Klātienē strādājošos pedagogus vakcinēs ātrāk – kopā ar 60–69 gadus veciem senioriem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Klātienē strādājošos skolotājus, tostarp pirmsskolas izglītības iestāžu un speciālās izglītības iestāžu pedagogus, vakcinēs ātrāk nekā iepriekš paredzēts – līdztekus 60–69 gadu veco senioru vakcinācijai. Par to otrdien, 16. februārī, pēc plašām debatēm vienojās valdība.  

Uzziņai

Veselības ministrija līdz šim paredzētās 8 prioritārās vakcinējamo personu grupas:

  1. mediķi un īpašas pacientu grupas pēc ārstu norādījuma.
  2. sociālo aprūpes centru darbinieki un klienti; svarīgākās valsts amatpersonas.
  3. seniori virs 70 gadiem; tie, kuri dzīvo kopā ar hroniski slimiem bērniem, aprūpē slimos.
  4. seniori 60–70 gadu vecumā.
  5. bērnudārzu un vispārējo skolu, operatīvo dienestu darbinieki, armija, Zemessardze, “kritiski svarīgie energoapgādes komersanti”.
  6. speciālo iestāžu, tai skaitā patversmju, klienti, personas ieslodzījuma vietās.
  7. nozaru prioritārie darbinieki, reliģisko organizāciju garīgais un kalpojošais personāls.
  8. darbinieki, kuri saskaras ar daudziem cilvēkiem, kuri darbā nevar distancēties. 
 

Priekšroka klātienē strādājošajiem

Iepriekš bija paredzēts bērnudārzu un vispārējo skolu pedagogu vakcinācija notiek pēc 60–70 gadus vecu senioru vakcinācijas. Proti, līdzšinējā versijā pedagogi ietverti 5. prioritāri vakcinējamo grupā,

bet ar valdības šīs dienas lēmumu nolemts, ka klātienē strādājošie pedagogi jāiekļauj 4. grupā, proti, jāvakcinē kopā ar 60–69 gadu vecajiem senioriem. 

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga gan valdības sēdē norādīja uz pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu augsto saslimstību ar Covid-19, uzsverot, ka klātienē strādājošos pedagogus nebūtu jāiekļauj ne 4., ne 5. grupā, bet augstāk – pēc mediķu un sociālās aprūpes centru klientu vakcinācijas.

"Ja gadījumā sāks vairāk slimot un neieradīsies darbā, tad būs ciet šīs izglītības iestādes. Un tad nevarēs strādāt arī tie – policisti, ārsti, sociālās aprūpes darbinieki, pārdevēji un šoferi. Viņi nevarēs aiziet uz darbu, jo nebūs, kur atstāt bērnus. Un tad arī seniori nevarēs saņemt tos pakalpojumus, kurus viņi saņem," izteicās Vanaga.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem pirmsskolas izglītības iestādēs strādā 12 031 pedagogs un 12 546 tehniskā personāla cilvēki, tostarp ir aukles. Savukārt speciālās izglītības iestādēs strādā 2203 pedagogi un 1720 tehniskā  personāla cilvēki. 

Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") piekrita, ka prioritāri vakcinējamo 4. grupā iekļauj tos pedagogus, kuri strādā ar bērniem klātienē.

Līdzko mācības klātienē uzsāks arī 1.–2. klašu skolēni, tā 4. grupā vakcinējamo loks paplašināsies, un skaitlis būs jāprecizē.

3.–6. klašu, kā arī vecāko klašu skolēni mācības klātienē, visticamāk, tik drīz neuzsāks, sprieda veselības ministrs. Vienlaikus būs jāņem vērā "reģionālā pieeja" mācību organizēšanā –  klātienes mācību atsākšana reģionos, kur konstatēta zemāka saslimstība ar Covid-19. 

Skolotāju viedoklis par vakcināciju dalās

Lai arī daļa skolotāju joprojām nav gatavi vakcinēties, citi uzskata, ka ātrāk jāvakcinē tieši tie, kam ir vai būs jāstrādā klātienē. Arī daļa Skrundas vidusskolas pedagogu bažījas par savu veselību. Skolotāja Irina Freimane ir gatava vakcinēties.

Klātienē strādājošos pedagogus vakcinēs ātrāk; pedagogiem dažādi viedokļi
00:00 / 03:26
Lejuplādēt

"Es strādāju ikdienā ar bērniem speciālās izglītības programmā. Manī, protams, ir tāda nedrošības sajūta par to, kas būs ar mani un maniem ģimenes locekļiem.

Es domāju, ka tomēr pedagogiem būtu jāvakcinējas ātrāk. Mēs jau pamatā esam katru dienu kontaktā ar viņiem [skolēniem]," stāstīja Freimane.

Savukārt Skrundas vidusskolas pedagoģe Jana Kozjura vēlas poti saņemt, pirms kāda no skolēnu grupām atsāk mācības klātienē.

