Sadaļas Sadaļas

Augstskolas: Saeima sabremzējusi trīs reģionālo universitāšu konsorcija izveidi

Saeima sabremzējusi trīs reģionālo universitāšu konsorcija izveidi – uzskata Liepājas, Daugavpils un Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU). Pērn universitātes lēma veidot apvienību, lai efektīvāk izmantotu resursus. Turklāt augstskolu reforma paredz, ka universitātē ir jābūt vismaz 4000 studentu, un konsorcijs varētu paglābt augstākās izglītības iestādes no statusa zaudēšanas. Taču pašlaik Augstskolu likumā konsorcijs nav definēts, un tas sagādā problēmas.

ĪSUMĀ:

  • 3 augstskolas – Liepājas, Daugavpils un LLU – grib veidot konsorciju jeb apvienību.
  • Taču konsorciju neparedz Augstskolu likums, tāpēc vajadzīgi grozījumi.
  • Saeimā līdz šim noraidīja gan augstskolu, gan IZM piedāvāto definīciju.
  • Saeimā un IZM uzskata, ka konsorcijam jābūt pārejas periodam pirms augstskolu apvienošanās.
  • Rektore: Eiropā ir dažādi integrācijas augstskolu modeļi.
  • Uz 3. lasījumu Saeima varētu izlemt arī par konsorcija definīciju likumā.

Augstskolas: Saeima sabremzējusi trīs reģionālo universitāšu konsorcija izveidiPaula Dēvica

Pērnā gada vasarā tika svinīgi parakstīts sadarbības memorands par trīs reģionālo augstskolu – Liepājas Universitātes, Daugavpils Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes – konsorcija izveidi. To varētu saukt arī par universitāšu apvienību, kur veidotu kopīgu doktorantūras skolu, kopīgas jaunas studiju programmas un sadarbotos arī esošo programmu ietvaros.

Saskaņā ar plānu jau februāra beigās bija jābūt skaidrai konsorcija stratēģijai un tā zīmolam. Taču tā izveidi bremzē fakts, ka konsorcijs joprojām nav definēts Augstskolu likumā.

“Konsorcija izveide šobrīd – mēs to lēnītēm darbinām. Tiekamies, sanākam kopā, domājam, ko varētu darīt. Bet tas, ko mēs jau rudenī konstatējām,

nav juridiska pamata, lai konsorciju izveidotu.

Tā kā Augstskolu likuma grozījumi šobrīd ir Saeimā, tad mēs esam šobrīd nonākuši pie kopsaucēja, pie definīcijām un strādājam pie tā, lai šī definīcija tiktu likumā iestrādāta,” pastāstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere.

Universitāšu sagatavotā definīcija reiz jau tika Saeimā noraidīta. Arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvāja savu variantu, taču Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā noraidīja arī to.

IZM definīcija paredzēja, ka konsorcijs ir pārejas periods pirms augstskolu apvienošanās.

Bez šāda mērķa to definēt neesot nepieciešams, tā uzskata gan ministrijā, gan Saeimas komisijā. “Ministrija šādu piedāvāja, taču bija ļoti zibenīga reakcija no augstskolām, ka nekādi kopēji pārvaldes orgāni te netiks veidoti,” pastāstīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”).

Universitātēs gan pauda, ka neiebilst pret integrāciju. “Domājot par dažāda veida integrāciju, es vēlreiz uzsveru – dažāda veida integrāciju, tiešām arī pasaulē, arī tepat Eiropā ir dažādi integrācijas modeļi, un konsorcija noslēguma posmā var būt kāda veida integrācija. Vai tā būs viena universitāte vai kāda veida apvienība – tas viss ir pētāms un salīdzināms darba gaitā. Bet, ja nav vispār konsorcija idejas, tad jau nekas tālāk nenotiek,” sacīja Liepājas Universitātes rektore Dace Markus.

Pašlaik universitātes sadarbojoties tik, cik tas iespējams. Piemēram, Lauksaimniecības universitāte, reklamējot jauno studentu uzņemšanu, informē arī par iespējām Liepājā un Daugavpilī. Tomēr nesakārtotais juridiskais regulējums radot sarežģījumus.

Pašlaik notiek studiju virzienu akreditācijas process. “Mūsu doma jau bija ļoti skaista. Teiksim, ja ir akreditēts studiju virziens vai programma kādā no trīs universitātēm, tad to vajadzētu paņemt un realizēt arī pārējās vietās, kur atrodas šīs universitātes. Bet izrādās, ka to mēs arī nevaram,” sacīja LLU rektore Irina Pilvere.

Augstskolu reforma februāra beigās tika atbalstīta Saeimā otrajā lasījumā. Līdz 17. martam pieņems priekšlikumus izskatīšanai trešajā lasījumā, tostarp skatīt arī konsorcija definīcijas iekļaušanu Augstskolu likumā.

KONTEKSTS:

Valdība 2020. gada maijā atbalstīja Augstskolu likuma grozījumu projektu, ar kuru paredzēts mainīt augstskolu iekšējo pārvaldību. IZM uzskata, ka reforma veicinās izcilību un caurskatāmību augstākās izglītības jomā. Rektoru padome, vairākas augstskolu organizācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmija iebilst pret grozījumiem un uzskata tos par sasteigtiem.

Pašlaik grozījumi tiek skatīti Saeimā.

Pamatojot reformas nepieciešamību, norādīts uz to, ka Latvijā uz diviem miljoniem iedzīvotāju ir 52 augstskolas, kuras spēj pabeigt tikai 48% no studēt sākušajiem. Vēl politiķus neapmierina augstskolu starptautiskā konkurētspēja un izglītības programmu kvalitāte.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt