Tēlniece Olga Šilova radījusi bronzas skulptūru “Aspazija kāpās”, un, iespējams, jau pēc pusgada jaunais vides objekts tiks uzstādīts Jūrmalā, Dubultos, kāpu zonā iepretī Aspazijas mājai.
Autora ziņas
Aspazijas 155. jubilejas nedēļā bija paredzēti, tomēr valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ tika atcelti vairāki izcilajai latviešu dzejniecei, dramaturģei un sabiedriskajai darbiniecei veltīti pasākumi. Latvijas Televīzija skatītājiem piedāvā ieskatu rotu mākslinieces Initas Rudzītes izstādē “Aspazija dzintarā”, kas iekārtota Aspazijas mājā Jūrmalā.
16. martā 155. jubileju svinam izcilajai latviešu dzejniecei, dramaturģei, tulkotājai un sabiedriskajai darbiniecei Aspazijai. Diemžēl valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ visi viņas dzimšanas dienai veltītie pasākumi ir atcelti.
Piektdien, 13. martā, Jaunajā Rīgas teātrī bija iecerēta režisora Alvja Hermaņa jaunākā iestudējuma “Sievietes un vīrieši” pirmizrāde. Lugas autore ir Vācijas sieviešu tiesību aktīviste un dramaturģe Maja Cade un savā darbā abu dzimumu sociālās lomas sabiedrībā autore apmainījusi vietām. Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ pirmizrāde Jaunajā Rīgas teātrī atcelta uz nenoteiktu laiku, bet 12. martā vēl notika izrādes ģenerālmēģinājums.
Divus vakarus – 9. un 10. martā – Latvijas Nacionālajā operā un baletā skatītājus priecē pasaulslavenais Borisa Eifmana balets. Tas kopā ar Dmitrija Šostakoviča Sanktpēterburgas Filharmonijas akadēmisko simfonisko orķestri diriģenta Nikolaja Aleksejeva vadībā Rīgas publikai piedāvā izbaudīt Borisa Eifmana iestudējumu “Krievu Hamlets”.
Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrādi 5. martā piedzīvojusi spāņu dzejnieka un dramaturga Frederika Garsijas Lorkas traģēdija “Jerma” režisores Ināras Sluckas iestudējumā “Tukšais zieds”. Šis stāsts ir par sievieti, kurai nav bērnu un ģimenes dzīvē valda nemīlestība, un Latvijā tas iestudēts pirmo reizi.
Daudzi varbūt nezina, ka pirms 100 gadiem, apvienojot Rīgas jūrmalas peldu miestus, dibināja Rīgas Jūrmalas pilsētu. Iegūstot atpazīstamību Latvijā un arī pasaulē, kā izcila kūrortpilsēta ar aktīvu sabiedrisko un kultūras dzīvi Rīgas Jūrmalas pilsēta pastāvēja tikai 26 gadus. Šobrīd visiem zināmā Jūrmala pilsētas tiesība ieguva vien 1959. gadā. Atzīmējot kūrortpilsētas Rīgas Jūrmalas dibināšanas 100. gadadienu, Jūrmalas pilsētas muzejā no 4. marta skatāma izstāde ”Rīgas Jūrmalas pilsētai – 100”.
No 3. marta Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā skatāmas divas jaunas izstādes. No Kaļiņingradas apgabala vēstures un mākslas muzeja atceļojusi izstāde “Donelaitis un viņa laiks”, kas veltīta vienam no pirmajiem lietuviešu dzejniekiem, 18. gadsimta apgaismības ideju atbalstītājam Kristijonam Donelaitim. Savukārt palūkoties uz interesantiem atradumiem Raiņa un Aspazijas personīgā bibliotēkā un gleznotājas Ievas Jurjānes gleznām apmeklētājus aicina izstādē “Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”.
Iestudējot mūsdienu britu autora Dunkana Makmilana lugu “Dzīves DārgAkmentiņi”, kā režisore Rīgas Krievu teātrī debitējusi Rēzija Kalniņa. Vienlaikus smeldzīgās un ironiskās lugas izvēli viņa pamato ar vēlmi atgādināt skatītājiem to, kam ikdienā varbūt nepiešķiram nozīmi, bet kas mūsu dzīvi padara skaistu un piešķirt tai jēgu.
Ar koncertu “Veltījums Čaikovskim” Mazajā ģildē 27. februārī oficiāli atklātas “Mihaila Kaziņika dienas”. Šis muzikāli izglītojošais pasākums Rīgā notiek jau vienpadsmito gadu, piedāvājot dažādu valstu mākslinieku koncertus, tematiskos vakarus un meistarklases. Sarīkojuma patrons un idejas autors ir Zviedrijā dzīvojošais krievu mākslas zinātnieks, mūziķis, rakstnieks un filozofs Mihails Kaziņiks.
Rīgas Latviešu biedrības namā četri aktieri – Katrīne Pasternaka, Baiba Broka, Juris Kalniņš un Gundars Āboliņš – 28. februārī interesentus iepazīstinās ar Mārtiņa Zīverta lugu “Meli meklē meli”. Tas nebūs tradicionāls iestudējums, tas būs lugas lasījums. To rīko tuvs Zīvertu ģimenes draugs, teātra zinātnieks Viktors Hausmanis, pateicoties kuram Zīverta lugu lasījumi Latviešu biedrības namā notiek jau vairāk nekā 10 gadus.
Atzīmējot izcilā latviešu ornamentu meistara, interjerista, gleznotāja un mākslas kritiķa Jūlija Madernieka 150. jubileju, muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” rīt aicina uz īpašu jubilejas sarīkojumu. Tam par godu izveidota ekspozīcija ar Madernieka ornamentiem rotātām grāmatām un nošu izdevumiem, kā arī uzšūts tērps un vainadziņš pēc mākslinieka 1904. gada zīmējumiem.
25. februārī kļuva zināms mūža balvas saņēmējs, kuru godinās šī gada grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele” balvu pasniegšanas ceremonijā. Tā ir Aija Reņģe, kura vairāk nekā 60 gadus strādā Smiltenes grāmatnīcā. Pēc mēneša kļūs zināmi arī pārējie “Zelta ābeles” laureāti, bet 25. februārī Latvijas Grāmatizdevēju asociācija atklāja nominantus.
Cilvēka ilgas un skumjas īpaši izteiksmīgi un melanholiski apdzied portugāļu tradicionālā fado mūzika, kuras pirmsākumi rodami Lisabonas ostas nabadzīgajos rajonos 19. gadsimta sākumā. Latvijā izcili fado mūzikas izpildītāji ir viesojušies vairākkārt, un šajās dienās Latvijas publiku aplaimojusi jaunā portugāļu fado dziedātāja Marija Emīlija.
Pārmaiņas skārušas nacionālās nozīmes konkursu “Latvijas Dizaina gada balva”. Līdz šim to rīkoja dizaina birojs “H2E”, bet šogad pēc uzvaras Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā projekta īstenošana uzticēta biedrībai “Latvijas Dizaineru savienība”, kuri lēmuši konkursu pārcelt uz nākamo gadu.
Arī šajā gadā, turpinot vakara ekskursiju ciklu, Rundāles pils muzejs aicina uz teatralizētām ekskursijām ar intriģējošu nosaukumu “Galantā laikmeta modes nianses”. To laikā iespējams tuvāk iepazīt 18. gadsimta kungu un dāmu garderobi, izzināt augstmaņu ģērbšanās ieradumus un pārliecināties par rokoko laikmeta nepraktiskumu un pārspīlētajām formām.
Pēc mēneša baleta cienītājus Latvijā uz baleta mākslai veltītām izstādēm, izrādēm un meistarklasēm jau 25. reizi pulcēs Starptautiskais Baltijas baleta festivāls. Atšķirīgu dejas žanru mākslinieki no Kubas, ASV, Francijas un Somijas uzstāsies Rīgā, Ventspilī, Rēzeknē un Preiļos. Kā īpašu pārsteigumu festivāla rīkotāji sola sen neredzētu Latvijas baleta dīvu atgriešanos uz skatuves.
No pirmdienas, 10. februāra, līdz pat nedēļas izskaņai Rīgā, Kaņepes Kultūras centra kino telpā “Augusts” un kinoteātrī “KSuns”, norisināsies starptautiskais īsfilmu festivāls “2Annas”. Programmā iekļautās filmas skatītājiem piedāvās nebijušu kino pieredzi gan satura, gan formas ziņā, īpaši izceļot kino eksperimentālo dabu. Kopumā festivālā izrādīs vairāk nekā simt filmas no turpat 40 valstīm.
Spītējot Latvijas zaļajai ziemai, arī šogad, šīs nedēļas izskaņā, Jelgavā norisināsies Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Tajā būs apskatāms trīsdesmit profesionālu tēlnieku no septiņām valstīm veikums par tēmu “Supervaroņi”. Tēlnieki sākuši kalt, slīpēt un kausēt, lai jau piektdien, 7. februārī, savu veikumu nodotu festivāla apmeklētāju vērtējumam.
“Džemma Skulme. Viņas glezniecība”. Tā nosaukta mūsu izcilās mākslinieces radošā veikuma retrospekcija, kas no 8. februāra būs skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Izstādi kā atskatu uz savu daiļradi Džemma Skulme bija iecerējusi iekārtot pati, taču liktenis lēma citādi, un to paveikusi mākslas vēsturniece Inga Šteimane.
Latvijas Mākslas akadēmijā 7. februārī jau 82. reizi norisināsies leģendām apvītā karnevāla nakts, kurai šogad dots nosaukums “Utopija. Distopija”. Viesi aicināti ļauties jaunai pieredzei un ieskatīties nākotnē, nokļūstot fantāziju uzburtās pasaulēs. Jau vairākas nedēļas paralēli mācībām akadēmijā valda satraukta mākslinieciskās nekārtības un rosīgas centības atmosfēra.
