Applūst ielas un dārzi
Līdz plkst. 19 visvairāk nolijis Madonā – 78 milimetri lietus, tādējādi jau attaisnojies sarkanais brīdinājums, jo to izplata, ja tiek prognozēts nokrišņu daudzums vismaz 60 milimetri 12 stundu laikā. Jēkabpilī 72 milimetri, Gulbenē 67 milimetri un Skrīveros - 62 milimetri.
Jēkabpilī nolijuši 59 milimetri, Skrīveros 56 milimetri, citviet lietavu skartajos reģionos Vidzemē, Latgalē un daļā Zemgales pārsvarā ap 20–40 milimetriem. Rīgas centrā nokrišņu daudzums sasniedzis 24 milimetrus, bet pilsētas ziemeļos lijis mazāk – Daugavgrīvā nokrišņu daudzums 17 milimetri. Tikmēr lielākajā daļā Kurzemes nav lijis nemaz.
Jelgavā slēgtas vairākas applūdušas ielas, daudzviet Zemgalē un Sēlijā iedzīvotāji ziņo par applūdušiem dārziem.
Lietus gāzes Rīgā bija mazākas un pietiekoši vienmērīgas, lai visas galvaspilsētas ielas būtu izbraucamas, sacīja Rīgas domes Satiksmes departamentā. Tomēr šodien strādāja visas 10 Rīgā pieejamās ūdens atsūknēšanas mašīnas.
Satiksmes departamentā norādīja, ka lietus gāzes parādījušas uz dažām ūdens novades sistēmas vietām, kuras jāiztīra. Bet lielākās peļķes veidojās jau zināmās vietās. Satiksme galvaspilsētā bija apgrūtināta, bet neviena iela netika slēgta.
"Mēs preventīvi tīram, šodien tās ir pāris vietas, kur gūlijas bija vainīgas. Pārsvarā tās ir vietas, kur nav lietus ūdens kanalizācijas risinājumu. Pilsētā tādu vietu ir salīdzinoši daudz. Bija satiksmes sablīvējumi. Cilvēki brauc uzmanīgāk, prātīgāk, līdz ar to bija šie satiksmes sablīvējumi," skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora amata pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods.
Par lielu peļķu veidošanos Rīgas domes Satiksmes departaments šodien saņēmis 24 sūdzības.
Trešdiena paies bez nokrišņiem
Naktī turpinās līt daudzviet Vidzemē un Latgalē, bet valsts galējos austrumus – Alūksnes, Balvu un Ludzas novadu lietus mākoņi pametīs tikai no rīta.
Kopējais nokrišņu daudzums no aizvadītās nakts līdz lietavu beigām vietām Vidzemē un Latgalē sasniegs 60–90 milimetrus.
Minimālā gaisa temperatūra naktī 9...14 grādi.
Trešdiena Latvijā paies bez nokrišņiem, spīdēs saule, pūtīs mērens rietumu, ziemeļrietumu vējš, valsts austrumos brāzmās 12–16 metri sekundē.
Maksimālā gaisa temperatūra 17...22 grādi.
Rīgā nokrišņi vairs nav gaidāmi, naktī debesis pamazām skaidrosies un diena būs saulaina. Ziemeļrietumu vēja brāzmas līdz 12–15 metriem sekundē. Minimālā temperatūra naktī ap 12 grādiem, maksimālā dienā – 19...20 grādi.
Lauksaimnieki cer, ka lietavas sējumus neietekmēs tik pamatīgi kā 2017. gadā
Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrā Rēzeknes konsultāciju birojā atzina, ka pavasaris graudaudzētājiem un rapšu audzētājiem ir bijis visai labvēlīgs, augi ir diezgan veiksmīgi attīstījušies, gan ziemāji, gan vasarāji, kas šogad salīdzinoši izskatās pat daudz labāk kā pagājušajā gadā. Tāpēc lauksaimnieki vismaz pagaidām par graudu un rapša ražu ir visai cerīgi, bet par šo lietavu ietekmi pagaidām prognozes nav, ir tikai cerības, ka ražu un apsētos laukus tik pamatīgi kā 2017. gada augusta lietavās tas neietekmēs.
Aldis Ločmelis, zemnieku saimniecības "Kotiņi" īpašnieks Ziemeļlatgalē, Balvu novadā, kas ir viens no lielākajiem Latvijas sēklu audzētājiem, audzē graudaugus un pākšaugus un šobrīd apsaimnieko aptuveni trīs tūkstošus hektāru.
"Es atceros 2017. gadu. Jau pieci gadi pagājuši. Bija lietavas. Bet pirms laika mēs neko nevaram pateikt, bet zinām, ko tās var nodarīt. Bet uz doto brīdi pilnīgi nevaru komentēt, jo es ceru, ka tas nepiepildīsies, ko saka. Līdz šim ir bijis samērā lietains pēdējās dienās, bet priekš lauksaimniekiem tas bija pašā laikā.
Uz doto brīdi vismaz tur, kur es esmu bijis, līdz šim brīdim laika apstākļi pavasarī bijuši labi. Cerēsim, ka šī viena diena neko nesamaitās.
Redzat, kā ir – pieci gadi atpakaļ tika ņemts vērā, tā upe Kuhva – robežupe ar Krieviju – tā ir iztīrīta. Kaut kur kaut kas nostiprināts. Teiksim, ir skatītas kļūdas vai vājie punkti un ir kārtots tas pa šiem pieciem gadiem. Protams, ja kaut kas tāds būs, tas tikai pasliktinās to stāvokli, kādā zemnieki tagad ir, jo tā nežēlīgā cenu sadārdzināšanās – minerālmēslu cenu, degvielas, visu kurināmo, elektrības – tas ļoti labi neietekmē saimniekus. Arī tas, ka mēs esam tālu no ostām, aizvešana dārga paliek. Paliekam mazāk konkurētspējīgi. Tas viss var ietekmēt ļoti slikti. Bet cerēsim, ka viss būs labi," atzīmēja Ločmelis.
