Tuvojoties 4.maijam, kas ir Latvijas Neatkarības atjaunošanas gada diena, Latvijas Radio rubrikā tiek aicināti dažādi 1990.gadā dzimušie jaunieši - 4.maijas republikas vienaudži - stāstīt par to, ko viņiem nozīmē 4.maijs un dzīve neatkarīgā Latvijā. Rēzeknietis Raivis Ustinovs ir dzimis vienā datumā ar Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju.
Lai aktualizētu savas tuvākās apkārtnes problēmjautājumus un savstarpēju diskusiju rezultātā rastu risinājumus nepieciešamajiem pagastu dzīves uzlabojumiem, pirmo reizi uz kopīgu iedzīvotāju forumu piektdien Rēzeknē pulcējās vairāk nekā 150 Rēzeknes un Viļānu novada iedzīvotāju. Nākotnē dažādu arī šādos forumos radušos ideju īstenošanai ir plānots nodibināt speciālu fondu.
Šobrīd daudz tiek diskutēts par krievvalodīgo auditorijas iesaisti un ieinteresēšanu Latvijas mediju satura patērēšanā un, iespējams, jauna televīzijas kanāla krievu valodā izveidi. Statistiski daudz šādu mazākumtautību pārstāvju, kas informāciju ikdienā uztver krievu valodā, dzīvo pierobežā, tomēr viņi par šāda jauna televīzijas kanāla izveidi dzird pirmo reizi. Ideju nenopeļ, bet uzskata, ka ar tās īstenošanu nokavēts vismaz par 20 gadiem un no mediju puses ikdienā viņi bieži jūtas aizmirsti.
Svētdien pēc svētās mises Viļānu Romas katoļu baznīcā visiem interesentiem un svētceļniekiem tiks pirmo reizi atdarītas durvis citkārt slēgtajai klostera kapelai, kura pavisam nesen restauratora vadībā tikusi pie grezna un simbolu pilna griestu gleznojuma.
Lai optimizētu iestāžu darbību, Rēzeknes pilsētas dome apsver iespēju apvienot slimnīcu un veselības aprūpes centru jeb poliklīniku. Saimniecisko labumu no šādas ieceres realizēšanas pagaidām saredz tikai slimnīcas vadība, tāpat šobrīd tiek vākti poliklīnikas personāla un pacientu paraksti tā kā iestāžu apvienošana turpmāk varētu ietekmēt ne vien ārstus bet arī pacientus.
Pašos Latvijas ziemeļaustrumos, Viļakas novada Susāju pagastā, aptuveni 250 kilometrus no Rīgas bioloģiskajā saimniecībā "Rūči" izaudzēto produkciju īpaši tagad, laikā pirms Lieldienām olas galvenokārt pasūta galvaspilsētas iedzīvotāji. Tā kā laukos varot izdzīvot, audzējot un patērētājiem piedāvājot vien maksimāli daudzveidīgāku produkcijas sortimentu, "Rūčos" tagad tiekot audzēti arī truši un dārzeņi.
Tā kā liela daļa zemessargu dien jau no 90. gadu sākuma un līdz ar to veidojas aizvien lielāks dabiskais atbirums sasniegtā vecuma dēļ, kā arī Latgales pusē aizvien pieaugušā cilvēku skaita samazinājuma dēļ Zemessardzes 35. nodrošinājuma bataljons tieši šobrīd Preiļos ir uzsācis aktīvu jauniešu un potenciālo jauno zemessargu uzrunāšanu un uzņemšanu.
Trešdien Rēzeknes Augstskolā notika Satversmes sapulce, kuras aizklātajās rektora vēlēšanas šajā amatā pārvēlēts līdzšinējais augstskolas rektors, asociētais profesors, inženierzinātņu doktors Edmunds Teirumnieks, kurš bija vienīgais pretendents uz amatu.
Pagaidām pierobežā vairāk attīstās lauksaimniecības produkcijas ražošana un pārstrāde, tūrisms un vieglā rūpniecība. Tāpēc, lai pilnvērtīgi varētu izmantot robežas tuvuma piedāvātās iespējas, kā nākamais solis uzņēmējdarbības attīstībā Krāslavas novadā ir loģistikas centra izveide pie robežas ar Baltkrieviju.
Ar iespēju ikvienam izlasīt 18 dzīvas grāmatas, piemēram, par kurdiem, islamu, Turcijas iedzīvotājiem vai stāstu par kādu vienkāršu un jaunu franču karavīru, Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā pirmo reizi aizvadīta starptautiskā dzīvā bibliotēka, kas grāmatu cienītājos guvusi pozitīvu atsaucību, jo deva iespēju iepazīt dažādu Eiropas valstu kultūru tradīcijas un lauzt valdošos stereotipus.
