Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Ērika Vilsona izrāde jauniešiem

Izveidots Latviešu skatuviskās dejas zelta fonds

Jaunais skatuvisko deju zelta fonds – vēstījums par latviešu raksturu

“Gatves deja”, “Sudmaliņas”, “Es mācēju danci vest” – šīs un vēl citas dejas veido Latvijas skatuvisko deju zelta fondu. Bez tām nav iedomājams mūsu deju kolektīvu repertuārs, tās cauri paaudzēm joprojām mīļas kā dejotājiem, tā skatītājiem. Ja līdz šim “zelta fonds” bija vairāk teorētisks jēdziens, tad tagad tas ieguvis konkrētu veidolu – tapusi interneta vietne www.dejaszeltafonds.lv.

Tā atspoguļo latviešu skatuviskās dejas vēsturi un attīstību. Pēc rūpīgas atlases dejas eksperti izveidojuši sarakstu ar 55 nozīmīgākajām dejām laika posmā no 1933. līdz 2008. gadam.

Šis saraksts periodiski tiks papildināts, un tā mērķis ir veidot vienotu izpratni par latviešu skatuviskās dejas kanonu. Dejas nozarei tas ir sava veida Dainu skapis.

“Gatves deja” nu jau 60 gadu garumā ir sava ļoti īpaša vieta deju kolektīvu repertuārā, tā ir allaž arī skatītāju gaidīta, ko apliecina aplausi, atskanot jau pirmajām dejas taktīm.

Ja par “Gatves deju” un vēl vairākām citām ekspertiem nebija nekādu šaubu, ka tās iekļaujamas deju zelta fonda sarakstā, tad kopumā ar saraksta izveidi viegli negāja, stāsta Nacionālā kultūras centra latviešu skatuviskās dejas eksperte Maruta Alpa:

“Mēs izskatījām apmēram 200 dejas. Tā kā tas tika darīts pirmo reizi, sākumā mēs diezgan naivi laikam bijām. Mēs domājām – varbūt mēs tiksim pie kāda zelta deju desmitnieka vai pēc tam jau pie divdesmitnieka.”

Rezultāts pēc ekspertu divu gadu darba ir saraksts ar 55 dejām, ko radījis 21 autors. Aptvertais laika posms no 1933. līdz 2008. gadam.

Pirmssākumi datēti ar Jēkaba Stumbra izveidoto “Maģo danci”.

Jaunajā vietnē uz “Maģo danci” uzklikšķinot, var uzzināt, ka tas radies 30. gadu vidū, autoram vācot deju folkloras materiālus Kurzemē un Zemgalē. Dejā veiksmīgi izmantots trīssolis, un tā ir pirmā zināmā horeogrāfija, kas veidota trim pāriem.

Līdzīgi stāsti pievienoti arī citām dejām, tāpat var uzzināt nozīmīgākos pasākumus, kur deja izpildīta, kā arī iepazīt dejas aprakstu.

Maruta Alpa skaidro: “Protams, tas ir gan saglabāšanai, vēsturei, gan noteikti arī lietošanai. Kolektīviem ir jubilejas koncerti, sadraudzības koncerti, kuros viņi meklē repertuāru, tāpat horeogrāfu apaļo jubileju svinības un piemiņas reizes. Tāpat es domāju, šī vietne arī studentiem ir ļoti interesanta, kur viņi var veidot savus dažādus topus vai izpētes darbus veikt. Mēs tādus ļoti gaidām.”

Jaunā vietne ir arī cieņas apliecinājums izcilajiem meistariem, kas radījuši tik nozīmīgās dejas vērtības, viņu vidū Helēna Tangijeva-Birzniece, Harijs Sūna, Uldis Žagata, Aija Baumane, Imants Magone un citi, kā arī paaudze, kas spilgti ienāca 90. gadu beigās – Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, Ilmārs Dreļs un citi, kuri turpina aktīvi strādāt.

Arī Imanta Magones deja “Skani, mana tēvu zeme” iekļauta deju zelta fondā. Savulaik meistars portretfilmu raidījumā “Dominante” stāstīja, ka iedvesmu dejām viņš gūst no mūzikas un viņa radošākais laiks ir agri rīti:

“Manas dejas pārsvarā top, no rīta pamostoties. Tā kā tādā pusmiegā man sāk skanēt mūzika. Nē, es to neieslēdzu, man tā skan ausīs, un tad es dejoju iztēlē. Es redzu apmēram, kā tas būs. Pie tam es redzu uzreiz tautas tērpā, uzreiz kostīmā. Un es uzreiz iedomājos, kuri dalībnieki man to deju var dejot.”

Viena no jaunākajām zelta fondā iekļautajām dejām ir Jāņa Purviņa “Sasala jūrīna”. Arī tai impulss nācis tieši no mūzikas, kad Jānis Purviņš 2003. gada Dziesmusvētkos pirmo reizi dzirdēja Raimonda Paula veidoto apdari.

Kā tapa šī deja – Jānis Purviņš savulaik ar šo stāstu dalījās Latvijas Televīzijas ''Rīta panorāmā'':

“No sākuma es izdomāju to pirmo bildi, un tad es sapratu – cik skaisti! – tas ir Bārtas vai Nīcas kronis, kur puiši veido maliņas un kur meitas ir ar saviem trejdekšņiem kā pērlītes apkārt  pa augšējo malu. Un vienā mirklī šīs pērlītes vienkārši izbirst, un katram ir iespēja šo pērli noķert.”

Zelta deju kolekcija ir sava veida vēstījums arī par latviešu raksturu, un te pilnā krāšņumā atklājas azarts, dzīvesprieks un milzu enerģija, atzīst Maruta Alpa. Viņa uzsver:

“Paskatāmies, kādi mums ir tautastērpi, kādas tiem ir krāsas! Mūsu deju tempi ir lieli, kustību arsenāls ir milzīgs, lai nodejotu vienas trīsarpus minūtes, krekls ir slapjš un pieres ir nosvīdušas. Tas azarts ir milzīgs, un arī vēl tas humors – īpašais. Tāds dzīvīgums, tāds riktīgs dzīves apliecinājums!”

Deju iekļaušana zelta fondā ir atvērts process. Katru desmitgadi tiks izvērtētas jaunākās radītās dejas un izvēlētas tās, kas sarakstu papildinās.

Tāpat vietne tiks dažādi pilnveidota. Ja šobrīd par dejām atrodami apraksti, tad nākotnē plānots izveidot arī videoierakstus katrai dejai, kas katras dejas raksturu un stilu atklās daudz precīzāk.

Šāda latviešu skatuviskās dejas zelta fonda izveide ir Nacionālā kultūras centra iniciatīva, radīta sadarbībā ar nozares pārstāvjiem.

Mērķis ir – izkristalizēt nozīmīgāko no nu jau gandrīz 90 gadu garās skatuviskās dejas vēstures.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti