Spāņu valodā “jerma” apzīmē tukšu vietu jeb tukšziedi. Izrādē “Tukšais zieds” Maijas Doveikas atveidotajai Jermai nav bērnu. Jaunajai sievietei trūkst arī vīra mīlestības, maiguma un sapratnes. Viņas dzīvi saindē tukšums, kas izraisa mokošas dvēseles sāpes.
Titullomas atveidotāja aktrise Maija Doveika stāsta: “Jerma ir izdarījusi izvēli savā dzīvē un aizgājusi savu ceļu, un viņai varbūt tādu priekpilnu dzīvi traucē dzīvot viņas gods, nopietnība. Viņas lēmumi, uzticība.”
Pamatā iestudējums ir par vajadzību pēc mīlestības, atklāj režisore Ināra Slucka: “Tas ir pat ne tas bērns, tas ir kā vadmotīvs, kāpēc vēlas šo bērnu.”
Ināras Sluckas iestudējumā Jermas vīriešus atveido Normunds Laizāns un Kaspars Zvīgulis. Iestudējumu paspilgtina komponista Edgara Mākena mūzika. Savukārt scenogrāfes Marijas Ulmanes lakoniskajā telpā noskaņojuma temperatūra mainās Oskara Prauliņa veidotajās gaismu spēlēs.
Pirmizrādes skatītājs Ēriks Hānbergs par jauniestudējumu saka: “Tā ir jūtu un nejūtu luga. Kas ir ārkārtīgi vajadzīga pašreiz, šajā sabiedrībā, kurā mēs dzīvojam. Un bieži vien pulsējam bezjūtīgi.”
Savukārt skatītāja Karina Pētersone pēc pirmizrādes spriež: “Tā ir īsta dzīve, kaislība, nepiepildītas ilgas, nepiepildīta mīlestība. Tas aizskar jūtas un uzrunā. Īstai drāmai vajag īstas kaislības. Te viņas ir.”
“Tur neder balti melns. Šodien varone teica – mīlēt var ar prātu, bet mīlēt var arī ar miesu. Un tas izrādē, pieļauju, varētu augt un pilnveidoties, lai tā arī kaislīgi parādītos,”
jauno teātra veikumu komentē teātra zinātnieks Jānis Siliņš.
Izrādes veidotāji atzīst, ka ļoti vairījušies no didaktikas jeb pamācoša toņa, kas tik ļoti izplatīts mūsdienu sabiedrībā. Un šajā izrādē uzdotie jautājumi liek atbildēt katram pašam.