Kas ir atmiņas, un kā tās ietekmē cilvēku prātus? Šos retoriskos jautājumus, piedāvājot savas sajūtas par atmiņu fenomenu, muzikāli poētiskā traģikomēdijā “Piecas dziesmas pēc atmiņas” Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī risina režisors Vladislavs Nastavševs. Iestudējuma pamatā dzejnieku apvienības “Orbīta” luga, kas tapusi pēc teātra pasūtījuma un kas kļuvusi par apvienības pirmo kolektīvo pieredzi teātrī.
Kinoteātrī “Forum Cinemas” 31. janvārī pirmizrāde latviešu filmu veidotāju komandas “Skilluminati” jaunākajai filmai “Oda”. Filmā atspoguļoti notikumi, ar kuriem piedzīvojumu meklējumos pilsētvidē un dažādās neparastās vietās saskaras ekstrēmie slēpotāji.
Dailes teātra Kamerzālē pirmizrādi piedzīvojis režisora Intara Rešetina jaunākais iestudējums “Māte” – franču autora Floriana Zellera ģimenes tēmai veltītās triloģijas noslēdzošā daļa. Luga vēstī par pārmērīgu mātes mīlestību pret dēlu, kas atstāj neatgriezenisku iespaidu uz sievietes garīgo veselību un viņas attiecībām ar ģimeni.
Pavisam nesen uz jauno Muzeju krātuvi Pulka ielā savus dārgumus pārvedis arī Rīgas Kino muzejs, un jau 30. janvārī tur svinīgi tiks atklāts kino kostīmu skapis. Kā pirmie tajā guls simtgades filmas “Homo novus” tērpi, ko muzejam dāvājuši filmas veidotāji. Muzeja vadītāja Ieva Andžāne uzsver – viņi priecātos glabāt tērpus no visām simtgades filmām un veidot retrospekciju.
Par 2019. gada vārdu izvēlēts "notumse", par gada nevārdu – "episki", savukārt pērnā gada spārnotā teiciena titulu izpelnījusies izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) norāde: "Man nav Pandoras lādes, no kurienes es jums varu paņemt šo atalgojumu!", informēja akcijas "Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens" rīkotāji.
Muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” no 24. janvāra skatāma mākslinieces Antoņinas Paškēvičas porcelāna darbu izstāde, kurai dots nosaukums “Jūgendstila noskaņas porcelānā”. 20. gadsimta sākuma izsmalcinātais stils iedvesmojis mākslinieci servīžu, vāžu un dekoratīvo šķīvju apgleznošanā izmantot dabas motīvus un sievietes tēlus.
Emīla Dārziņa mūzikas skolas Lielajā zālē 23. janvārī teju 120 Latvijas skolu diriģenti un mūzikas pedagogi tikās ar XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu svētku virsdiriģentiem, lai vēlreiz kopā izietu cauri Mežaparka Lielajā estrādē šovasar iecerētā koru lielkoncerta “Dziesmubērns” programmai. Tikmēr Valmieras apriņķa bērnu deju kolektīvu vadītāji un dejotāji sanāca kopā, lai izmēģinātu deju soļus un pārrunātu organizatoriskos jautājumus par svētku norisi.
“Gatves deja”, “Sudmaliņas”, “Es mācēju danci vest” – šīs un vēl citas dejas veido Latvijas skatuvisko deju zelta fondu. Bez tām nav iedomājams mūsu deju kolektīvu repertuārs, tās cauri paaudzēm joprojām mīļas kā dejotājiem, tā skatītājiem. Ja līdz šim “zelta fonds” bija vairāk teorētisks jēdziens, tad tagad tas ieguvis konkrētu veidolu – tapusi interneta vietne www.dejaszeltafonds.lv.
Burvis. Tā joprojām Itālijas kino un mākslas aprindās dēvē 20. janvāra jubilāru – leģendāro režisoru Federiko Fellīni. Viņš piedzima Itālijas pilsētā Rimini tieši pirms 100 gadiem, un viņam bija lemts kļūt par vienu no 20. gadsimta izcilākajiem kino meistariem. Viņa slavenākā un arī skandalozākā filma ir “La Dolce Vita” jeb “Saldā dzīve”. Tieši pēc šīs filmas pasaule iepazina aktieri Marčello Mastrojāni un, atbilstoši filmas varoņa uzvārdam, bulvārpreses fotogrāfus sāka dēvēt par “paparaci”.
Filmas “Pilsēta pie upes” Rīgas pirmizrāde kinoteātrī “Splendid Palace” pulcēja Latvijas kino profesionāļus, garīdzniecības pārstāvjus, politiķus un māksliniekus. Klātesošie pēc filmas noskatīšanās uzteica gan darba māksliniecisko vērtību, gan vēstījumu.
15. janvārī 50. jubileju svin viens no daudzpusīgākajiem Latvijas mūziķiem – saksofonists Zintis Žvarts. Nedēļas nogalē koncertzālē “Cēsis” mūziķis rīkos īpašu jubilejas koncertu, kurā uzstāsies kopā ar savā dzīvē un karjerā svarīgiem un tuviem kolēģiem. Bet dzimšanas dienu Zintis Žvarts aizvadīja darbā – Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas skolā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
