Ceturtdiena, 18. aprīlis

Vārda dienas: Laura, Jadviga

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +6 °C, Z/ZR vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

Līga Gaigala

Latvijas Televīzija

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Ilgošanās un tikšanās – 2021. gada spilgtākie notikumi teātrī
Ilgošanās un tikšanās – 2021. gada spilgtākie notikumi teātrī
Laikā, kad teātra žanrs sabiedrībai kļuva attālinātāks un daudziem māksliniekiem meta iekšējās motivācijas izaicinājumu, teātros meklēja jaunus formātus, kā satikt savu skatītāju. Ilgi gaidīto tikšanos nespēja aizēnot nedz garās rindas pie teātru ieejām, nedz stikla sienas un distance starp skatītājiem.
Aspazijas māja un Bulduru izstāžu nams turpmāk strādās bez vadītāja; Jūrmalas dome cer ietaupīt
Aspazijas māja un Bulduru izstāžu nams turpmāk strādās bez vadītāja; Jūrmalas dome cer ietaupīt
Gada nogalē ierasts pabeigt iesāktos darbus, lai atbrīvotu vietu jaunām idejām un iecerēm, ko īstenot jaunajā gadā. Šī gada nogalē pārmaiņas skārušas Jūrmalas pilsētas muzeja pārvaldību. Likvidētas Aspazijas mājas un Bulduru izstāžu nama vadītāju štata vietas un turpmāk abas Jūrmalas muzeja filiāles centralizēti pārvaldīs Jūrmalas muzejs. Šāds Jūrmalas domes lēmums radījis neizpratni daļā kultūras sabiedrības pārstāvju.
Cik pieejama vājdzirdīgiem cilvēkiem ir Latvijas mūzikas dzīve? Baibas pieredze
Cik pieejama vājdzirdīgiem cilvēkiem ir Latvijas mūzikas dzīve? Baibas pieredze
"Es mīlu vairāk tādus melodiskus koncertus, kur ir daudz mūzikas, daudz deju. Ar to dziedāšanu ir tā, ka, ja operdziedātājs uzņem augšējos toņus, tad es ar dzirdes aparātu āža blēšanu dzirdu," stāsta Baiba Bicēna. Viņa ir vājdzirdīga un šobrīd, pateicoties dzirdes aparātam, var baudīt mūziku, bet ar grūtībām uztver dziesmu tekstus un uz skatuves runāto.
Nozīmēt nost stresu. Trīs mākslinieku izstādes Jūrmalas pilsētas muzejā
Nozīmēt nost stresu. Trīs mākslinieku izstādes Jūrmalas pilsētas muzejā
No 16. decembra Jūrmalas pilsētas muzejā skatāmas trīs atšķirīgu mākslinieku izstādes – gleznotāja un interjerista Eināra Plūksnas 80 gadu jubilejas izstāde, naivista Voldemāra Krutina personālizstāde "Ceļojums laikā un telpā" un grafiķes Alises Landsbergas radošās izaugsmes apkopojums izstādē "Kopotie raksti". 
Citādības pieņemšanas koncerts – «Nāc līdzās Ziemassvētkos»
Citādības pieņemšanas koncerts – «Nāc līdzās Ziemassvētkos»
Labdarības koncertā "Nāc līdzās Ziemassvētkos" jauniešiem ar īpašām vajadzībām ir iespēja paust sevi uz skatuves kopā ar pieredzējušiem mūziķiem. Tas ir gada sirsnīgākais un pasaulei atvērtākais citādības pieņemšanas koncerts – tā pasākumu raksturo šīs idejas autore fonda "Nāc līdzās" vadītāja Sarma Freiberga. 
LTV top Vecgada programma «Uz deju uzlūdz Raimonds Pauls»
LTV top Vecgada programma «Uz deju uzlūdz Raimonds Pauls»
Lai arī līdz gada nogalei vēl daudz kas paveicams, vecā gada vakars un jaunā gada sagaidīšanas brīdis nenovēršami tuvojas. Par labu garastāvokli tieši 31. decembra vakarā saviem skatītājiem laicīgi gādāt apņēmusies Latvijas Televīzija. Šī gada nogales pēdējās divas stundas iecerēts pavadīt, jokojot labas mūzikas pavadījumā šovā "Uz deju uzlūdz Raimonds Pauls".
Pasniedzējs ar lielo burtu. Literatūrzinātniekam, kritiķim, profesoram Gunāram Bīberam – 90
Pasniedzējs ar lielo burtu. Literatūrzinātniekam, kritiķim, profesoram Gunāram Bīberam – 90
9. decembrī 90. dzimšanas dienu atzīmē latviešu literatūrzinātnieks, teātra kritiķis, profesors, filoloģijas doktors un ilggadējs pasniedzējs Gunārs Bībers. Pie cienījamā meistara zinības apguvuši zināmi Latvijas filologi, dzejnieki, rakstnieki un literatūras zinātnieki vairākās paaudzēs. Par savu iecienītāko pasniedzēju Bīberu dēvē arī virkne aktieru, teātra un kino režisoru, dramaturgu, horeogrāfu un kultūras producentu.
Atjaunos reto Liepājas Lutera baznīcas instrumentu – VEF ražotās «Hammond» ērģeles
Atjaunos reto Liepājas Lutera baznīcas instrumentu – VEF ražotās «Hammond» ērģeles
Savulaik VEF jeb Valsts elektrotehniskā fabrika ražojusi pasaulē atzītā amerikāņu izgudrotāja Lorensa Hamonda radītas elektriskās ērģeles. Līdz mūsdienām Latvijā saglabājušies vien trīs šāda tipa instrumenti, no kurām vienas atrodas Liepājas Lutera baznīcā. Lai seno instrumentu atkal ieskandinātu, tam nepieciešama restaurācija un tai savukārt – finanšu līdzekļi. Tāpēc Liepājā aizvadīts labdarības koncerts.
FOTO: Liepājā nosvinēts Imanta Kalniņa operas pirmatskaņojums
FOTO: Liepājā nosvinēts Imanta Kalniņa operas pirmatskaņojums
Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" pasaules pirmatskaņojumu piedzīvojusi Imanta Kalniņa opera "Matīss, kausu bajārs". Šī uzveduma satura pamatā ir Aleksandra Čaka 1943. gadā sarakstīta poēma, kas savulaik publicēta vien krietnu laiku pēc autora nāves. Savukārt Imants Kalniņš operu sācis rakstīt pirms 20 gadiem, veltot to Čaka simtgadei. Šogad, atzīmējot abu meistaru apaļās jubilejas, uzvedums beidzot nonācis līdz skatītājiem.
Nākotnes māksla pie Māras dīķa – piecu mākslinieku darbi skatāmi pilsētvidē
Nākotnes māksla pie Māras dīķa – piecu mākslinieku darbi skatāmi pilsētvidē
No 1. decembra, dodoties pastaigā gar Māras dīķi Rīgā, iespējams aplūkot piecu jauno mākslinieku radītus objektus pilsētvides izstādē "Nākotnes māksla / Nākotnes pilsēta". Tā ir Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades projekta noslēdzošā izstāde, un tās mērķis ir aicināt uz dialogu par mākslas nozīmi sabiedrības norisēs un nākotnes mākslas izaicinājumiem pilsētā.
Liepāja – ceļā no roka galvaspilsētas uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu
Liepāja – ceļā no roka galvaspilsētas uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu
Liepājā – lielākajā Kurzemes pilsētā, kas atrodas Baltijas jūras krastā, ir gandrīz 68 tūkstoši iedzīvotāju. Te ir starptautisku ievērību guvusi koncertzāle "Lielais dzintars" un vecākais, joprojām pastāvošais latviešu profesionālais teātris. Senās un šaurās pilsētas ieliņas ved uz šobrīd atdzimstošiem un radošiem pagalmiem un kultūrvietām. Liepāja savulaik bijusi arī populāra ar mūzikas festivāliem un dēvēta par Latvijas roka galvaspilsētu, bet šobrīd sacenšas par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu.
«No-zīmes» – skolēnus aicina uz tiešsaistes nodarbībām četros Rīgas mākslas muzejos
«No-zīmes» – skolēnus aicina uz tiešsaistes nodarbībām četros Rīgas mākslas muzejos
Laikā, kad muzeji ir slēgti, īpaši aktuāls ir kļuvis Latvijas Nacionālā mākslas muzeja attālinātās izglītības projekts “No-zīmes”. Tas paredzēts skolēniem no 1. līdz 12. klasei, un tas ļauj ielūkoties četros Rīgas mākslas muzejos. Turklāt ielūkoties ne tikai izstāžu zālēs, bet arī telpās, kas apmeklētājiem nav pieejamas, piemēram, muzeju krātuvēs un restauratoru darbnīcās.
Krājumā «Dienas līdzsvars» apkopotas pārdomas par Sīraha gudrības grāmatu
Krājumā «Dienas līdzsvars» apkopotas pārdomas par Sīraha gudrības grāmatu
Pagājušogad, lai sniegtu garīgu atbalstu tiem, kuri pandēmijas dēļ nonākuši grūtsirdībā, pie skatītājiem nonāca biedrības “Elizeja” ikdienas raidījumu cikls “Dienas līdzsvars”. Šobrīd, kad esam līdzīgā situācijā, klajā nākusi grāmata ar tādu pašu nosaukumu. Tajā apkopotas mūsdienīgas pārdomas par Sīraha gudrības grāmatu.
Jāņa Streiča «Gadījumi» – kinorežisora gleznu izstāde
Jāņa Streiča «Gadījumi» – kinorežisora gleznu izstāde
Latvijas Zinātņu akadēmijas otrā stāva izstāžu zālē iekārtota Zinātņu akadēmijas goda locekļa, kinorežisora Jāņa Streiča gleznu izstāde “Gadījumi”. Meistars jaunības vaļaspriekam – gleznošanai –, savulaik mākslinieka Jāņa Anmaņa mudināts, pievērsās vien pirms 20 gadiem.
Zanes Daudziņas «Dienasgrāmata» – izdota aktrises debija rakstniecībā
Zanes Daudziņas «Dienasgrāmata» – izdota aktrises debija rakstniecībā
Apgādā “Zvaigzne ABC” klajā laists Zanes Daudziņas debijas darbs rakstniecībā – “Dienasgrāmata”. Pati autore to dēvē par pandēmijas blakusproduktu ar apakšvirsrakstu – kā viena komēdiju aktrise, pedagoģe savu promocijas darbu rakstīja. “Dienasgrāmatā” Daudziņa atklāti stāsta par neziņu, satraukumu un prieka meklēšanu, ko piedzīvojusi pandēmijas gada laikā.
FOTO: Cēsīs norisinājies opermūzikas koncerts Andreja Žagara piemiņai
FOTO: Cēsīs norisinājies opermūzikas koncerts Andreja Žagara piemiņai
Ir pagājuši gandrīz trīs gadi, kopš mūžībā devās aktieris, režisors un ilggadējais Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars. Un jau trešo gadu tiek rīkots Andrejam Žagaram veltīts koncerts. 16. oktobrī, Andreja Žagara 63. dzimšanas dienā koncertzālē “Cēsis” pulcējās aktiera, režisora un ilggadēja Latvijas Nacionālās operas direktora draugi, domubiedri un tie, kurus vieno mīlestība pret operu. Koncertu sadarbībā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri Cēsīs jau trešo gadu Andreja Žagara dzimšanas dienā rīko “Andreja Žagara kultūras atbalsta fonds”.
FOTO: Atklāts piemiņas cilnis Aleksandram Čakam
FOTO: Atklāts piemiņas cilnis Aleksandram Čakam
Atzīmējot izcilā latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka 120. dzimšanas dienu, pie nama Lāčplēša ielā 48 šodien atklāts mākslinieka Aivara Vilipsōna veidots piemiņas cilnis Čakam. Par vadmotīvu tam izraudzītas dzejnieka rindas no dzejoļa “Pilsētas zēns” – Es no torņiem un skursteņiem mācījos/Vēl pirms miršanas debesīs kāpt.
Brīvdabas muzejā atjauno dzirnavu spārnus un salmu jumtus
Brīvdabas muzejā atjauno dzirnavu spārnus un salmu jumtus
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzejā noslēgusies Šķibes vējdzirnavu spārnu restaurācija. Dzirnavas brīvdabas muzejā no Jelgavas apriņķa Šķibes muižas ir vienīgās Latvijā pilnībā saglabājušās staba tipa dzirnavas. Savukārt muzeja plašajā teritorijā šogad turpinās darbs pie niedru jumtu atjaunošanas vairākās novadu sētās.
«Paštrokšņi», «PostSensorijs» un portreti «Ekrāna ēnā» – izstāžu jaunumi Rīgā
«Paštrokšņi», «PostSensorijs» un portreti «Ekrāna ēnā» – izstāžu jaunumi Rīgā
Cilvēka maņu pasaule, attālinātas saziņas radītas izmaiņas personībā un kādas sievietes slimības pieredzes stāsts, kas pārtapis sociālā vēstījumā. Tās ir centrālās tēmas šajās dienās atklātām trīs izstādēm – RIXC Mākslas un zinātnes festivāla atklāšanas izstāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā “PostSensorium”, fotogrāfa Reiņa Fjodorova lielformāta portretu izstāde “Ekrāna ēnā” Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā, kā arī multimediāla izstāde “Patrokšņi” Laubes namā, Pārdaugavā.
Pirmkārt cilvēks – izdots Kaspara Aleksandra Irbes dienasgrāmatu sējums «Slēptā dzīve»
Pirmkārt cilvēks – izdots Kaspara Aleksandra Irbes dienasgrāmatu sējums «Slēptā dzīve»
Dzīve bez atmiņām ir nedzīvota dzīve! Tā uzskatīja jūrmalnieks Kaspars Aleksandrs Irbe, kurš sāka rakstīt dienasgrāmatu 1927. gadā un darīja to līdz pa sava mūža beigām 1996. gadā. Būdams homoseksuāls, Irbe dzīvoja noslēgti, un plašāka sabiedrība par dienasgrāmatu uzzināja tikai pēc viņa nāves. Irbes pieraksti ir unikāls laikmeta dokuments, kas atspoguļo Latvijā notiekošo teju piecdesmit gadu laikā. Biedrībai “Ascendum” sadarbojoties ar LGBT un viņu draugu apvienību Mozaīka”, klajā laists Kaspara Aleksandra Irbes dienasgrāmatu pirmais sējums “Slēptā dzīve. Homoseksuāļa dienasgrāmata 1927.–1949.”. 
NOKLAUSIES: Arstarulsmirus laiž klajā minialbumu «pie zemes(mOnOhrOmi)»
NOKLAUSIES: Arstarulsmirus laiž klajā minialbumu «pie zemes(mOnOhrOmi)»
16. septembrī iznāk producenta un izpildītāja Arstarulsmirus jaunais minialbums “pie zemes(mOnOhrOmi)”, kas ir gada sākumā izdotā vēlējuma dziesmu albuma “Pie zemes” papildinājums. Minialbumā iekļauti piecu dziesmu pārveidoti aranžējumi akustisko instrumentu pavadījumā. Ar šī minialbuma izdošanu Arstarulsmirus piesaka nākamgad plānotā albuma veidošanas uzsākšanu.
Ārtelpa pieder mums visiem. Ielu mākslai Rīgā tapusi «Patiltes galerija»
Ārtelpa pieder mums visiem. Ielu mākslai Rīgā tapusi «Patiltes galerija»
Lai publisko telpu bagātinātu ar kvalitatīvu un legālu ielu mākslu, ir jārāda labs piemērs. Šādu mērķi sev izvirzījuši mākslinieku biedrības “Popper” pārstāvji, kas Rīgas vasaras kultūras programmas ietvaros radījuši ielu mākslas projektu “Patiltes galerija”. Vairāk nekā desmit mākslinieku unikāli lielformāta ielu gleznojumi no augusta beigām aplūkojami uz Gustava Zemgala gatves pārvada balstiem, kas šķērso Čiekurkalna 1. līniju.
Opernamā pirmizrāde neoklasiskā baleta iestudējumam «Drakula»
Opernamā pirmizrāde neoklasiskā baleta iestudējumam «Drakula»
10. septembrī ar baleta iestudējuma “Drakula” pirmizrādi jauno sezonu sāks Latvijas Nacionālā opera un balets. Neoklasiskā baleta valodā tapušais stāsts par mūžīgu mīlestību un upurēšanos ir poļu horeogrāfa Kšištofa Pastora lolojums. Papildu vērtību tam piedod iespaidīgā scenogrāfija un krāšņie tērpi, kurus veidojis britu radošais duets – Čārlzs Kjūsiks Smits un Fils R. Danielss.
Mežaparka estrādē satikušies 11 kori; top koncertieraksts «Dziesmubērns»
Mežaparka estrādē satikušies 11 kori; top koncertieraksts «Dziesmubērns»
Ir neizsakāms prieks būt šeit un dziedāt jaunajā Mežaparka estrādē – šādi savas emocijas vārdos ietērpa XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku kordziedāšanas noslēguma koncerta “Dziesmubērns” dalībnieki. Viņi, vienpadsmit kori no dažādiem Latvijas novadiem, augusta pēdējā dienā pulcējās Mežaparka Lielajā estrādē, lai piedalītos koncerta filmēšanā, ko vēlā rudenī pārraidīs Latvijas Televīzijā.
Teju simt Mākslas akadēmijas absolventu darbi skatāmi virtuālā izstādē «Svaiga gaļa kritikai»
Teju simt Mākslas akadēmijas absolventu darbi skatāmi virtuālā izstādē «Svaiga gaļa kritikai»
Jau otro gadu Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studiju dzīve rit pandēmijas apstākļos. Uzsākot jauno mācību gadu, LMA piedāvā iespēju virtuālajā galerijā iepazīties ar ikgadējo diplomandu izstādi “Svaiga gaļa kritikai 2021”. Tajā vairāk nekā simts jauno mākslinieku no visām akadēmijas nodaļām vienkopus iepazīstina ar sevi virtuāli. Bakalaura un maģistru programmu diplomandu izstādes vadmotīvs ir "Izlaušanās".
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti