Covid-19 pandēmijas laiks ir satraucošs arī tiem jauniešiem, kuri pandēmijas laikā pabeiguši augstskolu un uzsākuši darba meklējumus. Inga Guļbinova vasarā ieguva sabiedrisko attiecību speciālistes bakalaura grādu un šobrīd ir bez darba.
"Diezgan grūti ir darbu atrast, jo šobrīd vakanču ir tik, cik ir. Dzīvošana Valmierā arī to apgrūtina, jo nav vakanču. Rīgā droši vien situācija ir daudz labāka," pastāstīja sieviete.
Inga izmanto NVA piedāvātās iespējas un izmanto šo laiku, lai izietu dažādus kursus. Taču jauno speciālistu pabalstam viņa nekvalificējas, jo studiju laikā strādāja un kādu laiku pēc tam saņēma bezdarbnieka pabalstu.
Arī Samanta Sanda Ozoliņa vasarā ieguva bakalaura grādu komunikācijā. Šobrīd Samanta darbu ir atradusi, taču meiteni pārsteidza, viņasprāt, neloģiskie nosacījumi jauno speciālistu pabalsta saņemšanai.
"Tie kritēriji bija, ka tu esi beidzis 2020. gadā studijas un neesi strādājis. Un es palaidu garām, ka man bija jābūt bezdarbnieka statusā no 9. novembra, bet es iestājos 2. novembrī. Lai gan pandēmija sākās jau pavasarī.
Es vienkārši ātrāk gribēju darbu atrast, un tas bija tas iemesls, kāpēc man nepienācās pabalsts," uzsvēra Ozoliņa.
Respektīvi, lai pabalstu saņemtu, jaunajam speciālistam bija jānogaida līdz ārkārtējās situācijas sākumam. Tie, kas bezdarbnieka statusu ieguva ātrāk, to saņemt nevar. Pabalsts jaunajām speciālistēm būtu bijis atspaids. Pirmos divus mēnešus to izmaksā 500 eiro apmērā, bet trešajā un ceturtajā mēnesī – 375 eiro apmērā. Šo pabalstu varēja saņemt arī pirmās ārkārtējās situācijas laikā. Un kopumā līdz šim Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra to piešķīrusi 106 cilvēkiem. Kāpēc saņēmēju skaits ir neliels, skaidroja aģentūras pārstāve Aiva Zīrāka:
"Daudzi jaunieši mācoties vienlaikus strādā. Un pēc tam, kad ir pabeigta augstākās izglītības iestāde, viņi šo darbu pārtrauc, viņiem ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu."
Turklāt daudzi jaunie speciālisti darbu pēc studijām atraduši samērā ātri. NVA pandēmijas laikā nav vērsušies vairāk jauno speciālistu kā citus gadus – šobrīd bezdarbnieka statusā ir 27 cilvēki, kuri augstskolu absolvējuši 2020. gadā.
"CV Online" vadītājs Aivis Brodiņš norādīja, ka situācija darba tirgū iet uz labo pusi – parādās arvien vairāk vakanču, taču pieaugusi arī konkurence darba meklētāju starpā.
"Darba devējiem tas nozīmē, ka uz atsevišķām vakancēm pieteikumu skaits ir tik liels, ka viņiem ir daudz vieglāk izvēlēties.
No otras puses, lielo pieteikumu skaits nenozīmē kvalitāti. Tā ir raksturīga parādība, ka darba sludinājumam piesakās prasībām neatbilstoši kandidāti," stāstīja Brodiņš.
Bez pārsteigumiem – vieglāk šobrīd darba meklējumos veiksies inženierzinātņu un tehnoloģiju jomā zinošajiem. Sarežģītāk sokas sociālo zinātņu jomas profesionāļiem.
