"Es teiktu ka Rēzekne nav klimatneitrāla pilsēta, lai cik tas slikti neskanētu," atzina ģimnāzijas audzēkne Evelīna Daļecka. "Es ļoti reti redzu cilvēkus, kas brauktu ar elektroauto, kas īstenībā būtu tas viens solis, kas var palīdzēt dabai. Kā arī par atkritumiem es Rēzeknē neesmu redzējusi, ka pie kādas mājas tiktu šķiroti."
Evelīna ir viena no tiem skolēniem, kas ir piedalījusies starptautiskā projektā "Klimatneitrāla pilsēta", un šobrīd, pielietojot apgūtās zināšanas, spēj novērtēt arī savu dzimto pilsētu. "Es varu teikt godīgi, ka par klimatu nebiju domājusi, līdz mums vācu valodas skolotāja nesāka piedāvāt kaut kādus projektus,
es pat nebiju iedomājusies, ka tiešām ir tādas CO2 emisijas, kuras var tik ļoti būtiski ietekmēt mūsu dabu un planētas atmosfēru."
Arī Evelīnas skolasbiedre Santa Šuste novērojusi, ka pilsētai, kurā dzīvo, uz klimatneitralitāti vēl ceļš ejams. "Redzu, ka ir kaut kādas izmaiņa, tie paši elektroautobusi, kas kursē pa Rēzekni. Bet es domāju, ka tas vairāk ir individuāla lieta, jo es neteiktu, ka es redzu daudz kaut kādus šķirotājkonteinerus vai kaut kādas uzlādes stacijas elektromobīļiem. Bet tas kļūst populārs, tā kā es domāju, ka jauniešiem tas tiešām ir aktuāli. Pirms dalības projektā biju darījusi tādas ierastas lietas, kā izeju no istabas un izslēdzu gaismu, bet jau pēc dalības projektā padomāju, ka tiešām ir lietas, ko daru ikdienā, rada draudus klimatam. Tāpēc kaut vai – izslēdz ūdeni, kad tīri zobus, izslēdz gaismu, kad neatrodies istabā."
Kā Santa, tā Evelīna kopā ar savu vācu valodas skolotāju piedalījās Gētes institūta organizētā starptautiskā konkursā par klimatneitralitāti pilsētvidē.
"Mēs ieguvām šajā projektā pirmo vietu Latvijā," viņas lepojās.
Dalība projektā nozīmē simulācijas spēli izdomātā pilsētā, kurā, sadaloties komandās, skolēni pārstāv dažādas jomas. "Tā ir virtuāla pilsēta, saucas FONTA, kurā ir 900 000 iedzīvotāju, kurā galvenais enerģijas piegādātājs ir ogļu spēkstacija un viss ir slikti," skaidroja projekta koordinatore Latvijā Rozīte Karīna Spīča.
"Šī spēle ir izveidota tā, ka tur ir uzrakstīts scenārijs, kas ir veidots, konsultējoties ar speciālistiem, mēs paši neizdomājām tos skaitļus, cik daudz saules baterijas vai vēja parks šo CO2 izmešus samazina. Bet tā ideja ir, ka paralēli jauniešiem ir jāstrādā ar to, ka, ja, teiksim, mēs aizveram spēkstaciju, tad mēs zaudējam tik un tik darbavietu. Kur mūsu pilsētā cilvēki atradīs, kur strādāt, paralēli jāskatās kā pieaug elektrības cena. Tātad tur nav tikai tas CO2 aspekts, bet tu saproti, kā tās visas lietas mijiedarbojas," viņā skaidroja.
Savukārt Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas vācu valodas skolotāja Ginta Lubgāne atzina, ka
atrast dalībniekus konkursam problēmu nebija, jo skolēnus uztrauc vides problēmas.
Viņa arī uzskata, ka par šīm problēmām skolā jārunā aizvien vairāk. "Un jāaicina skolēni arvien vairāk iedziļināties šajās lietās. Mēs jau pagājušogad pēc šī projekta izstrādājām ar skolēniem vēl vienu projektu, un kopš pagājušā gada mums skolā ir arī grāmatu apmaiņas skapis, jo tiešām žēl – varbūt kāds izlasa grāmatu vai žurnālu, un tas tiek izmests, bet tagad to var atnest uz skolu un kāds var izlasīt un atnest citu vietā. Tas, protams, ir mazumiņš, bet tomēr tādi mazumiņi arī veido to kopainu vēlāk," viņa teica.
Gan skolotāja, gan audzēknes atzina, ka dalība projektā attīstījusi ne vien izpratni par klimatu, bet arī paplašinājusi redzesloku, veicinājusi sadarbību un izpratni, kā notiek lēmumu pieņemšana pilsētas vai valsts līmenī, un cik grūti atrast kompromisu.
Starptautiskais projekts "Klimatneitrāla pilsēta" paralēli notiek Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Čehijā un vairāk nekā 25 skolās Indijā. Galvenais tā mērķis ir rosināt jauniešus domāt par klimata problēmām un to, kā ikviens ar savām darbībām un lēmumiem var ietekmēt klimatu.