"Ja tas man būtu jādara šodien vai rīt – es to nedarītu. Bet, loģiski domājot, ja atsāksies skola un man būs jātiekas ar daudziem skolēniem klātienē, tad gan es bīstos par savu veselību. Un tajā dienā es gribētu būt vakcinēta," norādīja Kozjura.

Skrundas vidusskolā gatavību vakcinēties janvārī izteica aptuveni puse darbinieku. Tagad situācija varētu būt mainījusies, jo otra puse atzina, ka trūkst informācijas vai vēlējās saņemt kādu konkrētu poti, piemēram, "Moderna" ražoto vakcīnu, skaidroja Skrundas vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Signe Grīnberga.

"Ja nāktu un teiktu, ka pēc nedēļas vai divām būs klātienes mācības, tad arī skolotājiem būtu cita interese par to, ka vajadzētu vakcinēties.

Tad droši vien, ka notiktu ekspresintervija, vai skolotāji to vēlas savai drošībai. Mūsu medmāsiņa ir potējusies, teica, ka viss ir kārtībā. Nekādas blaknes nav novērotas," stāstīja Grīnberga.

Kopumā vidusskolā atbalsta pedagogu ātrāku vakcināciju, taču paralēli jāveic skaidrojošais darbs, lai mainītu vēl neizlēmušo skolotāju domas. Arī pedagogu arodbiedrībā skaidroja, ka izglītības iestāžu personāla domas par vakcināciju ir atšķirīgas, taču pirmsskolas un speciālās izglītības skolotāju potēšana ir akūti svarīga.

Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” uzsvēra, ka iekļūšana prioritārākā grupā klātienē strādājošiem pedagogiem ir kopīgs panākums.

Vanaga uzsvēra, ka ir nozīmīgi dot pedagogiem iespēju tapt vakcinētiem, lai darbs klātienē būtu drošāks. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka skolotāju vakcinēšanās būs brīvprātīga.

“Ir jārēķinās ar cilvēka privāto viedokli, un piespiest vakcinēties nebūtu pieļaujami. Represijām nevajadzētu būt. Un es ceru, ka tādu  nebūs,” sacīja Vanaga.

Viņa arī pastāstīja, ka pedagogu vidū valda dažādi viedokļi par klātienes mācību atsākšanu. Ir tādi, kuri jau kopš janvāra ir gatavo strādāt klātienē, bet ir arī tādi, kuri nevēlas atgriezties skolā, kamēr nav vakcīnas vai saslimstība – zemāka.

Arodbiedrība rosinās, ka arī, ja tiks atsāktas mācības klātienē, pedagogi, kuri ir riska grupā saslimt ar Covid-19, varēs turpināt strādāt attālināti. “Vecāki var izvēlēties, vai viņu bērni mācās klātienē, vai attālināti. Uzskatām, ka arī pedagogiem jābūt iespējai parūpēties par savu veselību,” sacīja Vanaga. Viņa pieļāva, ka kombinēti mācīšanās veidi nebūs viegli savienojami, bet veselība tomēr ir svarīgāka.

Ar valdības lēmumu

Tāpat valdība lēma, ka  2., 5. un 7. grupā jaunas prioritāri vakcinējamas personas vai grupas tiks iekļautas tikai ar Ministru kabineta lēmumu.

Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atzina, ka līdz šim noteiktais, ka sarakstu var papildināt pēc vajadzības radījis priekšstatu, ka 2. grupā būs "nebeidzama [valsts amatpersonu] plūsma, kas tiks vakcinētas ārpus rindas".

Veselības ministrija (VM) piedāvāja noteikt: 2. prioritāri vakcinējamo grupā iekļauto amatpersonu, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, vakcinācija tiek veikta atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātam sarakstam.

Valdības vadītājs atzina arī, ka nav skaidrs, kā rīkoties ar daudzajiem ministriju pieprasījumiem 5. grupā un skaita ziņā vēl lielāko 7. grupu.

Valdība akceptēja VM versiju, ka pirms 5. un 7. prioritāri vakcinējamajās grupās iekļauto sabiedrības grupu vakcinācijas uzsākšanas nozaru ministrijām jānodrošina atbilstoša organizāciju vai uzņēmumu un profesiju vai amatu sarakstu sagatavošana un iesniegšana apstiprināšanai Ministru kabinetā. 

KONTEKSTS:

Turpinot sabiedrības vakcināciju pret Covid-19, plānots vispirms vakcinēt astoņas prioritārās grupas, un līdz ar sociālo aprūpes centru klientiem un darbiniekiem otrajā prioritārajā grupā plānots vakcinēt arī nacionālajai drošībai svarīgas amatpersonas. Kopumā līdz vasaras beigām plānots vakcinēt ap 70% iedzīvotāju, un šī gada trešajā–ceturtajā ceturksnī varēs vakcinēt visus pārējos sabiedrības locekļus, kas vakcināciju nav saņēmuši iepriekš.          

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti