Reģioni Krustpunktā

Daugavpils. Pedagogu latviešu valodas vājās zināšanas - bieži vien attieksmes jautājums

Reģioni Krustpunktā

Nepieciešams atbalsts bērniem ar uzvedības traucējumiem

Bērnudārzos rindas, vietas trūkst pašiem mazākajiem

Valmieras novadā tikšanai bērnudārzā lielas rindas; vietas trūkst mazākajiem

Ģimeņu pieprasījums pēc vietām bērnudārzā pieaug ne vien Rīgā, bet arī reģionos, piemēram, otrā lielākajā Latvijās novadā – Valmierā – šobrīd rindā uz vietu pirmsskolas izglītības iestādē gaida 112 bērni. Lielākoties vietas trūkst tieši pašiem mazākajiem, proti, bērniem no pusotra gada vecuma. Lai arī pašvaldība šobrīd līdzfinansējumu piešķir arī vecākiem, kas bērniem izvēlējušies privātos bērnudārzus vai aukles pakalpojumus, joprojām, lai nenoslāpētu vēlmi jaunām ģimenēm pārcelties uz dzīvi Valmierā, tiek domāts arī par pilnīgi jaunu bērnudārzu celtniecību.

Pierakstot savu bērnu rindā uz pašvaldības pirmsskolas iestādi, vecāki norāda prioritātes – kurā iestādē labprātāk savu bērnu vestu, un tad alternatīvas, ja nu izvēlētajā netiek. Tā Valmierā viens no bērnudārziem, ko vecāki lielākoties izvēlas kā prioritāti, ir "Sprīdītis". 

Iestādes vadītāja Sarmīte Indriksone to skaidroja gan ar labu bērnudārza infrastruktūru, gan inovatīvu pieeju mācību procesā. "Es zinu, ka ļoti daudzi vecāki izvēlas mūsu iestādi, un, kad es slēdzu līgumus katru pavasari, tad daudzi vecāki saka – mēs nekur citur neiesim, kā nāksim tikai uz jūsu iestādi. Var jau būt, ka tā arī saka citās iestādēs, bet es esmu pārliecināta, ka tiešām šajā iestādē bērniem ir piedāvājums ļoti labs un ārpus nodarbību pasākumi un to kvalitāte."

Bērnudārzu "Sprīdītis" Valmierā apmeklē 239 bērni. Te ir arī divas mazās grupiņas, no pusotra līdz 3 gadus veciem bērniem. Bērnudārzs ir ar visai senu vēsturi, taču piedzīvojis arī pārmaiņas.

"Ēka ir gana veca, tie pirmsākumi ir jau 1946. gadā, kad iestāde bija izvietota pavisam citās ēkās, pielāgotās telpās, un no 1979. gada viņa atrodas šī brīža adresē, kurā tolaik bija izvietoti 310 bērni. Ja salīdzina ar šo brīdi, tad ir samazinājies bērnu skaits, jo agrāk grupās bija 30 bērni, tad šobrīd vienā grupā ir maksimāli 25 bērni. Mazajās grupās bērnu skaits ir mazāks – 20 bērni," stāstīja Indriksone. 

Bērnu skaits vienā grupiņā agrāk varēja būt lielāks, jo tolaik, pirms 44 gadiem, kad bērnudārzu uzcēla, bija citas tehniskās normas – proti, ar gadiem ir mainījies nepieciešamais kvadrātmetru skaits grupiņā uz vienu bērnu, tas saistīts arī ar sanitārajām un higiēnas prasībām. Pirmo vērienīgo atjaunošanu ēka piedzīvoja 2010. gadā, kad to ne tikai pārbūvēja un nosiltināja, tolaik bērnudārzs ieguva arī daudz jaunu un modernu pārmaiņu. 

Taču domājot par aizvien jaunām un inovatīvām metodēm bērnu apmācībā, jau vairākus gadus Indriksone kā vadītāja bērnudārzā cer izveidot āra dabas mācību klasi: "Bet ņemot tās iespējas visas, kas ir pilsētā – budžetus, un pēc reģionālās reformas viņš ir krietni samazinājies uz iestādēm, jo novads ir ļoti liels un visiem ir prasības. Un mēs ceram katru gadu, šogad jau piekto gadu, mēs noteikti iesniegsim jaunu pieprasījumu budžetā, ka mēs vēlamies iekārtot šo āra dabas klasi." 

