Rēzeknes domes sociālajā dienestā pašlaik tiek atlasīti speciālisti, kas projektā “Proti un dari” turpmāko trīs gadu laikā Rēzeknē pilnvērtīgai dzīvei motivētu aptuveni 40 jauniešus. Kopējais projekta budžets deviņi miljoni eiro, no kuriem Rēzeknes neaktīvajiem jauniešiem tiks tērēti nepilni 180 tūkstoši eiro.
Zilupē, vienā no tālākajām austrumu pierobežas pilsētām, jau piektdien iesākušies un sestdien, 22.augustā, turpinās jaunrades svētki. Tajos iedzīvotāji kopā ar profesionāliem māksliniekiem kopā radīs paliekošus mākslas objektus pilsētas ainavā. Šādus mākslas plenērus Zilupē plānots arī turpināt.
Vistālāk uz austrumiem esošajā Latvijas pilsētā un novada centrā Zilupē veselības aprūpi nodrošina vien divi ģimenes ārsti un neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta brigāde. Tomēr pierobežā dzīvojošie par dzīvi īpaši nesūdzas, vien nosūkstās, ka pie speciālistiem ar nosūtījumu doties uz 35 kilometrus attālo Ludzu vai divtik tālo Rēzekni ir padārgi. Savukārt pašiem speciālistiem uz Zilupi doties neļauj likums.
Latgalē šovasar laika apstākļu dēļ ražas novākšana ieilgusi par divām nedēļām un, pateicoties karstajam laikam, tikai nupat kā sākusies aktīva graudu kulšana. Tomēr, lai arī Latgales zemnieki šogad prognozē reti labu graudu ražu, problēmas varētu radīt graudu kvalitāte.
Lai stiprinātu pedagoga profesijas prestižu, godinot izcilu veikumu pedagoģiskajā darbībā, latviskās un latgaliskās kultūras tradīciju ieaudzināšanu jaunajā paaudzē, kā arī lai godinātu izcilo katoļu garīdznieku un pedagogu, Latgales pirmās atmodas darbinieku, monsinjoru Nikodemu Rancānu, vēl līdz septembrim Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrība viņa vārdā nosauktai gada balvai aicina pieteikt Latgales izcilākos pedagogus.
Rēzeknē joprojām ir aktuāls jautājums par slimnīcas un veselības aprūpes centra jeb poliklīnikas apvienošanu. Šī jautājuma izvērtēšanā šobrīd strādā divi auditori, un domē par iespējamo medicīnas iestāžu apvienošanu paredzēts lemt jau rudenī. Tomēr, lai arī domes vadība šobrīd uzskata ka apvienošana būtu ekonomiski izdevīgākais risinājums pilsētai, poliklīnikas personāls joprojām jūtas neuzklausīts.
Pašā Krievijas pierobežā, mazākajā Latvijas novadā Baltinavā vecā muižas parka vietā vietējie jaunieši sakopuši un atklājuši nu jau plaši pazīstamo lugu tēlu, arī Latvijas Nacionālā teātra izrādes Latgola.lv varoņu Ontona un Annes tematisko parku, veidojot to kā vēl vienu tūrisma objektu pierobežā.
Sestās Latgales ērģeļu dienas, piepulcinot dažādus solistus, ērģeļmūzikas baudītājus Latgalē šogad priecēs ar septiņiem koncertiem dažādās reģiona baznīcās. Šodien ērģeles skanēs simtgadīgajā Rēzeknes novada Nautrēnu Romas katoļu baznīcā. Jau tradicionāli festivāla laikā vāktie ziedojumi šogad tiks veltīti kādu īpašu ērģeļu atjaunošanai.
Rēzeknē līdztekus pērn izveidotajiem vairāk nekā 20 bērnu rotaļu laukumiem šogad ar pašvaldības līdzfinansējumu ierīkos vēl 15 laukumus bērniem. Tāpat ar pašvaldības atbalstu šogad daudzdzīvokļu māju pagalmos atjaunos piebraucamos ceļus un gājēju celiņus. Savukārt pašvaldības līdzfinansējumam apgaismojuma ierīkošanai tumšajos pagalmos rēzekniešu nepiesakās.
Vien otru gadu pastāvošajā studiju apakšnozarē - glezniecības restaurācija uz koka pamatnes – šogad Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē Rēzeknē dokumentus iesniedza četri studētgribētāji. Specifiskās ikonu restaurēšanas studijas šobrīd iespējamas vien Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē Rēzeknē. Tā kā šādu speciālistu trūkst, bet ikonu, kurām būtu nepieciešama restaurēšana, kļūst aizvien vairāk, šo studiju beidzējiem darba netrūkšot.
Rāznas ezers ūdens tilpuma ziņā ir lielākais Latvijā un nereti tiek dēvēts arī par Latgales jūru. Pēdējo nedēļu laikā ezerā vērojams līdz šim neierasts skats – tagad Latgales jūra var lepoties ar savu koka divmastu burinieku. Šī ir pirmā un pagaidām vienīgā šāda mēroga iekšzemes burulaiva Latvijā.
Visu šo nedēļu Viļānos vairāk nekā 300 dažādu paaudžu latvieši no daudzām pasaules valstīm savas senču saknes sabraukuši iepazīt un stiprināt pirmajā šīs vasaras, bet kopumā jau 50.tradicionālajā pasaules latviešu ģimeņu "3x3 saietā".
Lai aizvien vairāk arī lauku iedzīvotājus pievērstu atkritumu šķirošanai, lielajā Rēzeknes novadā šobrīd 12 pagastos rit atkritumu šķirošanas punktu izbūve, kur jau šogad vietējie iedzīvotāji bez maksas varēs izmest papīra, stikla un plastmasas atkritumus. Šādu videi draudzīgu iniciatīvu izrādījušas arī atsevišķas pagastu skolas, kur jau šobrīd šāda atkritumu šķirošana ir iespējama, tomēr iedzīvotāju paradumi mainoties lēnām.
Apģērbs no otreiz izmantojamiem materiāliem jeb ekoloģiskā mode ir jaunās tērpu mākslinieces, rēzeknietes Velgas Krukovskas darbības pamatkoncepts. Lai arī vietējiem ļaudīm viņas radīto tērpu ideja vēl jāskaidro, tikmēr ārvalstnieki to jau novērtējuši un vairāki viņas darinājumi aizceļojuši uz ASV, Kanādu un pat Ķīnu.
Krāslavas novada Indrā, vienā no attālākajiem Latvijas austrumu pagastiem, vien dažus kilometrus no Baltkrievijas robežas, kur iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir visai raibs, jau desmit gadus tiek uzturēta, aktīvi izmantota un aizvien paplašināta sava aušanas darbnīca. Tajā iedzīvināta arī pierobežai tik raksturīgo skalu segu aušanas tradīciju. Pirmdien darbnīca ar te darināto darbu izstādi un dažādiem pasākumiem svin apaļo jubileju.
Maija beigās ar Nacionālā simfoniskā orķestra Sezonas noslēguma koncertu savu otro dzimšanas dienu nosvinējusi Latgales vēstniecība “Gors”. Tā ir Rēzeknē esošā daudzfunkcionālā koncertzāle, kuru aizvadītajā gadā vien kultūras pasākumus apmeklējuši vairāk ka 150 000 apmeklētāji. Arī pašvaldības cerības finansiālā ziņā ir attaisnotas.
Lai rūpētos par latgaliešu rakstu valodas atdzīvināšanu grāmatās un Latgales vēstures pētniecību, tieši pirms 25 gadiem 1.jūnijā Rēzeknē tika dibināta Latgales Kultūras centra izdevniecība. Pēc tās vadītāja Jāņa Elkšņa vārdiem, visu šo gadu garumā tas joprojām apzinīgi, un spītējot grūtībām, tiek pildīts, un bieži vien te tiekot izdotas grāmatas nevis peļņas, bet sabiedriskā labuma dēļ.
Lai arī uzņēmējs Kaspars Purlācis ikdienā dzīvo Rīgā, kur ir arī galvenais viņa uzņēmumā saražotās produkcijas noieta tirgus, savu bioloģiskā zemes mēslojuma jeb biohumusa ražotni viņš nu jau trīs gadus attīsta Daugavpils novadā un atzīst, ka šāds darbības modelis un arī izvēlētā nozare līdz šim sevi ir attaisnojusi un šogad jau uzsākta vietējā tirgus izpēte.
Jau kopš piektdienas Rēzeknes novadā foto mākslinieka Jāņa Gleizda (viņam maijā paliktu 91 gads) dzimtajās vietās Ilzeskalna, Nautrēnu un blakus pagastos uz īpašu plenēru ir pulcējušies gandrīz 60 fotogrāfu no visas Latvijas, lai ne vien godinātu izcilā un pasaules slavu ieguvušā foto mākslinieka piemiņu, bet radītu arī jaunus darbus septembrī ieplānotajām izstādēm.
Jau vairākas dienas norit un sestdien Valsts robežsardzes koledžā Rēzeknē noslēgsies 18. Valsts robežsardzes kinologu sacensības, kuru mērķis ir kinologu profesionālās meistarības celšana, robežsardzes kinoloģijas jomas attīstības novērtēšana, praktiskās pieredzes apmaiņa starp Latvijas un ārvalstu kinologiem.
Sestdien Krāslavas novada Robežnieku pagasta Kazinovas sādžā tiek rīkotas ikgadējās rikšotāju sacensības, šādas sacensības te notiek jau trešo gadu, atjaunojot arī šejienes rikšotāju kustību.
No šī gada mainīts mazāk labvēlīgo apvidu (MLA) kartējums un maksājumu kārtība, un lauksaimnieki Latgalē, kuru maksājumi tagad pielīdzināti lielai daļai pārējās Latvijas, to uzskata par nevienlīdzīgu attieksmi.
Jau rudenī Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā tiks atklāts Lietuvas karaļa Mindauga un viņa sievas, kas nākusi no Latgales, - karalienes Martas piemineklis, kas iecerēts kā baltu tautu vienības simbols. Lielāko daļu no pieminekļa izmaksām sedz Lietuvas puse, bet Latgalē šobrīd tiek uzrunātas pašvaldības un vākti arī ziedojumi pieminekļa teritorijas iekārtošanai un uzstādīšanas darbiem
Jau kopš maija pirmajām dienām sākusies aktīva vīngliemežu sezona, kas Latvijā ilgst līdz pat oktobrim, kad tiek uzpirkti, audzēti, eksportēti un tepat pārstrādāti Latvijas parku vīngliemeži.
Ceturtdien Rēzeknes tiesā 12.Saeimas deputāts Dzintars Zaķis krimināllietā, kurā apsūdzētas divas personas par iespējamu balsu pirkšanu viņa un viņa pārstāvētās partijas “Vienotība” labā Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, apliecināja, ka balsu pirkšanā apsūdzēto uzņēmēju un Viļānu novada deputātu Andri Kozuli viņš personīgi labi pazīst, bet savus un savas partijas panākumus vēlēšanās viņam nodrošinājuši iepriekšējie labie darbi Latgales reģiona labā.
Rēzeknes tiesa pirmdien sāka izskatīt lietu par 12.Saeimas vēlēšanās notikušo balsu pirkšanu “Vienotības” deputāta Dzintara Zaķa labā. No 11 lieciniekiem tiesa paspēja uzklausīt sešus, turklāt daži uz tiesas sēdi ieradušies reibumā un uzvedās agresīvi.
Rēzeknes sētnieki nestabilo situāciju, ka darba līgums tiek pārslēgts katru gadu no jauna un šogad vien uz astoņiem mēnešiem, neuzskata par normālu; dome sola situāciju risināt.
Tuvojoties 4.maijam, kas ir Latvijas Neatkarības atjaunošanas gada diena, Latvijas Radio rubrikā tiek aicināti dažādi 1990.gadā dzimušie jaunieši - 4.maijas republikas vienaudži - stāstīt par to, ko viņiem nozīmē 4.maijs un dzīve neatkarīgā Latvijā. Rēzeknietis Raivis Ustinovs ir dzimis vienā datumā ar Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju.
