Latgalē Latvijas simtgades pasākumi sāksies jau nākamgad, tā kā 2017.gada pavasarī aprit simt gadi kopš pirmā Latgales latviešu kongresa, kurā savulaik arī iezīmējušies Latvijas valsts dibināšanās iedīgļi. Pasākumu plānā iezīmēta arī kāda muzikāla jaunizrāde, kas šobrīd ir kļuvusi par strīda objektu, jo Kultūras ministrija izrādei nepieciešamo finansējumu piešķirusi Daugavpils teātrim, kas savukārt sākotnējos izrādes idejas autorus - jauniešu radošo grupu - pastūmis malā.
Pirmais aktīvais darbības gads Rēzeknes novada atjaunotajā un par jūgendstila pērli dēvētajā Lūznavas muižā, kas sevi jau paguvusi pieteikt par pilnvērtīgu kamermūzikas koncertvietu Latgalē, nosvinēts ar simtgadīga restaurēta koncertflīģeļa ieskandināšanu. 20.gadsimta sākumā slavenajā Šrēdera mūzikas instrumentu fabrikā Pēterburgā tapušais instruments izvēlēts, to speciāli piemeklējot Lūznavas muižas kultūrvēsturei un stilam.
Rēzeknes slimnīcas dzemdību un ginekoloģijas nodaļā iekārtota moderna dzemdību zāle un iegādāts specializēts aprīkojums 100 000 eiro vērtībā, ar ko uzlabotas ne vien pacienšu ērtības, atvieglots līdzšinējā ārstniecības personāla darbs, bet tādējādi daļēji ir cerība piesaistīt arī jaunus speciālistus šai nodaļai. Tā šobrīd Rēzeknes slimnīcā ir īpaši akūta problēma – jaunākie dzemdību un ginekoloģijas speciālisti te jau sasnieguši turpat vai pirmspensijas vecumu.
Otrajā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī, kur iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir visai raibs un kur bieži sadzīvē izmantota ir krievu valoda, situācija ar latviešu valodas lietošanu joprojām nav spīdoša, lai arī uzlabojas. Kopš šī gada februāra Valsts valodas centrs (VVC) meklē papildspēkus latviešu valodas lietošanas kontrolēšanai Dienvidlatgalē, tomēr interese par vakanto vecākā inspektora amatu Daugavpils reģionā neesot liela.
Rēzeknieši jau šī gada oktobrī pilsētā varēs izmantot 25 pilnīgi jaunus Čehijā ražotus autobusus, jo pašvaldības uzņēmums “Rēzeknes satiksme” beidzot realizējis savu pirms četriem gadiem pieņemto lēmumu pasažieru pārvadāšanai nevis nomāt, bet iegādāties savus autobusus. Lai arī darījuma apjoms sasniedz turpat vai 4 miljonus eiro, maksa par braukšanu sabiedriskajā transportā vismaz pagaidām paaugstināta netikšot.
Stiprinot uzņēmējdarbību, kā arī pilsētas centra gājēju un satiksmes dalībnieku drošību, Preiļos paredzēts izbūvēt jaunu apvedceļu, kas atvieglos tranzīta kustību no “Preiļu siera” mikrorajona jeb Daugavpils ielas līdz izbraukšanai Rīgas virzienā. Šobrīd smagais autotransports galvenokārt šķērso Preiļu centru.
Simtgadīgā jūgendstilā ieturētā Lūznavas muiža, ko pēc vērienīgiem atjaunošanas un restaurācijas darbiem Rēzeknes novadā atklāja vien aizvadītā gada pavasarī, nu sevi pilnvērtīgi ir pieteikusi kā jaunu un īpašu kamermūzikas koncertvietu Latgalē.
Lai arī pilsētvide ar katriem vērienīgiem remontdarbiem pamazām tiek pielāgota arī personām ar funkcionāliem traucējumiem, Rēzeknē esošo invalīdu nevalstisko organizāciju pārstāvji atzīst, ka darba šajā sakarā vēl pietiekoši. Tomēr cilvēkiem ar kustību un funkcionāliem traucējumiem ikdienas dzīves kvalitātes uzlabošanai nepieciešams arī pielāgots un individuāli aprīkots mājoklis. Šajā sakarā Rēzeknes Sociālais dienests jau martā organizēs ikgadējo akciju par mājokļa vides pielāgošanu 1. un 2. grupas invalīdiem.
Zemā dzimstība un iedzīvotāju aizplūšana no laukiem Rēzeknes novadā pēdējo sešu gadu laikā veicinājusi skolēnu skaita sarukumu teju par 700 bērniem. Tādēļ, izvērtējot izglītības iestāžu optimizācijas iespējas, ceturtdien novada domes sēdē tiks lemts par divu pamatskolu slēgšanu un vienas pirmsskolas izglītības iestādes restrukturizāciju jau ar nākamo mācību gadu.
2016. gads Ludzas novadā pasludināts par jauniešu gadu. Šogad tur tiek domāts ne vien par "Ghetto Games" sportisko pasākumu rīkošanu, īpašu jauniešu rokfestivāla organizēšanu, bet arī par to, lai jau tradicionālajā novada mazo kultūras projektu konkursā vairāk savas iniciatīvas pieteiktu tieši jaunieši.
Latvijas valstī jau kopš tās dibināšanas ir pastāvējušas divas valodas - latviešu literārā un latgaliešu valoda jeb, kā tagad biežāk to dēvē, latviešu valodas vēsturiskais paveids. Padomju laikā latgaliešu valoda visai mērķtiecīgi tika izskausta no oficiālās saziņas, tā izzuda arī no skolu mācību programmām. Šobrīd, 25 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, latgaliešu valoda atkal aizvien biežāk parādās publiskajā telpā - izkārtnēs, uzņēmumu nosaukumos, pasākumu uzrunās, dziesmu tekstos, vietvārdu apzīmējumos un arī plašsaziņas līdzekļos. Latgaliešu valodas aktīvie aizstāvji aizvien vairāk mēģina atrast vietu latgliešu valodai arī ikdienas saziņā. Lai arī Valsts valodas likums šobrīd nosaka, ka valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, tomēr joprojām aktuāls ir jautājums, vai oficiālajā saziņā latgaliešu valoda ir iespējama.
No piektdienas, 5.februāra, Rēzeknē ir apskatāmi unikāli aizvadītajā gadsimtā tapuši trimdas latviešu un ārzemēs dzīvojošās jaunās latviešu paaudzes mākslas darbi, kas uz Latviju atceļojuši no dažādām pasaules valstīm un ko no savas kolekcijas ceļojošas izstādes veidā uz Latgales Kultūrvēstures muzeju atvedis Cēsīs izveidotais “Pasaules latviešu mākslas centrs”, tādējādi veicinot ārzemēs tapušas augstvērtīgas mākslas iekļaušanos Latvijas kultūrtelpā.
Ar mērķi veicināt Latgales reģiona attīstību, veidojot jaunu darba vietu radīšanai nodokļu ziņā pievilcīgu vidi pierobežā, aizvadītā gada nogalē valdībā atbalstīts Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) likumprojekts. Šobrīd, nonākot Saeimas komisijā, saņemts konceptuāls deputātu atbalsts tā virzīšanai tālāk, tajā pašā laikā izskan viedokļi, ka šāds Latgales attīstību veicinošs instruments nāk vismaz 10 gadus par vēlu.
Jau trešo gadu Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (agrāk - Rēzeknes Augstskolas) Mūžizglītības centrā ar Latvijas Universitātes Konfūcija institūta atbalstu pieejamas ķīniešu valodas nodarbības, un, kā atzīst lekciju kursa organizētāji, interesentu netrūkst - Mūžizglītības centrā šobrīd tie ir pieprasītākie valodu kursi.
Zaļās sigagogas atklāšanas pasākumā Rēzeknē, uzrunājot prāvo sanākušo cilvēku loku, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska norādīja, ka padomei sinagogu atjaunošanas process ir svarīgs arī ebreju īpašumu restitūcijas procesa kontekstā.
Rēzeknes pilsētas pašvaldība izsludinājusi kārtējo ikgadējo mazo kultūras un tūrisma projektu konkursu jaunajam, 2016.gadam. Iepriekšējā gadā ar domes finansiālu atbalstu realizēti projekti, kas pārsvarā saistīti ar kultūras jomu, bet šogad uzsvars likts uz tūrismu un aktīvās atpūtas iespēju paplašināšanu Rēzeknes pilsētā.
Pēc 12 gadus ilga darba decembrī pēc restaurācijas svinīgi atklāts Krāslavas Romas katoļu baznīcas centrālais altāris – 19.gadsimta poļu gleznotāju altārglezna „Svētais Ludviks dodas krusta karā”, kā arī Filipo Kastaldi 18. gadsimta otrajā pusē gleznotā altāra freska.
Sagaidot valsts dibināšanas simtgadi un atzīmējot 1917.gada pavasarī Rēzeknē notikušo Pirmo Latgales latviešu jeb Latgales kongresu, biedrība “Latgalieši” un Rēzeknes pilsētas dome izsludinājusi metu konkursu šī notikuma simtgadei veltītas piemiņas vietas izveidei.
Rēzeknē, piesaistot 2,5 miljonu eiro degradēto teritoriju revitalizācijai, plānots sakārtot aizaugušās un neizmantotās teritorijas ap vienīgo ezeru pilsētā – Kovšu ezeru, veidojot tur mūsdienīgu publisko infrastruktūru un tādējādi arī veicinot uzņēmējdarbības attīstību. Investori te tiek meklēti arī četrzvaigžņu viesnīcas celtniecībai.
