Savus potenciālos upurus ļaundari nolūko interneta sludinājumu portālos, kur cilvēki pārdod dažādas lietas.
Savu pieredzi ar krāpniekiem iemūžinājis Mareks no Alsungas, kurš internetā tirgoja lietotu dīvānu. Pēc sludinājuma ievietošanas viņš nakts vidū saņēma ziņu no iespējamās pircējas. Daži īsi formāli jautājumi un pircēja paziņo – viņa gatava preci iegādāties pat neapskatot klātienē un bez kādas kaulēšanās par cenu. Tikai viens lūgums – samaksu viņa veikšot caur "DPD" kurjerkompānijas interneta lietotni (citos gadījumos tiek izmantots "Omniva" vai citu kurjerpastu zīmoli). Krāpniece Marekam aizsūta saiti uz interneta vietni ar it kā sagatavotu maksājuma uzdevumu. Viņam vispirms jāuzspiež uz sarkanas pogas. Un šeit – patiesības mirklis.
Lai tiktu pie naudas par dīvānu, pārdevējam prasa ievadīt viņa bankas kartes datus, tostarp CVV drošības kodu. Mareks jau sarunas laikā atpazinis krāpniecību un to, ka kurjerkompānijas vārdā noformētā vietne patiesībā ir vājš viltojums, tādēļ savus datus nedod.
Savukārt Einārs, kurš internetā tirgoja veco ziemas jaku, līdzīgā nakts sarakstē aizpildījis viltus anketu. Attapies tikai tad, kad krāpnieki mēģinājuši iegūt arī viņa konta datus, un glābis, kas glābjams.
"Sapratu, ka esmu iedevis datus ne tiem, kam vajag. Atvēru internetbanku. Naudiņa, cik bija, tik arī vēl bija. Momentā aizskaitīju visu uz citu kontu un nobloķēju caur internetbanku to karti," stāstīja Einārs.
Šāda krāpniecības shēma pēdējās nedēļās kļuvusi ļoti izplatīta. Valsts policijai ir informācija par vismaz 240 gadījumiem.
"Mums ir informācija, ka šie viltus pircēji nāk galvenokārt no Austrumeiropas. Tā ir Ukraina un Krievijas Federācija. Mēs cieši sadarbojamies ar valstīm, kuras iesaistītas šī nozieguma izdarīšanā un izmeklēšanā. Ir starptautiski zināmi šķēršļi saukt pie atbildības citu valstu pilsoņus, bet nav šķēršļu pārsūtīt izmeklēšanas rezultātus un aicināt saukt pie atbildības cilvēkus citās valstīs," klāstīja Valsts policijas kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko.
Valsts policijas iespējas saukt pie atbildības citu valstu pilsoņus ir stipri ierobežotas. Tā var vienīgi informēt Krievijas un Ukrainas tiesībsargus par izmeklēšanas rezultātiem. Tādēļ Latvijas iedzīvotājiem internetā pašiem sevi jāsargā. Labā ziņa – vairums, līdzīgi kā Mareks, to jau iemācījušies.
"Mūs iepriecina statistika, ka kopumā no vairāk nekā 240 iesniegumiem vidēji 70% ir preventīva rakstura. Proti, cilvēki laicīgi attapušies, sapratuši, ka pret viņiem vērsts krāpniecisks gadījums un proaktīvi informējuši Valsts policiju," sacīja Homenko.
Taču neuzmanīgie zaudējuši simtus vai dažos gadījumos – pat tūkstošus eiro. Krāpnieki mēdz rakstīt naktīs, kad cilvēku uzmanība ir atslābusi, turklāt dažkārt sarakste notiek arī latviski, visticamāk – ar tiešsaistes tulkotāja starpniecību.
"Ir iesaistīts tādu uzņēmumu logo kā "DPD", "Omniva". Arī tādi, kas nav pārāk izplatīti Latvijā, kā "PonyExpress" un citi. Piedāvājot opciju norēķināties caur šo platformu, potenciālajam pārdevējam tiek nosūtīts links.
Mums ir vairāki iesniegumi, kur cilvēki ir ievadījuši prasītos datus – tai skaitā karšu datus, karšu numurus, izdevējbanku, derīguma termiņu un pats galvenais, CVV kodu, kas atrodas kartes otrajā pusē. Tas arī ir ļāvis krāpniekiem pabeigt šo pikšķerēšanas kampaņu," klāstīja Homenko.
Tādēļ galvenais, kā pasargāt sevi – atcerēties, ka uzņēmumi "DPD" un "Omniva" nepiedāvā maksājumu starpniecības pakalpojumus internetā. Tādēļ jebkurš piedāvājums izmantot šādu maksājuma veidu, visticamāk, ir krāpniecisks.
