ĪSUMĀ:
- Balvu "Gada jaunais mākslinieks" saņēma diriģents Aivis Greters.
- Balva "Par radošu, drosmīgu un inovatīvu māksliniecisko darbību Covid-19 krīzes apstākļos" piešķirta muzikāli performatīvajam piedzīvojumam “Kamēr… upē”.
- Balvu "Par izcilu interpretāciju" saņēma dziedātājs Aleksandrs Antoņenko un pianists Reinis Zariņš.
- "Gada koncerta" tituls piešķirts Elīnas Garančas un pianista Malkolma Martino koncertam koncertzālē "Lielais dzintars".
- Auditorijas simpātiju balvu saņēma pianists un komponists Raimonds Pauls.
- Par "Gada jaundarbu" šogad atzīts Pētera Vaska Sestais stīgu kvartets.
- Balvu "Par izcilu darbu ansamblī" saņēma trompetists Jānis Porietis.
- Ar balvu “Par izcilu sniegumu gada garumā” godināja divus mūziķus – maestro Raimondu Paulu un pianisti Agnesi Egliņu.
- Par mūža ieguldījumu sumināja komponistu Imantu Kalniņu un diriģentu Aleksandru Viļumani.
Attālināto ceremoniju no Latvijas Nacionālās operas un baleta vadīja diriģents Ints Teterovskis un LTV žurnāliste Eva Johansone. Ceremonijā uzstājās izcilākie Latvijas mūziķi – arī vakara nominanti un laureāti – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Latvijas Radio bigbends, maestro Raimonds Pauls, ērģelniece Iveta Apkalna, tenors Aleksandrs Antoņenko, pianisti Georgijs Osokins un Reinis Zariņš, vijolniece Kristīne Balanas un citi.
''Lielās mūzikas balvas 2020'' laureāti
Gada jaunais mākslinieks
Pirmo vakara balvu pasniedza Valsts prezidents Egils Levits, statueti nododot gada jaunajam māksliniekam – diriģentam, kora "Kamēr..." mākslinieciskajam vadītājam Aivim Greteram.
Levits savā runā uzsvēra: "Patlaban gan pasaulē, gan Latvijā sabiedrisko diskusiju karstums, atmosfēra ir sasniegusi ļoti augstu līmeni. Es teiktu, tāds zināms spalgs crescendo.
Iedomājieties, cik labi būtu, ja niknu komentāru vietā sociālajos tīklos mēs varētu likt mūzikas ierakstus.
Tas ne tikai dotu vairāk muzikalitātes pasaulei, bet arī cilvēku saprašanai un cilvēku savstarpējai saziņai, jo mūzika vieno cilvēkus. Mūzika dod spēku, un mūzika ir tā, kas dod mums atmosfēru, lai mēs varētu cits ar citu sazināties. Mūzika nevis dala un atšķir cilvēkus, bet viņus stiprina un vieno. Šodien mēs apzināmies, ka mūziķi ir tie, kuri dod mums spēku, un mēs varam teikt, ka mūsu valsts ir devusi ļoti daudz kultūrai un mūzikai. Es domāju, ka mūsu mūziķi ir arī tie, kuri mums palīdz šajā īpatnējā laikā."
Nominanti
- Vijolnieks Daniils Bulajevs
- Diriģents Aivis Greters
- Dziedātāja Beāte Zviedre
Par radošu, drosmīgu un inovatīvu māksliniecisko darbību Covid-19 krīzes apstākļos
Ņemot vērā 2020. gada situāciju, šogad tika izveidota jauna Lielās mūzikas balvas kategorija – "Par radošu, drosmīgu un inovatīvu māksliniecisko darbību Covid-19 krīzes apstākļos", un laureātu ceremonijā atklāja Valsts neatliekamās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule. Balvu jaunajā kategorijā saņēma Cēsu Mākslas festivāla rīkotais muzikāli performatīvais piedzīvojums “Kamēr… upē”, kas uz plostiem izvietotā kora “Kamēr…” izpildījumā 25. jūlijā izskanēja Gaujas krastā.
Nominanti
- Koncerts “Mālera Piektā un RIX” 13. martā Lielajā ģildē (rīkotājs – LNSO)
- Koncerts-performance “Viens” 24. jūlijā koncertzālē “Latvija” (rīkotājs – “Kurzemes filharmonija”)
- Muzikāli performatīvs piedzīvojums “Kamēr… upē” 25. jūlijā Gaujas krastā (rīkotājs – Cēsu Mākslas festivāls)
Par izcilu interpretāciju
Latvijas Ārstu biedrības priekšsēdētāja, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece pasniedza balvu “Par izcilu interpretāciju”, un to saņēma dziedātājs Aleksandrs Antoņenko un pianists Reinis Zariņš par Riharda Štrausa un Riharda Vāgnera mūzikas izpildījumu “Jūrmalas festivāla” noslēguma koncertā 4. augustā Dzintaru koncertzālē.
Nominanti
- Pianists Georgijs Osokins – Friderika Šopēna Otrais klavierkoncerts 8. februārī Dzintaru koncertzālē (kopā ar kamerorķestri “Kremerata Baltica”)
- Dziedātājs Aleksandrs Antoņenko un pianists Reinis Zariņš – Riharda Štrausa un Riharda Vāgnera mūzika “Jūrmalas festivāla” noslēguma koncertā 4. augustā Dzintaru koncertzālē
- Vijolniece Magdalēna Geka un pianists Georgs Kjurdians – latviešu komponistu mūzika koncertā “Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne” 9. augustā Mazajā Mežotnes pilī
Gada koncerts
Gada koncerta titula saņēmēju šogad ceremonijā atklāja diriģents Mārtiņš Klišāns. Balva piešķirta dziedātājas Elīnas Garančas un pianista Malkolma Martino koncertam, kas 10. oktobrī izskanēja Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”.
Nominanti
- “Jūrmalas festivāla” koncerts “Veltījums Marisam Jansonam” 29. jūlijā Dzintaru koncertzālē – Kristīne Balanas, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga (rīkotājs – “Dzintaru koncertzāle”)
- Dziedātājas Elīnas Garančas un pianista Malkolma Martino koncerts 10. oktobrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” (rīkotājs – “Lielais dzintars”)
- Festivāla “ORGANismi” koncerts “Iveta Apkalna, Raimonds Pauls un LNSO” 24. oktobrī Latgales vēstniecībā “Gors” – Iveta Apkalna, Raimonds Pauls, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Jānis Stafeckis (rīkotājs – Latgales vēstniecība “Gors”)
Auditorijas simpātiju balva
Portāla “Delfi” lasītāju balsojuma uzvarētāju paziņoja un balvu pasniedza 2014. gada auditorijas simpātiju balvas laureāts diriģents Kaspars Ādamsons. Auditorijas simpātiju balsojumā uzvarēja pianists un komponists Raimonds Pauls, kurš balvu saņēma arī kategorijā “Par izcilu sniegumu gada garumā”.
Gada jaundarbs
Žūrijas vērtējumā par gada jaundarbu šogad atzīts Pētera Vaska Sestais stīgu kvartets, kas pirmatskaņojumu piedzīvoja 3. oktobrī Dzintaru koncertzālē stīgu kvarteta “Artemis” izpildījumā. Balvu ceremonijā pasniedza mūzikas pedagogs, komponists Aivars Broks, kurš savā runā atzīmēja, ka bez mūzikas skolotājiem nebūtu ne jaundarbu, ne pašas Lielās mūzikas balvas, un tādēļ aicināja no nākamā gada ieviest jaunu balvas kategoriju – “Gada mūzikas skolotājs”.
Nominanti
- Arturs Maskats “Vasaras sapņi”, pirmatskaņojums 13. septembrī Dzintaru koncertzālē – Lusiana Mančīni (mecosoprāns), Hugo Tičati (vijole, atskaņojuma vadītājs) un kamerorķestris “Kremerata Baltica”
- Uģis Prauliņš “Mesa un interlūdijas L’homme armè”, pirmatskaņojums 20. decembrī Latvijas Radio 1. studijā – vokālā grupa “Ars Antiqua Riga”, Kaspars Majors un Vairis Nartišs (sakbuts), Jānis Pelše (ērģeles), Uģis Prauliņš (taustiņinstrumenti)
- Pēteris Vasks Sestais stīgu kvartets, pirmatskaņojums 3. oktobrī Dzintaru koncertzālē – stīgu kvartets “Artemis”
Par izcilu darbu ansamblī
Ar balvu “Par izcilu darbu ansamblī”, ko pasniedza ārsts Kārlis Rācenis, ceremonijā godināja trompetistu Jāni Porieti.
Nominanti
- Čelliste Māra Botmane
- Trompetists Jānis Porietis
- Vibrofonists Andrejs Puškarevs
Par izcilu sniegumu gada garumā
Žūrija šogad nolēma kategorijā “Par izcilu sniegumu gada garumā” apbalvot divus mūziķus. Pirmo balvu pasniedza kultūras telpas “Hanzas perons” direktore Ieva Irbina, un to saņēma maestro Raimonds Pauls. Savukārt “Madara Cosmetics” vadītāja Lotte Tisenhopfa-Iltnere balvu pasniedza pianistei Agnesei Egliņai.
Nominanti
- Pianiste Agnese Egliņa
- Pianists un komponists Raimonds Pauls
- Diriģents Ainārs Rubiķis
- Pianists Reinis Zariņš
Par mūža ieguldījumu
Vakara noslēgumā tika sumināti šī gada balvas “Par mūža ieguldījumu” laureāti – komponists Imants Kalniņš un maestro Aleksandrs Viļumanis. Balvas pasniedza kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).
Komponistu Imantu Kalniņu žūrijas priekšsēdētāja Daina Markova raksturo ar vārdiem “mīlestības komponists”: “Ja mēs runājam par tādu kā latviskās identitātes kodu, tad viņa mūzika ir viena no šī koda galvenajām atslēgām. Un daudzi viņa darbi ir kļuvuši par spilgtiem sava laika simboliem un ir aktuāli un uzrunājoši arī šodien. Piemēram, viņa opera “Spēlēju, dancoju”, kas nesen piedzīvoja iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā un digitāli ir skanējusi visā pasaulē. Vai, piemēram, 4. simfonija, kas savulaik kļuva teju vai par revolucionāru notikumu. Vai mūzika kinofilmai “Pūt, vējiņi!”, kas ikreiz suģestē arvien no jauna vai arī “Piena ceļš”, kas vienmēr atgādina par būtiskāko, par laimīgo zemi, par mājām. Mīlestības komponists – Imants Kalniņš."
Diriģents Aleksandrs Viļumanis ir mūsu Baltā nama vēstures veidotājs – divkārt bijis Nacionālās operas galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja amatā. Žūrijas priekšsēdētāja Daina Markova Viļumaņa devumu raksturo: “Viņa radošajā pūrā ir ap 70 operu un 30 baletu, ar kuru atskaņojumiem klātienē un skaņu ierakstos ir izaugušas vairākas mūzikas mīļotāju paaudzes. Maestro vadībā mūsu mākslinieki ir viesojušies Krievijā, Francijā, Šveicē, Vācijā, Anglijā, Beļģijā, Meksikā un citur. Aleksandrs Viļumanis ir nesis Latvijas vārdu, ar panākumiem veidojot iestudējumus opernamos Pēterburgā, Maskavā, Oslo, Tamperē un citviet. 20 gadu garumā viņš ir arī iecienīto Siguldas opermūzikas svētku programmas veidotājs.”
Lielā mūzikas balva
Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. 1993. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrija, pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas, pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. LMB žūrijas dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs. Gada sākumā sākumā žūrija izvirza LMB iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo īpašā Kultūras ministrijas preses konferencē, un tikai pirms paša LMB pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem.
LMB pasākumu organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija un VSIA "Latvijas Koncerti".