Latgolys stuņde (Latgales apraide)

Politikys vāruotuojs Dmitrijs Olehnovičs: dorbs sabīdreibys salīdiešonā byus gryuts i gars

Latgolys stuņde (Latgales apraide)

Atkrytumu škiruošonā regionā vēļ daudz izaicynuojumu

Uzjiemieji: minimaluos olgys ceļšona radeis vēļ leluoku plaisu centra i regionu vydā

Latgales uzņēmēji: minimālās algas celšana radīs vēl lielāku plaisu starp centru un reģioniem

No 2021. gada bruto minimālā alga Latvijā ir noteikta 500 eiro, bet Labklājības ministrija piedāvā to piesaistīt aizvadītā gada vidējai algai, nosakot 50% apmērā no iepriekšējā gada vidējā atalgojuma valstī. Tādējādi 2023. gadā minimālā alga varētu būt līdz 640 eiro. Uzņēmēji Latgalē gan uzskata, ka tas var radīt vēl lielāku plaisu starp galvaspilsētu un reģioniem.

Uzņēmēji mazināt nabadzības risku var caur nodokļu politiku

Latvijas Darba devēju konfederācija šajā ministrijas piedāvājumā saredz pārāk strauju minimālās algas lēcienu. Latvijas Radio raidījumā „Latgolys stuņde” gan Darba devēju konfederācijas Latgales reģiona pārstāvis, gan uzņēmēji pauda viedokli, ka mazināt nabadzības riskus un nevienlīdzību var arī citā ceļā, tostarp caur nodokļu politiku, kā arī veicinot darba ražīgumu.  

AS „Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts norādīja, ka lielai daļai ierēdņu un valsts iestāžu darbinieku atalgojums ir piesaistīts minimālajai algai, tāpēc tās celšana nākotnē palielinās arī kopējo vidējo algu valstī, kam šo minimālo algu plānots piesaistīt.

„Ja tagad to minimālo algu palielinās par 140 eiro, tad ierēdnis, kuram vidēji alga ir četras minimālās algas, viņam jau pieaugums būs 560 eiro. Tas nozīmē jau 2024. gadā mēs atkal celsim minimālo algu, ja tā būs piesieta pusei no iepriekšējā gada vidējās algas. Un te paskatāmies pa reģioniem, kāda mums ir bruto samaksa. Viennozīmīgi lielākā tā ir Rīgā un valsts iestādēs. Tas nozīmē – ar ekonomiku minimālajai algai šajā gadījumā vispār nav nekāda sakara,” pauda Šņepsts.

Viņš skaidroja, ka viņa uzņēmumā šobrīd nevienam darbiniekam netiek maksāta tikai minimālā alga, „bet vienalga, tiklīdz cels to minimālo algu, skaidrs, ka mums arī vajadzēs vismaz inflācijas robežās celt algas.”

Tāpat uzņēmējs norādīja, ka, ceļot minimālo algu, ieguvēji būs darba ņēmēji galvaspilsētā un plaisa starp Rīgu un reģioniem tikai palielināsies.

Viņš uzskata, ka minimālās algas celšana neatstās nekādu ietekmi uz Latgales reģiona ekonomiskās aktivitātes pieaugumu vai labklājības pieaugumu.

“Reālo algas līmeni ceļ ražīgums”

Pret piedāvājumu celt šobrīd minimālo algu ir arī Krāslavā bāzētā šūšanas uzņēmuma SIA „Nemo'' valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe, to saucot par politisku instrumentu. Viņa norādīja, ka jau šobrīd šūšanas uzņēmumi darbiniekiem atalgojums ir lielāks par minimālo algu. 

“Mums uzņēmumā ir vairāk nekā 700 eiro vidējā alga, un mums pat pagājušajā mēnesī bija tuvu pie 800 un pāri vidējā. Mēs maksājam no ražības. Un minimālajai algai ir jābūt sasaistītai ar ražību, vismaz ja ne ar ražību, tad iekšzemes kopproduktu, kaut kādā veidā ar to indikatoru, kas ir tautsaimniecības indikators, nevis kaut kāds politisks indikators,” uzskata Zemdega-Grāpe.

Tāpat viņa norādīja uz šībrīža vidējo atalgojumu reģionā vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem: „Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021. gada decembra Latgales reģiona vidējā alga ir 931 eiro. Tā ir vidējā Latgales privāto uzņēmumu alga. Tātad, ja būs 640 eiro jebkuram, kurš vispār „atvelkas” līdz darbam, vēlams nepiedzēries, vēlams darba stāvoklī un direktoram, kurš ir ar augstāko izglītību, pārzina valodas, runā ar ārzemju klientiem un kam ir pilna atbildība par uzņēmumu, viņam būs tikai par 30% lielāka alga. Arī direktori vairs šeit nestrādās, viņi nav motivēti. Līdz ar to mēs graujam visus pamatus.”

Zemdega-Grāpe uzskata, ka reālo algas līmeni ceļ ražība un arī konkurence starp darba devējiem. „Un mēs konkurējam ne tikai ar Krāslavas uzņēmumiem, bet arī ar Lietuvas, Rumānijas un Portugāles uzņēmumiem.

Mums ir jābūt konkurētspējīgiem, un tas – tirgus brīvā ekonomika – dzen to visu uz augšu.”

Uzņēmēja uzskata, ka ir jāpārskata nodokļu politika, bet minimālās algas pacelšana, ja tā nav saistīta ar ražību, ceļ inflāciju. „Un tā ir spirāle. Inflācija prasa lielākas algas, un atkal mēs ceļam algas.” Tāpat SIA „Nemo” valdes priekšsēdētāja vērsa uzmanību uz to, ka, paceļot minimālo algu, uzņēmējam jārēķinās arī ar lielāku nodokļu slogu par katru darbinieku. „Piemēram, ja paceļ uz 640, tad, jā, darbinieks saņem vairāk, bet arī nodokļi palielinās par 62 eiro. Tātad tas nav ne tikai politiskais instruments, ne tikai valsts darbinieku un Rīgas labklājības celšanas instruments, bet tas arī ir valsts budžeta ienākumu avots. Un tas nav godīgs, jo mēs vienkārši paņemam naudu no uzņēmumiem, no uzņēmumu investīcijām, no attīstības iespējām un iekasējam,” pauda uzņēmēja.

“Minimālā alga ir jāpalielina, bet ne par 28%” 

Darba devēju konfederācijas Latgales reģiona koordinators un Rēzeknes pilsētas domes deputāts Juris Guntis Vjakse (ievēlēts no apvienotā partiju saraksta Nacionālā apvienība/Zaļā partija/“Jaunā Vienotība”/Reģionu apvienība/Latgales partija) skaidroja, ka Darba devēju konfederācijas viedoklis ir, ka minimālā alga ir jāpalielina, bet ne par piedāvātajiem 28%.

“Jau gadiem Darba devēju konfederācija kā partneris ar arodbiedrībām mēģina pārliecināt valdību, ka minimālās algas celšana nedrīkst būt politisks instruments, bet tautsaimniecisks instruments. Līdz ar to šobrīd tas, ko piedāvā no 500 uz 640 eiro, tas nav ekonomiski pamatots. [..] jā, ir jāpaaugstina, bet samērīgi un vienmērīgi, nevis lēcienveidīgi un nevis pirms vēlēšanām kā politisko uzsaukumu, bet ieklausoties dažādu nozaru ekspertos,” pauda Vjakse.

Viņš uzskata, ka minimālā alga nav vienīgais instruments nabadzības un nevienlīdzības samazināšanai, bet tādi varētu būt arī, piemēram, atvieglojumi par apgādībā esošām personām.

Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija) noraidīja, ka pašvaldības algas ir piesaistītas pie minimālās algas: “Protams, tā ir zināma indikācija, pie kā mums ir jāpieturas, mēs nevaram maksāt mazāk. Bet liela daļa Latgales pašvaldību darbiniekiem maksā minimālās algas, un es negribu teikt, ka šāds politiskais lēmums Latgales pašvaldības ietekmēs pozitīvi. No vienas puses, mēs varētu cerēt, ka mēs saņemsim lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet, no otras puses, tās izmaksas, ko mēs maksājam darbiniekiem, lielai daļai ir pie minimālās algas. Un mums katru gadu lielu bēdu sagādā šī rūpe, kā mēs varam to nodrošināt. Un tā „šķēre”… labi, var neņemt  kādu iestādes vadītāju, bet, ja ņem kādu ierindas darbinieku, viņa alga, kur cilvēks ir beidzis augstskolu, daudz mācījies, strādājis, viņam ir liela pieredze, viņa alga jau ļoti maz atšķiras no vienkārša strādnieka pēc būtības ar nelielu atbildību algas.”

Tāpat Sergejs Maksimovs norādīja, ka, runājot par minimālo algu, jārunā arī par sociālo uzņēmējdarbību. „Jo, ja par Latgali mēs runājam, lielākai daļai uzņēmēju mēs varam pielikt, ka tas uzņēmums ir veicis sociālo funkciju.”  Viņš uzskata ka Rīgas un reģionu „vidējā temperatūra” ir atšķirīga, tāpēc arī attiecībā uz algām ir jāsadala līmeņi.  „Jau tagad plānošanas periodā runājam, ka struktūrfondi jāsadala pa līmeņiem – Rīga un cita teritorija. Ja mēs skatāmies uz minimālo algu un vidējo algu – sadalām Rīga un cita teritorija.”

Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Ducsaliete novērojusi, ka minimālā alga tiek piedāvāta tikai daļā no šobrīd aktuālajiem vakanču sludinājumiem:

“Šodien mums tiek piedāvātas 603 darba vietas, un 50 sludinājumos, kas ir 17%, darba samaksa ir noteikta minimālā – 500 eiro. Visos pārējos sludinājumos darba alga ir lielāka.”

Uzņēmējs Jāzeps Šņepsts uzskata, ka arī iepriekšējos gados, ceļot minimālo algu, valstī nav samazinājies minimālās algas saņēmēju procentuālais skaits pret kopējiem darba ņēmējiem. „Mēs visu laiku skrienam pakaļ suņa astei [..] un šeit gan Darba devēju konfederācijai, gan pārējām visām sabiedriskajām organizācijām jāatgriežas pie jautājuma, lai šīs minimālās algas saņēmēju skaits būtu mazāks, un reāli, lai bruto algas saņēmēju virs minimālās algas skaits paliktu lielāks, bet tam par pamatu var būt tikai katra darba devēja efektivitāte un ražīgums, un pats darba devējs, kad viņš varēs atļauties samaksāt lielāku algu, viņš arī to izdarīs, un ieguvēja būs arī valsts, jo saņems lielākus nodokļus.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt