Sadaļas Sadaļas

Privāto sporta haļļu īpašnieki lūdz lielāku valsts atbalstu vai plānu darbības atsākšanai

Jau vairākus mēnešus dīkstāvē atrodas arī sporta halles – treniņi nenotiek un līdz ar to nav arī ienākumu. Īpaši sarežģīts šis laiks ir privāto haļļu īpašniekiem, kuri atzīst, ka valsts sniegtais atbalsts pašlaik ir nepietiekams. Dīkstāves pabalsts štata darbiniekiem esot pietiekams, taču segt telpu uzturēšanas izmaksas ar grantu apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai nav iespējams.

Ekonomikas ministrijā izstrādā nomas maksas pabalstu tirdzniecības centriem un plāno to pielāgot arī sporta nozarei. Arī Finanšu ministrijā sola uzsākt diskusijas un aicina nozari aktīvāk pieteikties esošajam atbalstam. 

Sporta hallēm dīkstāvē meklē jaunas atbalsta iespējasPaula Dēvica

Pludmales volejbola centra "Brazīlija" līdzīpašnieks Andris Blaka pastāstīja, ka sporta hallēm piešķirtais dīkstāves pabalsts nozarē nerisina visas problēmas. 

"Tas, ka darbinieki saņem dīkstāves pabalstu par to, ka viņi sēž mājās, no viņu [ministriju] viedokļa ir izcils risinājums. Savukārt, kas attiecas uz uzņēmumu, kas attiecas uz biznesu, tur tā situācija ir sliktāka," teica Blaka. "Ko īpaši varbūt neredz, ir tas, ka visām šīm sporta hallēm ir piesaistīti cilvēki, kas nav darbinieki. Piemēram, mums telpas, laukumus nomā treneri. Šie cilvēki ir neapskaužamā situācijā."

Treneri ir reģistrējušies kā pašnodarbinātie un saņem daudz mazākus pabalstus, paskaidroja Blaka.

Arī grants apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai nesedz nepieciešamās izmaksas, vēl jo vairāk – ledus hallēs.

Atsevišķi treniņi, piemēram, izlases sportistiem, var notikt, un tas dod nelielu atspaidu, atzīst Mārupes ledus halles līdzīpašnieks Juris Danče.

"Bet tā ir ļoti, ļoti maza daļiņa, kura var spēt nodrošināt kaut kāda veida ieņēmumus privātām hallēm," sacīja Danče. "Energoresurss ir pats galvenais, kas ir šobrīd – uzturēt ledu. Tajā skaitā arī ventilācijas sistēmu, kas saistīta ar saldēšanu, kā arī apkure."

Privāto haļļu īpašnieki saredz dažādus risinājumus –  nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus un īpaši sporta objektiem mērķētu subsīdiju. Rosina arī izstrādāt plānu, kā droši atsākt treniņus.

Ekonomikas ministrijai kāds atbalsta veids ir padomā. Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko pastāstīja, ka

valsts atbalsts sporta infrastruktūrai ir bijis nepietiekams – kopumā izmaksāti vien 700 000 eiro.

"Šobrīd Ekonomikas ministrijā mēs strādājam pie atbalsta mehānisma nomas maksas veidā pret kvadrātmetriem," teica Aleksejenko. "Pagaidām gan ne hallēm, bet tirdzniecības centriem. Noteikti piedāvāsim valdībai šādu atbalstu piešķirt arī sporta centriem."

Tuvākās nedēļas laikā ministrija plāno tikšanos ar nozares pārstāvjiem, lai apzinātu situāciju un nepieciešamo atbalsta apmēru. Arī Finanšu ministrijā sola tuvākajā laikā šo jautājumu skatīt ministra Jāņa Reira vadītajā darba grupā, aicinot uzņēmumus aktīvāk pieteikties arī esošajam atbalstam.

Valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa, pastāstīja, ka uzņēmumi atsevišķos gadījumos pat nav interesējušies par atbalsta iespējām. "Nezinu, varbūt ir neticība, ka to iegūs," viņa piebilda.

Ar situāciju sporta hallēs otrdien iepazīstināja arī Saeimas Sporta apakškomisijas deputātus. Arī viņi rosināja izstrādāt plānu sporta nodarbību atsākšanai. Ekonomikas ministrijā solīja šo jautājumu risināt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt