ĪSUMĀ:
- Privātajā un publiskajā sektorā strādājošajiem būs jāstrādā attālināti.
- Uzņēmēji: Jāmazina slogs attālinātā darba kompensēšanai.
- Pašvaldībām būs jāmazina sabiedriskā transporta pasažieru skaits.
- SM norādīja, ka Rīgā nav iespējams samazināt sabiedriskā transporta piepildījumu līdz 30% no transporta ietilpības.
- Bērnudārzi – vecākiem, kuri nevar strādāt attālināti.
- Neatbalsta IZM ierosinājumu atļaut gandrīz visā Latvijā stundas noturēt ārā.
- Stundas ārā varēs rīkot novados ar zemāku saslimstību.
No otrdienas, 16. marta, strādāt klātienē varēs tikai tie darbinieki, bez kuriem iztikt nevar. Darba devējs noteiks tos darbiniekus, kam ir tiesības veikt darbu klātienē. Tāpat darba devējam ir jānosaka atbildīgais par Covid-19 ierobežošanas pasākumu īstenošanu kolektīvā. Ārkārtējās situācijas laikā darba devējs arī vienpusēji var noteikt darbiniekam attālināto darbu.
Valsts un pašvaldību institūcijās vadītājam būs jānodrošina darbiniekiem individuālie aizsardzības līdzekļi, kas ir nepieciešami darba pienākumu veikšanai. Ja darbinieks strādā klātienē, tad kabinetā drīkstēs atrasties tikai viens darbinieks vai arī uz katru darbinieku jāparedz 15 kvadrātmetru platība. Ja tas nav iespējams, jāstrādā maiņās.
15 kvadrātmetru nodrošināšana personai būs rekomendējoša, piemēram, tiesām, prokuratūrām, Valsts prezidenta kancelejai, Saeimai, amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, izmeklētājiem, operatīvā darba veicējiem. Tāpat minētais regulējums nav attiecināms uz pašnodarbinātām valsts amatpersonām un to pašpārvaldēm, kuru darbība netiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.
Ierobežojumi neattieksies uz tādiem darbiem kā ražošana un citiem darbiem, ko objektīvi nevar veikt attālināti.
Operatīvās vadības grupas vadītājs Jānis Citskovskis pastāstīja, ka pieņemtais risinājums ir kompromiss starp darba devējiem un ņēmējiem, jo abām pusēm kardināli atšķīrās viedokļi par risinājumiem. Darba devējiem bija iebildumi pret administratīvo slogu, un Citskovskis norādīja, ka Finanšu ministrija izvērtēs, vai iespējams vienkāršot procedūru.
Pastiprinās kontroli sabiedriskajā transportā
Saistībā ar sabiedrisko transportu paredzēts uzdot pakalpojumu pasūtītājiem un pārvadātājiem nodrošināt epidemioloģisko prasību izpildi, lai transportlīdzeklī būtu aizņemta tikai 50% no tā ietilpības. Valsts policijai un pašvaldības policijai ir pienākums nodrošināt izpildes kontroli.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) atzina, ka nav iespējams mazināt maksimāli pieļaujamo pasažieru skaitu līdz 30% no transporta ietilpības, kā bija paredzēts noteikt iepriekš.
Pašvaldības būs aicinātas pārskatīt savu transporta biļešu atlaižu programmas, īpaši no rītiem un vakarā, kad sabiedrisko transportu izmanto vairāk cilvēku. Linkaits uzsvēra, ka Rīgā ielās jau ir visas pieejamās transporta vienības.
Ministrijā informēja, ka vienlaikus, lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatības riskus un stabilizētu epidemioloģisko situāciju, sabiedriskā transporta pārvadātājiem būs jānodrošina papildu drošības pasākumi – transportlīdzekļu ventilācija arī reisu laikā. Lai šo papildu pasākumu īstenotu, pārvadātājiem ir jānozīmē darbinieks, kurš ir atbildīgs par epidemioloģiskās drošības protokola izstrādi, saskaņošanu un izpildi. Spēkā paliek līdzšinējais normatīvais regulējums par masku valkāšanu.
Bērnudārzi – vecākiem, kuri nevar strādāt attālināti
Bērnudārzi no 16. marta būs pieejami vecākiem, kuri nevar strādāt attālināti, kā arī tiem, kuri nevar attālināto darbu apvienot ar bērna pieskatīšanu.
Operatīvās vadības grupas vadītājs Citskovskis uzsvēra, ka galvenais mērķis ierobežojumam ir samazināt bērnu daudzumu pirmsskolas izglītības iestādēs.
Arī premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") norādīja uz to pašu: "Mērķis ir elementārs – samazināt bērnu skaitu bērnudārzos, jo, ja dārziņā sanāk 20 bērni, faktiski sanāk 20 dažādas mājsaimniecības ar visiem saprotamo vīrusa izplatības risku."
Pirmsskolas izglītības iestādēs gan mācību procesa laikā, gan ārpus tā darbiniekiem pareizi jālieto mutes un deguna aizsegs. Pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem turpmāk būs iknedēļas testēšana. To finansēs no valsts budžeta.
Stundas ārā – drošajos novados
Garās diskusijās valdība pieņēma lēmumu no 13. marta ļaut pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 cilvēkiem nepārsniedz 250, klātienē organizēt līdz piecām formālās izglītības nodarbībām un līdz divām neformālās izglītības nodarbībām nedēļā vienas klases grupai līdz 20 cilvēkiem ārpus telpām. Vienas nodarbības ilgums nepārsniedz 40 minūtes.
Valdībā bija ilgas diskusijas par trim variantiem stundu rīkošanai ārā visām vecuma grupām. Pirmajos divos variantos tika piedāvāts nodarbības ārā atļaut visā Latvijā, izņemot Igaunijas pierobežu, Rīgu un Daugavpili. Atbildīgā ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) uzsvēra, ka piedāvājums izveidots, jo ir bažas par bērnu psihoemocionālo stāvokli.
Savukārt Veselības ministrija piedāvāja trešo variantu, kurā paredzēts stundas ārā atļaut tikai reģionos ar mazāku saslimstību (kumulatīvais Covid-19 rādītājs nepārsniedz 250). Šuplinska sacīja, ka šis variants nerisina problēmu.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") uzsvēra, ka saprot bērnu stāvokli, bet valdība iepriekš lēmusi Covid-19 ierobežojumus mēreni pastiprināt, nevis atvieglot, un Šuplinskas piedāvātie varianti faktiski ir atvieglojums.
Valdības balsis dalījās uz pusēm, bet ar premjera balsi tika atbalstīts Veselības ministrijas piedāvātais variants. Drošajās pašvaldībās stundās varēs pulcēties grupās līdz 20 cilvēkiem.
"Pamatā ir domāts – atklāta telpa, ārtelpa. Stadions, parks, zālājs, vienalga kas. Bet, ja tā ir telts, kur ir vaļā vairākas ieejas, tā arī ir ārtelpa, ja tur, protams, netiek sadzīti 100 cilvēki. Šis modelis nav obligāts. Tas paredz, ja skolotājs vai skola nezina, viņiem nav teritorijas, kur to darīt, – tad viņi to nedara. Bet, ja skola redz radošu risinājumu, tad viņi tieši tāpat kā šobrīd, plānojot tiešsaistes stundas, plāno nodarbības ārā. Tās ir līdz piecām stundām nedēļā," pastāstīja Šuplinska.
Tiek paredzēts, ka pēc divām nedēļām, 30. martā, regulējumu varētu pārskatīt. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka to varētu skatīt kopā ar ārkārtas situācijas pagarinājumu vai izbeigšanu. Pārējie ierobežojumi būs spēkā līdz pašlaik noteiktajam ārkārtējās situācijas beigu datumam – 6.aprīlim.
Uzņēmēji: Jāmazina slogs attālinātā darba kompensēšanai
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka privātais sektors jau no paša sākuma uztver Covid-19 kā pietiekamu risku savai darbībai un, kur tas iespējams, organizē darbu attālināti. LTRK pirms nedēļas veiktā biedru aptauja liecina, ka attālinātā darba īpatsvars jau ir 59%.
Bet tas, ka valdība pieņem lēmumu piektdien un pirmdien tas jau stājas spēkā, nav laba prakse, jo uzņēmējiem nepieciešams laiks, lai saprastu prasības un pagūtu tās izpildīt, pauda Endziņš.
Viņš arī sacīja, ka varētu uzlabot regulējumu attālinātajam darbam, lai tad motivētu darba devējus to izmantot. Piemēram, šobrīd uzņēmēji var kompensēt darbiniekam 30 eiro mēnesi par attālināto darbu, un to neapliek ar nodokļiem. Taču, lai to izdarītu, jāpilda laika tabulas, cik darbinieks strādājis no mājām, un tās ir papildu klapatas, kas attur izmantot šo iespēju.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) jurists Jānis Pumpiņš raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka, lai motivētu darbadevējus pāriet uz attālināto darbu, jāmazina administratīvais slogs, lai šo kompensāciju varētu izmaksāt.
Viņš sacīja, ka iespējas maksāt kompensāciju ir spēkā no 1. janvāra, bet to gandrīz neizmanto. Tāpat LDDK pārstāvis norādīja, ka būtu jāpārskata šis 30 eiro slieksnis un jāļauj kompensēt lielākus izdevumus, kurus var pierādīt ar attaisnojošiem dokumentiem.
KONTEKSTS:
Lai samazinātu Covid-19 slimnieku skaitu laikā, kad izplatās Covid-19 lipīgākais paveids, valdība izskatīja vairākus scenārijus rīcībai, izvēloties mērenu ierobežojumu pieaugumu.
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas. Epidemiologi jau iepriekš brīdinājuši, ka iespējams straujš saslimstības pieaugums un īpaši lipīgā Lielbritānijas vīrusa paveida izplatīšanās.
Saskaņā ar iepriekš valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.