Bērni dzimst nedaudz mazāk, bet rindas nemazinās

Piemēram, 2020. gadā Valmieras novadā ir dzimuši 515 bērni, un 2021. gadā tie bija 486 bērni. Aizvadītajā gadā tie bija 470 bērni," datus, kas reģistrēti Valmieras novada dzimtsarakstu nodaļā, atklāja Valmieras novada izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Sandra Purmale, norādot, ka jaundzimušo skaits novadā pēdējos gados svārstījies samērā maz.

Pirmsskolas izglītības programma tiek īstenota kopumā 7 Valmieras novada izglītības iestādēs. "Un arī vienā speciālā izglītības iestādē. Ir arī divas privātās pirmsskolas izglītības iestādes. Pašvaldības dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs mācās apmēram 2900 bērni," skaidroja Purmale. 

Tomēr visiem gribētājiem vietas bērnudārzos nepietiek. Aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc pirmsskolas pakalpojumiem pilsētā Purmale skaidroja ar vairākiem iemesliem. Viens no tiem ir iedzīvotāju migrācija – ģimenes ar maziem bērniem vēlas pārcelties uz Valmieru.

Arī Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei")  norādīja, ka to veicina gan darba iespējas un sadzīves apstākļu nodrošinājums, gan izvēle par labu Valmierā piedāvātajai izglītībai, kas te ir pieejama visos izglītības līmeņos līdz pat augstākajai. 

"Valmiera ir ekonomiski ļoti aktīva pilsēta, darba vietu skaits mums pārsniedz iedzīvotājus darbaspējas vecumā, tas nozīmē, ka cilvēkiem šeit ir darbs un vienlaicīgi padomāts arī par to, lai ne tikai darbs šeit būtu, bet lai būtu pieejami arī visa veida pakalpojumi," atzīmēja Baiks.

Lielam novadam lieli izaicinājumi

Pēc administratīvi teritoriālās reformas Valmieras pilsētai ir piešķirts valstspilsētas statuss, kā arī Valmieras novadā ir apvienojušies vēl 7 novadi. Novada vadītājs Baiks atzina – lielam novadam ir lieli izaicinājumi, arī lai nodrošinātu bērniem vietu pirmsskolas izglītības iestādēs. Tas prasa arī ievērojamu daļu no novada budžeta. 

"Cipari ir daudzos desmitos tūkstoši, šobrīd arī pat simtos tūkstoši. Piemēram, šobrīd bērnudārza "Varavīksne" rekonstrukcija ir ap 2 miljoniem eiro. Izmaksas nav mazas. Ņemot vērā arī to, ka tas bērnu skaits ir diezgan liels, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, tie ir ap 3000 bērnu kopumā pa novadu, tas nolietojums ir, viss jau nolietojas. Tāpēc arī katru gadu tiek investēts, arī tas kopējais mantojums ir dažāds, kas ir saņemts, kopumā tagad apvienojoties [pēc Administratīvi teritoriālās reformas], tās situācijas ir dažādas," stāstīja Baiks.

Te gan jāpiebilst – laikā pirms administratīvi teritoriālās reformas,  kamēr Valmiera bija viena pati, pastāvēja tā pati problēma. Rinda uz bērnudārziem veidojās, bet tajā pašā laikā bija vairāk nekā 200 tādu bērnu, kas Valmierā vispār nedzīvoja. Tas nozīmē, ka uz bērnudārzu pilsētā bērnus veda arī tuvākās lauku apkārtnes vecāki.

"Šobrīd skatāmies uz tādiem perspektīviem projektiem, piemēram, Naukšēnos, kur ir doma beidzot pabeigt vidusskolas ēku, kura ir nepabeigtā stadijā jau ļoti, ļoti daudz gadu desmitus. Tur ir iespēja izvietot divas bērnudārza grupas, kur viena tiktu pārcelta no ēkas, kas atrodas blakus skolai, kas šobrīd arī tehniski ir ļoti neērti, jo bērni tiek ģērbti, lai ietu pusdienās. Otra attīstības perspektīva, ko mēs šobrīd skatāmies, ir Mazsalacā veidot bērnudārzu blakus vidusskolai, attiecīgi iegūtu arī jaunas grupas, līdz ar to arī novada ziemeļu gals būtu nosegts," atzīmēja Baiks.

Kopējo ainu ar bērnudārzu piepildījumu novadā iezīmēja arī Valmieras novada izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Purmale, sakot – gaidīšanas rinda kustas uz priekšu raiti un arī no pašvaldības ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu, lai vecāki rastu alternatīvu bērnu pieskatīšanai. Tomēr lielākā problēma pastāv ar vietu nodrošināšanu mazākajiem bērniem.

"Pārsvarā bērniem tiek nodrošinātas vietas pirmsskolas izglītības iestādē, bet šobrīd ir izveidojusies rinda bērniem vecumā no pusotra gada, tieši tiem bērniem šobrīd nav iespējas nodrošināt vietas Valmieras pilsētas bērnudārzos. Šobrīd ir 112 rindā gaidoši bērniņi. Tie ir aptuveni 6 mēneši, kas jāgaida rindā, kamēr nav iespējams nodrošināt šīs vietas bērnudārzā. Līdzko bērns ir piedzimis un reģistrēts, tā vecākiem jau būtu jāpiesakās un jāreģistrē viņš rindā. Tas arī garantētu vietu pirmsskolas izglītības iestādē," skaidroja Purmale.

Uz vietu bērnudārzā necerēja, tomēr paveicās

Par to, ka bērns jāpiesaka rindā uz bērnudārzu teju vai tikko kā dzimis, jauno māmiņu, valmierieti Līgu Kāpostu paziņas brīdināja jau laicīgi. Daži pat, pieredzes vadīti, teica, lai nemaz necerot, ka dabūs vietu kādā no Valmieras bērnudārziem, ja vēlas savu meitu laist dārziņā no pusotra gada vecuma.  

Sieviete stāstīja: "Loreta piedzima pirms pusotra gada, tieši janvārī viņai paliek tas pusotrs gads. Mums apkārt visi visu laiku skubināja, kad Loreta vēl nebija piedzimusi, teica, ka pats pirmais, kas jāizdara, iznākot no dzemdību nama, esot jāpiesaka bērns rindā, ņemot vērā, ka Valmierā ir ļoti grūti dabūt bērnudārzu, tad mēs, tiklīdz iznācām no dzemdību nama, pāris dienu laikā mēs viņu piereģistrējām." 

Kāposta izvēlējās norādīt pieteikumā uzreiz trīs bērnudārzus – prioritāro izvēli un vēl divus. Visas izvēles – tā, lai tuvāk dzīvesvietai.

Viņa sacīja: "Pagājušā  gadā, kad viņai bija aptuveni gads, atnāca e-pastā vēstule, ka viņa ir uzņemta bērnudārzā, bet ņemot vērā, ka apkārtējie mums teica, ka viņu nu nekādīgi neuzņems no pusotra gada, jo viņai bērnudārza gaitas jāuzsāk no ziemas perioda, kad ir pus mācību gads, mums teica, lai jau gatavojam auklīšu sarakstus vai privātos bērnudārzus apzvanām, jo labākajā gadījumā dabūs vietu dārziņā, kad meitai būs pāri par 2 gadiem. Bet mums atnāca, bijām patīkami pārsteigti par to, ka mums vispār ir piešķirts bērnudārzs."

Lai arī jaunie vecāki bija priecīgi par bērnam atrasto vietu dārziņā, izrādījās, ka piedāvātā izglītības iestāde atrodas otrā pilsētas galā un nav viena no tām, ko prioritāri vēlējās. Turklāt, atsakoties no šī varianta, vieta rindā tiek zaudēta un jāgaida atkal no jauna. 

"Pašvaldībā skaidroja, ka ziemas bērnus, tos pusgadniekus, viņi ieliek vienkārši tur, kur ir vietas. Izrādās, ka divi no tiem mūsu bērnudārziem nemaz nepieņem tos pašus mazākos, viņiem vienkārši nav grupiņas tādas," stāstīja Kāposta, norādot, ka pieņēmuši domu, ka bērnudārzs nebūs gluži blakus mājai, izpētījuši jau sabiedriskā transporta maršrutu, kā ērtāk nokļūt uz un no dārziņa, kad pēkšņi saņēma jaunu ziņu no pašvaldības.

"Pēc nedēļas, pusotras mums atnāca atbilde, ka esam uzņemti piemājas dārziņā. Tas nebija prioritārais dārziņš, bet bija dārziņš blakus mājai, līdz ar to mums ļoti veiksmīgi viss sakrita, ka mēs dabūjām pusotrgadniekam ar janvāri dārziņu pie pašām mājām," stāstīja valmieriete. 

Mājdārziņi, privātie bērnudārzi, aukles

Ja meitai nebūtu atradusies vieta pašvaldības dārziņā, tad kā nākamais tiktu izskatīts variants par kādu no Valmierā esošajiem mājdārziņiem. Taču, kā stāstījas Loretas mamma Līga, tas neesot lēts prieks un ne katram ir pa kabatai. "Vienā bija 3,50 eiro stundā un otrā bija 4,50 stundā. Ja es gribētu viņu laist uz visu dienu, plus vēl ēdināšana, tad tās summas ir diezgan lielas," stāstīja valmieriete.

Savukārt Judītei no Valmieras pieredze ar rindu uz bērnudārzu nav tik veiksmīga kā Līgai. Judītei ir trīs bērni – vecākais bērns jau iet skolā, vidējā meita Valmieras pašvaldības dārziņā, bet jaunākajai meitai pirmsskolas iestādi vajadzēja sākt apmeklēt pērnā gada rudenī. Taču vēl pirms novadu reformas Judītei tika solīts, lai deklarējas Burtnieku novadā un turpat netālu Valmieras pievārtē esošajā bērnudārzā vieta būs, jo tikšot būvēta jauna piebūve. Taču stājās spēkā administratīvi teritoriālā reforma, solītā piebūve bērnudārzam izplēnēja, un arī rindā bija jāstājas no jauna. Jauns novads, jauna kārtība. 

"Tas jau bija novēloti, jo mums jau bija šis pusotrs gads un citi jau bija rindā pa priekšu, tad, protams, tā situācija bija tāda, ka mums bērnudārzu piedāvāja, bet ne to, ko es gribēju, līdz ar to mēs pieteicāmies pašvaldības atbalstam un bērnu sākām laist privātajā izglītības iestādē. Vismaz tas finansējums, kas ir privātai izglītības iestādei, ir pietiekošs, vismaz 2 strādājoši vecāki noteikti to var atļauties. Ja tur par auklēm, tad, manuprāt, tur tā situācija ir savādāka. Cik es papētīju, auklītes ļoti, ļoti daudz prasa. Kas ir, no vienas puses, saprotami, no otras puses, nav paceļami. Bet privātai izglītības iestādei, jā, tas finansējums ir pietiekošs. Jā, mūsu gadījumā tā ir puse, jā," pauda Judīte.

Ja pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde nevar nodrošināt ar vietu, tad, pamatojoties uz saistošajiem noteikumiem, pašvaldība piešķir līdzfinansējumu privātajās izglītības iestādēs un arī bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem jeb auklēm. 

"Šobrīd līdzfinansējums tiek pārskatīts katru gadu, un, piemēram, 2022. gadā līdzfinansējums privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs bija bērniem no pusotra līdz 4 gadiem – 260 eiro un 6 centi un bērniem no 5–6 gadiem – 170 eiro 38 centi. Savukārt bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem tas līdzfinansējums bija 209 eiro un 31 cents mēnesī," stāstīja Valmieras novada izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Purmale.

Uz jaunu bērnudārzu vēl jāpagaida

Situācijas risināšanai šobrīd Valmieras novadā norit darbi papildvietu izveidei bērnudārzos. 

"Šobrīd procesā notiek pilna rekonstrukcija 2. vidusskolas bērnudārzā. Pēc rekonstrukcijas mēs iegūstam papildus jaunas 110 vietas," problēmas vienu no risinājumiem atklāja Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs. "Viennozīmīgi darba kārtībā ir vēl viens bērnudārzs Valmierā. Par šo tiek domāts un gribētos piesaistīt arī papildu finansējumu, jo, piemēram, bērnudārza pārbūve faktiski notiek pilnībā par sava [novada pašvaldības] budžeta līdzekļiem. Ir dažādas programmas, tiek izskatīti arī varianti publiskās partnerības projektos."

Kopumā sešas pašvaldības iecerējušas publiskās un privātās partnerības  projektā uzbūvēt deviņus bērnudārzus. Centrālā finanšu līgumu aģentūra 2022. gada pirmajā pusē konsultējās ar pašvaldībām un noskaidroja, ka vairākām interesē pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecība. Patlaban aktuālā informācija liecina, ka Rīgas, kā arī Ķekavas, Jelgavas, Saulkrastu, Olaines un arī Valmieras novadu pašvaldībām kopumā nepieciešami deviņi bērnudārzi. Publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšana varētu notikt 2024. gada beigās. Pašvaldību kopprojektam par pirmsskolas iestāžu būvniecību būtu nepieciešami 50 miljonu eiro ieguldījumi.

Arī Valmieras novada pašvaldības vadītājs Baiks atzina, ka patiesībā vieglāk ir uzbūvēt jaunu bērnudārzu, nekā piemērot jau esošas telpas bērnudārza vajadzībām: "Jo jaunu ir vieglāk uzbūvēt, jaunā vietā, lai piemērotos visiem šobrīd esošajiem normatīviem, kas ir diezgan strikti, tātad vieglāk ir uzbūvēt jaunu, nekā piemērot kādu, un arī Valmierā faktiski šādas tukšas telpas nemaz nav."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti