Puslopys

#puslopys GUNTA LOČMELE – pošpuika dzejā

Puslopys

#puslopys MARUTA LATKOVSKA – drūsmi dadūd unuki

#puslopys MĀRĪTE SLIŠĀNE – izraksteit uorā sajiutys

#puslopys Mārīte Slišāne – izraksteit uorā sajiutys

Slišāni ir lapni zīmeļlatgalīši, kurī dzeivoj Bolvu nūvoda Upītis cīmā. Ar sovys pusis namaterialuo montuojuma i folklorys kūpšonu, i latgaliskajom aktivitatem Slišānu saime ir plotai zynoma tyvuokā i tuoļuokā apleicīnē, reikojūt pasuokumus, festivalus, aicynojūt pi seve teatra trupys, napaseņ aiztaiseitajā školā īreikojūt izalauzšonys ustobu i vītu jaunajim uzjiemiejim. Mārīte ir jaunuokuo Slišānu saimē.

Juos bruoļs Andris ir pazeistams festivala "Upītes Uobeļduorzs" organizātuojs i vītejuos folklorys tradiceju turpynuotuojs, kū sovulaik aizsuoce jūs tāvs literats, dzejnīks, folklorists, kulturys i sabīdryskais darbinīks Ontons Slišāns. Mārītis muosa Annele Slišāna ir zynoma tekstilmuokslineica i literate, projekta #100dečiLatvijai eistynuotuoja, bet muosa Lienīte Slišāne ir Latvejis Nacionaluo teatra gaismu muokslineica i ari unikala adeituoja. Bet poša Mārīte sevi sauc par tāva meitu, jai jau pošai ir treis bārni, saimisteiba, itūšaļt jei ir īvāruota tortu cepieja i sovu taiseitū nareši socialajūs teiklūs publicej, kluotyn dalīkūt kaidu pošys raksteitu dzejūli. Ar Mārīti Slišāni tod arī sasateikam raidīrokstā "Puslopys".

"Tys jau īlikts – tu navari sēdēt, tev ir juodora. Nikas tev napodness, napaliks. Un tev tuos vierteibas ir īliktas – latgaliskīs, tova puse, tovs koč kuods rodūšīs. Tev jis ira juoizpilda un juodora," par sovys saimis napagurstūšu aktivitati soka Mārīte.

Mārīte Slišāne

Dzejis izjiutu Mārīte montuojuse nu tāva. I cikom školys laikā vīnaudži pi sīnu lepejuši plakatus ar TV radzātom zvaigznem, Mārīte vysod bejuse lapna ar tāvu: "Man tuo lykuos, deļkuo ir juofanoj par kū taidu, kū tu esi televizora ekranā redziejs, ka man beja taids tāta. Man ruodejuos, ka jis ir tik gudrys. Kū paprosi, vysod vusu zyna. Es apbreinuoju jū." Nūpītnuok raksteit Mārīte suoce 15 godūs, nūbraucūt vuiceitīs iz Buldurim. "Es vuspuor asu emocionala. Un, kod tu esi tuolumā, tod tu saprūti beidzūt tū, kuo tev tryukst tuo dvora. Un tod nabeja ni telefona nikuo. Tu siedi ar sovom emocejom. Cyti aizbrauc, kas tyvuok dzeivoj iz muojom, a tu kojuos palīki vīns pats Jiurmolā. Nu napībraukuosi, tuoli, un tad, kuo sevi izlikt, tu vīnkuorši raksteji – tuodas it kuo sovas emocejis, puordzeivojumus." Raksteišonai otkon Mārīte dasavārsuse ar pyrmuos meitys pīdzymšonu. Sovu dzeju suokumā raksteju eisūs ziņu formatā, i poša sev ari syutejuse. Jei tū sauc par sova veida terapeju: "Es reizem dūmoju – kū dareit tuodu, lai tuos dūmas nasagrūza tevī tik daudz. Bet īt vysaidas atmiņas, un tod man ruodīs, ka man tys ir juopīroksta. Es panamu, apsasāstu, izrokstu, un tod varu tuo mīrīgi aizīt gulātu."

***

Grybu pīradynuot sovvaļnīku

kūpā skeiteit dvoru jumtu sirdspukstus

grauzt kaltātas zeiles

i šaudeitīs iz kovārnim

ar cārmūšku ūgom

cik daudz krystu

es pīzeimoju nullītes rādā dubultā

brīst dūmas par liecīni

iz aušku

styurī nūpaslāpts zaudātīs bārns

aizgiutniem smejuos

da osoru

Mārītis dzejā praktiski nav pīturzeimu, lelūs teikuma suokuma burtu. Tys dareits apzynuotai: "Lai kotrys jū var izlaseit gon kai ryndu, kai jei ir, gon jū var sovaiduok izlaseit. Un tod tys dūd ari sovaiduoku nūskaņu. [..] vīnkuorši tys punkts dūt tū, ka beidzuos, a man gribīs tuo, ka tū vuordeņu var ari piec tam sasaistei tuoluok, ka tei dūma, ka tys ir tai kai vīns vuss."

***

kopi pylni sveceišu smuorda

sasaļs gaiss

i cylvāku skatīņs dzeivūs

kūkūs kirinej saņurcātas lopas

pādejuos

sasabučoj mašynas iz leikuma

bārns īsaklīdz

aizaelsdama skrīnu iz pīlītū mieneša gaismu spīgelī

gaišs kuo dīnā

dvori sacalti iz pūra

zeme leigojās nu smogu dūmu plaisoj

i izlaiž nu spŗūstu puosokas

izkuopūt viersā izspruogst kai pyupuči

apberūt sudobrā kuoju pādas

jei sied pi kapličas iz krinča

dzīd Dīva dzīsmes

blokus zylūs mikeleišu puškis

raibūs cymdūs rūkas nasaļst

vīn sirds sasoluse klusiņom raud

zeme kū brodojam juos dabasi

Mārīte roksta sovys pusis izlūksnē, i dzejā tū tur par koč kū eipašu, kū Latgolā navajadzātu pagaisynuot – kotrys pusis sovpateibu: "Man gribīs tuo, kuo es dūmoju puorlikt vusu iz papeira, jo es dūmoju tuo, kuo es runoju."

Latgalīšu literaturys raidīroksts "Puslopys" ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. "Puslopys" aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbu voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.

 

Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt