Juos bruoļs Andris ir pazeistams festivala "Upītes Uobeļduorzs" organizātuojs i vītejuos folklorys tradiceju turpynuotuojs, kū sovulaik aizsuoce jūs tāvs literats, dzejnīks, folklorists, kulturys i sabīdryskais darbinīks Ontons Slišāns. Mārītis muosa Annele Slišāna ir zynoma tekstilmuokslineica i literate, projekta #100dečiLatvijai eistynuotuoja, bet muosa Lienīte Slišāne ir Latvejis Nacionaluo teatra gaismu muokslineica i ari unikala adeituoja. Bet poša Mārīte sevi sauc par tāva meitu, jai jau pošai ir treis bārni, saimisteiba, itūšaļt jei ir īvāruota tortu cepieja i sovu taiseitū nareši socialajūs teiklūs publicej, kluotyn dalīkūt kaidu pošys raksteitu dzejūli. Ar Mārīti Slišāni tod arī sasateikam raidīrokstā "Puslopys".
"Tys jau īlikts – tu navari sēdēt, tev ir juodora. Nikas tev napodness, napaliks. Un tev tuos vierteibas ir īliktas – latgaliskīs, tova puse, tovs koč kuods rodūšīs. Tev jis ira juoizpilda un juodora," par sovys saimis napagurstūšu aktivitati soka Mārīte.
Dzejis izjiutu Mārīte montuojuse nu tāva. I cikom školys laikā vīnaudži pi sīnu lepejuši plakatus ar TV radzātom zvaigznem, Mārīte vysod bejuse lapna ar tāvu: "Man tuo lykuos, deļkuo ir juofanoj par kū taidu, kū tu esi televizora ekranā redziejs, ka man beja taids tāta. Man ruodejuos, ka jis ir tik gudrys. Kū paprosi, vysod vusu zyna. Es apbreinuoju jū." Nūpītnuok raksteit Mārīte suoce 15 godūs, nūbraucūt vuiceitīs iz Buldurim. "Es vuspuor asu emocionala. Un, kod tu esi tuolumā, tod tu saprūti beidzūt tū, kuo tev tryukst tuo dvora. Un tod nabeja ni telefona nikuo. Tu siedi ar sovom emocejom. Cyti aizbrauc, kas tyvuok dzeivoj iz muojom, a tu kojuos palīki vīns pats Jiurmolā. Nu napībraukuosi, tuoli, un tad, kuo sevi izlikt, tu vīnkuorši raksteji – tuodas it kuo sovas emocejis, puordzeivojumus." Raksteišonai otkon Mārīte dasavārsuse ar pyrmuos meitys pīdzymšonu. Sovu dzeju suokumā raksteju eisūs ziņu formatā, i poša sev ari syutejuse. Jei tū sauc par sova veida terapeju: "Es reizem dūmoju – kū dareit tuodu, lai tuos dūmas nasagrūza tevī tik daudz. Bet īt vysaidas atmiņas, un tod man ruodīs, ka man tys ir juopīroksta. Es panamu, apsasāstu, izrokstu, un tod varu tuo mīrīgi aizīt gulātu."
***
Grybu pīradynuot sovvaļnīku
kūpā skeiteit dvoru jumtu sirdspukstus
grauzt kaltātas zeiles
i šaudeitīs iz kovārnim
ar cārmūšku ūgom
cik daudz krystu
es pīzeimoju nullītes rādā dubultā
brīst dūmas par liecīni
iz aušku
styurī nūpaslāpts zaudātīs bārns
aizgiutniem smejuos
da osoru
Mārītis dzejā praktiski nav pīturzeimu, lelūs teikuma suokuma burtu. Tys dareits apzynuotai: "Lai kotrys jū var izlaseit gon kai ryndu, kai jei ir, gon jū var sovaiduok izlaseit. Un tod tys dūd ari sovaiduoku nūskaņu. [..] vīnkuorši tys punkts dūt tū, ka beidzuos, a man gribīs tuo, ka tū vuordeņu var ari piec tam sasaistei tuoluok, ka tei dūma, ka tys ir tai kai vīns vuss."
***
kopi pylni sveceišu smuorda
sasaļs gaiss
i cylvāku skatīņs dzeivūs
kūkūs kirinej saņurcātas lopas
pādejuos
sasabučoj mašynas iz leikuma
bārns īsaklīdz
aizaelsdama skrīnu iz pīlītū mieneša gaismu spīgelī
gaišs kuo dīnā
dvori sacalti iz pūra
zeme leigojās nu smogu dūmu plaisoj
i izlaiž nu spŗūstu puosokas
izkuopūt viersā izspruogst kai pyupuči
apberūt sudobrā kuoju pādas
jei sied pi kapličas iz krinča
dzīd Dīva dzīsmes
blokus zylūs mikeleišu puškis
raibūs cymdūs rūkas nasaļst
vīn sirds sasoluse klusiņom raud
zeme kū brodojam juos dabasi
Mārīte roksta sovys pusis izlūksnē, i dzejā tū tur par koč kū eipašu, kū Latgolā navajadzātu pagaisynuot – kotrys pusis sovpateibu: "Man gribīs tuo, kuo es dūmoju puorlikt vusu iz papeira, jo es dūmoju tuo, kuo es runoju."
Latgalīšu literaturys raidīroksts "Puslopys" ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. "Puslopys" aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbu voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.