Lai Ziemassvētkus skolēni varētu sagaidīt krāsainu lampiņu virtenēm izrotātā skolā, tādējādi ienesot svētku prieku bērnu ikdienā vēl pirms došanās garajās ziemas brīvdienās, Rēzeknes sākumskolā vecāki un skolas padome iniciējuši īpašu ziedojumu akciju skolas svētku rotājumu iegādei.
Viens no senākajiem Ziemas saulgriežu rotājumiem ir puzuri, ko gatavo no salmiem vai niedrēm un pušķo ar spalvām un krāsainiem dzīpariem. Šo tradicionālo latviešu istabas rotājumu savā ziņā var pielīdzināt latviskajām mandalām.
Rēzeknietis Staņislavs Ratinskis savu uzņēmuma ideju noskatīja, strādādams ārvalstīs. Bet nu jau astoņus gadus viņš ir atpakaļ Latgalē un attīsta savu metālapstrādes uzņēmumu. Viņa ražotie apgaismes stabi izgaismo Soču olimpisko spēļu stadionu, bet vēja ģeneratoru masti uzstādīti Berlīnē. Šogad viņa vadītais uzņēmums “Latgales stabu konstrukcijas” atzīsts par eksportspējīgāko ražošanas uzņēmumu Rēzeknē.
Lai pievērstu atbildīgo valsts amatpersonu un sabiedrības uzmanību kritiskajai nevienlīdzības situācijai izglītības nozarē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības 27.novembra vienas dienas brīdinājuma streikā piedalās arī simtiem skolotāju novados.
Maltas vidusskola drīzumā varētu kļūt par vienu no modernākajām skolām ne vien Rēzeknes novadā, bet, iespējams, visā Latgales reģionā, jo nobeigumam tuvojas vērienīgi rekonstrukcijas un būvniecības darbi. Renovētas internāta telpas, skolai uzcelta jauna daudzfunkcionāla sporta zāle, ēdināšanas bloks, koncertzāle un zem viena jumta apvienotas arī krievu un latviešu plūsmas skolas ēkas.
Rēzeknes novadā, kurā apvienojušies kopumā 25 pagasti, šobrīd iedzīvotāju skaita samazinājuma dēļ tiek lemts par mazāko pagastu pārvalžu strukturālām pārmaiņām, tādējādi cerot ekonomēt līdzekļus uz administratīvajām izmaksām. Ar jauno gadu Pušas un Mākoņkalna pagasta pārvaldes tiks reorganizētas par Maltas un Kaunatas pagastu struktūrvienībām. Līdzīgi procesi nākotnē sagaida arī citu mazāko Rēzeknes novada pagastu administrācijas. Dome sola, ka iedzīvotāji lielas pārmaiņas nejutīšot.
Naktspatversme Rēzeknē ik dienu apkalpo aptuveni 30 bez pajumtes palikušos cilvēkus. Telpas ir šauras, un visiem gribētājiem vietas nepietiek. Sevišķi ziemā, kad pārlaist nakti gribētāju ir vairāk nekā patversme spēj uzņemt. Tādēļ jau nākamgad patversme cer pārcelties uz jaunām divreiz plašākām telpām, paplašinot arī savu pakalpojumu klāstu. Te varētu veidot gan dienas centru, gan risināt arī pilsētā trūkstošās atskurbtuves pakalpojuma problēmas.
Eiropas kopīgās ''Frontex'' studiju programmas ietvaros visu šo nedēļu Rēzeknes Augstskolā 27 maģistranti - Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu robežapsardzības institūciju pārstāvji - apgūst līderību un organizāciju attīstību robežu pārvaldībā. Unikālās maģistra līmeņa robežapsardzības studiju programmas īstenošanā ir iesaistītas kopumā sešas dažādu valstu universitātes, tostarp kā vienīgā augstākās izglītības iestāde Latvijā arī Rēzeknes Augstskola, tādējādi apliecinot arī savu konkurētspēju augstākās izglītības jomā Eiropas līmenī.
Pēdējos gados malu zvejniecība Latgalē krietni gājusi mazumā, un arī vietēji ļaudis par pārkāpumiem ziņo aizvien biežāk. To atzīst Latgales vides inspektori, kam nesen iegādāts arī jauns darba ekipējums.
Lai pievērstu jauniešus profesionālajai izglītībai, Balvos ir rasta bezmaksas iespēja macīties šūt, un šo prasmi var sākt apgūt bērni jau no bērnudārza vecuma
Rēzeknes novada Malta ir visai blīvi apdzīvots pagasta centrs, kam cauri iet valsts nozīmes autoceļš. Lai arī šo ceļu caurbraukšanai izmanto arī kravas autotransports Krievijas - Lietuvas robežas virzienā un satiksme te ir visai intensīva, vien tagad tiks uzsākts darbs pie kājamgājējiem atbilstoša celiņa izbūves un apgaismojuma sakārtošanas.
