Eitanāzija ir ar nolūku izraisīta cita cilvēka nāve ar mērķi izbeigt šī cilvēka nenovēršamās ciešanas un sāpes. Latvijā tā nav atļauta, bet vairākas citās Eiropas valstīs gan. Tai jābūt brīvprātīgai un diagnostiski pamatotai izvēlei. Taču kā to izvērtēt? Vai ārsti būs gatavi to veikt? Šie jautājumi deputātu vidū raisīja kaismīgākās debates.
"Tas nebūs viegls lēmums arī pašam ārstam – piedalīties šajā procedūrā. Es varu to vienkārši pateikt kā veterinārārsts, jo dzīvnieki tiek eitanizēti un tā ir legāla procedūra Latvijā, bet tas arī attiecībā uz mūsu mazajiem brāļiem nav viegls lēmums. Nemaz nerunājot par to, ka tas notiek cilvēku medicīnā," sacīja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāts Ilmārs Dūrītis ("Attīstībai/Par!").
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāts Normunds Žunna (Jaunā konservatīvā partija) atzīmēja: "Neārstējami slims – mēs ļoti labi zinām, ka liela daļa slimību ir ārstējamas, – tikai ir jāuzstāda pareiza diagnoze un ir jābūt pieejamiem medikamentiem. Bez cerībām uz atlabšanu – saprotiet, šie vārdu salikumi ir tik strīdīgi. Ir jāsaprot, cik cilvēkiem tas būtu nepieciešams.
Tikmēr Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja biedrs Vitālijs Orlovs ("Saskaņa") uzsvēra: "Man mācīja cīnīties līdz pēdējam par katra pacienta dzīvību. Es ne par kādu naudu nevarētu ievadīt preparātu, lai palīdzētu cilvēkam, kurš pieņem tādu lēmumu."
"Manabalss" iniciatīvas "Par labu nāvi" autors Pēteris Buks parakstus sācis vākt savas gandrīz 90 gadus vecās vecmāmiņas dēļ, kura izārstēties nevarēja un tādēļ cietusi lielas sāpes.
"No Saeimas deputātiem, es domāju, diez vai kāds ir bijis pie tāda slimnieka gultas un to pats redzējis. Cik es esmu runājis ar cilvēkiem, tad tie, kuri paši to visu ir redzējuši, viņi viennozīmīgi ir "par". Tie, kuri nav redzējuši, tie tā kā ir "uz pauzes"," sacīja Buks.
Tomēr tas, ka iniciatīva ir savākusi 10 000 parakstu, liecinot, ka sabiedrībai šis jautājums ir svarīgs un tā grib to risināt.
"Cilvēki domā, ka nu tikai būs maisam gals vaļā, bet Holandē ir 17 miljoni iedzīvotāju un 6000 eitanāzijas gadījumu. Tas nozīmē, ka Latvijā tie varētu būt kādi 600 gadījumi. Mums ir desmitreiz mazāk iedzīvotāju. 600 gadījumu – tas ir mazāk nekā invaliditātes grupas piešķir," vērtēja Buks.
Vairāki deputāti norādīja, ka jādara viss, lai līdz eitanāzijai nenonāktu, un tā nedrīkstot būt par ielāpu sliktai paliatīvās aprūpes sistēmai, tikmēr oponenti stāstīja, ka arī valstīs ar modernu paliatīvās aprūpes sistēmu ir atļauta eitanāzija un visas slimības izārstēt nevar.
Pēc pusstundu garām debatēm jautājumu izlemts skatīt vēlreiz, aicinot piedalīties ārstus reanimatologus un paliatīvās aprūpes speciālistus.
"Pašlaik te nav neviena cilvēka, kura viedokli es gribētu dzirdēt," atzina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāts Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība").
Parakstus par eitanāzijas legalizēšanu vāca gandrīz četrus gadus. Latvijā iepriekš aktuāls šis jautājums bija 2016. gada nogalē, kad sabiedrība saziedoja 10 000 eiro, lai nedziedināmi slimais Viesturs Bundža piepildītu savu pēdējo vēlēšanos un varētu doties uz Šveici saņemt eitanāziju. Taču Viesturs Bundža nomira, nesagaidot braucienu uz Šveici.