Rēzeknē nopietnu restaurāciju šobrīd piedzīvo Zaļā sinagoga, kas ir senākā koka sinagoga Baltijā un līdz ar to īpašs koka arhitektūras piemineklis. Jau šī gada nogalē restaurētās sinagogas durvis plānots atvērt apmeklētājiem, ierīkojot te digitālu ekspozīciju par ebreju kultūras mantojumu un koka arhitektūras centru.
Šī gada janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada decembri, valstī ir pieaudzis trūcīgo iedzīvotāju skaits, rāda statistika. Rēzeknes pusē tendence vismaz ciparos vērojama pretēja – maznodrošināto un trūcīgo kopumā esot mazāk. Viens no skaidrojumiem - iedzīvotāju reģionā kļūst mazāk. Šīs puses trūcīgajiem iedzīvotājiem palīdz ne vien vietējās pašvaldības, bet arī starptautiska līmeņa organizēta humānā palīdzība, kas tomēr ne vienmēr tiekot izmantota godprātīgi.
Viļānu novada Dekšāru pamatskolas zālē sestdien notiek XIII Ziņģētāju un stāstnieku vakars, un šogad tā tēma ir “Satikšanās un patikšanās”. Atbilstoši pasaules mīlētāju dienai kolektīvi no Latvijas un viesi no Lietuvas dziedās ziņģes par mīlestību.
Svētdien, 8.februārī, Rēzeknes novada Lūznavā tiks iesvētīta jauna lūgšanu vieta. Jaunā kapela atrodas nupat atjaunotu izskatu ieguvušās simtgadīgās Lūznavas muižas vienā spārnā. Kopā ar lūznaviešiem muižas atjaunoto lūgšanu vietu 8.februārī apmeklēs un iesvētīs Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis. Savukārt pati jūgendstila pils - Lūznavas muiža - kā Latgales kultūras pērle pēc atjaunošanas durvis vērs šopavasar.
Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta zemnieku saimniecībā “Lukstiņmājas”, kas ir vieni no lielākajiem dārzeņu audzētājiem šaipusē, šobrīd ziemas periodā aktīvākais darbs ir sīpollociņu audzēšana un kāpostu skābēšana. Lai arī pircēji lielākoties iecienījuši tradicionālos skābētos kāpostus ar ķimenēm, tomēr pamazām pieprasījums augot arī pēc kāpostiem ar dažādām piedevām, piemēram, mārrutkiem.
Rēzeknē vērienīgus atjaunošanas darbus beidzot sagaidījis pilsētas centrā esošā valsts nozīmes kultūras pieminekļa jeb Rēzeknes Svētās Dievmātes piedzimšanas baznīcas kupols, kurš vēl pavisam nesen apdraudēja sakrālā objekta apmeklētājus. Lai arī finansējuma joprojām pietrūkst, tomēr draudzes locekļi vērienīgos remontdarbus cer pabeigt līdz nākamajam gadam un baznīcas 170.jubilejai.
Viena no iespējām, kā skolu jaunatnei radoši un attīstoši pavadīt brīvo laiku, ir iesaistīties teātra sportā, kur ir gan treniņi, treneri, tiesneši un sacensības, un tieši šādām teātra sporta sacensībām, kas pēc nedēļas Rēzeknē pulcēs labākos Latgales teātra sportistus, dosies arī aktīvu jauniešu komanda no Rēzeknes 5.vidusskolas, kam brīvo laiku patīk pavadīt improvizējot.
Rēzeknes novadā divu gados jaunu puišu radītajā uzņēmumā “Lindenwood” saražotā malka un iekura skaliņi nu jau pusgadu kā apgādā Vācijas patērētājus. Tirgus niša nav no vieglākajām, tomēr jaunie uzņēmēji ir apņēmības pilni un plāno paplašināties.
Vasaras beigās valdība pieņēma noteikumus, kas paredz, ka gājējiem un velosipēdistiem diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām jālieto apģērbs vai veste ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem. Īpašu akciju ar atstarojošu vestu dalīšanu mazturīgajiem gājējiem veikusi arī Valsts policija un Ceļu satiksmes drošības direkcija, tomēr novērojumi liecina - tā saucamie tumšie gājēji uz ceļiem joprojām sastopami.
Rēzeknes augstskolā radīts jauns ekoloģisks celtniecības un siltumizolācijas materiāls – vieglbetons, kas īpaši paredz Latgales ezeros viena no visvairāk pieejamajiem atjaunojamajiem materiāliem - sapropeļa izmantošanu. Tas risināšot arī kaņepju ražošanas atlikumu izmantošanas problēmu. Šāda ekoloģiska materiāla izmantošanai celtniecībā ir jau arī pirmie interesenti.
Pavisam nesen Latgales Kultūrvēstures muzejs savā vērienīgajā Latgales keramikas fondu glabātuvē no restaurēšanas atpakaļ pārvedis vecmeistaru darbus, kas savulaik bija cietuši, gan keramikas kolekcijai glabājoties nepiemērotos apstākļos, gan traukus pārvietojot.
Ar labdarības koncertu "Sorģeņgeļs" Rēzeknes novada jauniešu vokālā studija "Skonai" 22.decembrī plkst. 18 Rēzeknes novada pašvaldības lielajā zālē ne vien ieskandinās svētku gaisotni, bet centīsies palīdzēt arī diviem Rēzeknes novada bērniem atgūt veselību.
Tuvākajā laikā Ludzas novada pašvaldība kopā ar kaimiņos esošajām Kārsavas, Zilupes un Ciblas novadu pašvaldībām lems par iespēju Ludzā jau tuvākajā laikā bijušā izolatora vietā ierīkot atskurbtuvi, kas šajā pierobežas daļā risinātu problēmas ar iereibušu cilvēku īslaicīgu aizturēšanu. Iepirkums jau veikts un atskurbtuves pakalpojumu nodrošinašanai pieteicies vienīgi "Latvijas Sarkanais krusts".
Sākot no šīs nedēļas, līdz pat 15. janvārim Latvijas un Krievijas robežšķērsošanas punktā "Grebņeva" ir ieviests “Vienotais zaļais koridors”, pa kuru robežu šķērsot ātrāk varēs tās vieglās automašīnas, kurām nebūs deklarējamo preču. Šāda atvieglota kārtība ieviesta šobrīd, jo svētku laikā būtiski palielinājusies no Krievijas ieceļojošo transportlīdzekļu plūsma.
Šī nedēļa iesākusies visai zīmīgi daudziem ilggadējiem reliģiski sabiedriskā žurnāla “Katōļu Dzeive” lasītājiem, tā kā iznācis pēdējais šī pirms 25 gadiem atmodas laikā atjaunotā izdevuma numurs, līdz ar ko no drukāto izdevumu plauktiem pazudīs arī viens no pēdējiem regulārajiem periodiskajiem izdevumiem, kur parādījās arī latgaliešu valoda.
Kā iepriekš jau vēstīts, 14. decembrī ar Čaikovska baleta "Riekstkodis" iestudējumu Rēzeknē viesosies Latvijas nacionālā baleta trupa. Pirms šī notikuma Latgales vēstniecības „Gors” Mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāja Ilona Rupaine norāda, balets cilvēkiem ir ļoti vajadzīgs, par to liecina fakts, ka biļetes jau mēnesi izpirktas.
“Ar gaismu un mīlestību” ar šādu nosaukumu un vadmotīvu piektdien uz Adventes koncertu aicina kopumā 16 Rēzeknes pilsētas skolu vokālie un instrumentālie ansambļi, kas kopā gan no latviešu, gan krievu skolām Ziemassvētkus ieskandināt sanāk pirmo reizi.
“Radīsim sirds siltumu” ir akcija, ko jau otro gadu pēc kārtas uzsācis Rēzeknes māmiņu klubs, kad gan klubā iesaistītās māmiņas, gan citas aktīvas rokdarbnieces ir aicinātas uzadīt vai uztamborēt kādu zeķu pārīti, cepurīti vai sedziņu Rēzeknes slimnīcas dzemdību nodaļā tikko dzimušajiem bērniņiem un viņu jaunajām māmiņām, lai to visu kā dāvanu pasniegtu īsi pirms Ziemassvētkiem.
Par nozīmīgu un svarīgu Austrumlatvijas kultūras un izglītības centru 55 gadu laikā kļuvusi Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskola, kuras gaiteņos un auditorijās savas radošās gaitas uzsākuši vairāki Latvijas un pat pasaules mērogā pazīstami mākslinieki un dizaineri. Ar starptautisku konferenci un vairāku nu jau atpazīstamu absolventu dalību piektdien, 28.novembrī, Rēzeknē tiks atzīmēta skolas 55.gadadiena.
Apgūstot vairāk nekā 11 miljonus eiro, ievērojami rekonstrukcijas darbi pabeigti jau trīs Rēzeknes novada vidusskolas ēkā un teritorijās, un darbi pašlaik turpinās jau ceturtajā skolā. Tādējādi ar Eiropas fondu atbalstu tiek turpināts darbs pie novada nozīmes attīstības centru attīstīšanas.
