Iespējams, ka mūzikas cienītāju vidū kāds atceras Latvijas Radio kora un Dānijas producentu kompānijas “Hotel Pro Forma” radošo kopprojektu – gleznoperas “Operācija: Orfejs” iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā 2007. gada rudenī. Latvijā šogad bija iecerēts operas atjaunojums, bet Covid-19 pandēmijas dēļ iestudējuma publiska izrādīšana nenotiks. Tomēr Latvijas Radio koris sadarbībā ar dāņu režisori Kirstenu Dēlholmu sagatavojuši operas atjauninājumu, ko atskaņos nākamgad Dānijā.
Autora ziņas
Starptautiskais dzejas festivāls "Dzejas dienas 2020" Rīgā notiks no 4. līdz 13. septembrim un pulcēs gan pašmāju dzejniekus un atdzejotājus, gan autorus no kaimiņvalstīm. Šī gada festivāla sauklis ir “Dzeja dziedē”. Savukārt festivāla noslēgumā tiks pasniegta Dzejas dienu balva, kam šogad nominēti četri oriģināldzejas krājumi un divi atdzejas krājumi, informēja Dzejas dienu organizatori.
No 1. septembra Latvijas Nacionālās bibliotēkas M stāva galerijā apskatāmi 13 Rīgas tautas lietišķās mākslas studiju labākie darbi. Izstāde “Prasme” ir veltījums kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” 25. jubilejai, un vienlaikus tā ievada šī gada akciju “Satiec savu meistaru”. Ekspozīcijā skatāmas tekstilijas, mežģīnes, adījumi, rotas, kokgriezumi un pinumi – darbi, kas vislabāk atspoguļo katras studijas prasmes un vērtības.
26. augustā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja “Dauderu” nodaļā atklāta izstāde “Atskaites punkts”. Tajā aplūkojamas latviešu glezniecības vecmeistara Edgara Vintera gleznas un fotogrāfa Martina Kudrjavceva fotogrāfijas. Abu mākslinieku darbus vieno Vecrīgas ainavas, ko gleznotājs un fotogrāfs tvēris atšķirīgos laika periodos.
Dailes teātris šogad svin simtgadi, jubilejas gadā skatītājiem piedāvājot 11 jauniestudējumus. Kā centrālais notikums iecerēta teātra dibinātājam Eduardam Smiļģim veltītā izrāde “Smiļģis”, informēja teātrī. Sezonu teātris uzsāks ar angļu rakstnieka Roberta Aika darba “Ārsts” iestudējumu Gata Šmita režijā, kura pirmizrāde paredzēta 18. septembrī.
Jau ceturto gadu augusta nogalē Baltijas valstu kino institūciju – Nacionālā kino centra, Igaunijas Filmu institūta un Lietuvas Kino centra – sadarbības rezultātā norisinās Baltijas filmu dienas. To laikā Rīgā, Tallinā un Viļņā notiek bezmaksas kinoseansi, kuros skatītājiem ir iespēja noskatīties kaimiņvalstu jaunākās filmas.
Lai pieminētu un izrādītu cieņu pavasarī mūžībā aizgājušajai ilggadējai teātra kritiķei, literatūras un teātra zinātniecei Silvijai Radzobei, mākslas festivālā “Cēsis 2020” Cēsu Sporta hallē 23. augustā notika teatrāla performance “Silvijai Radzobei veltīta basketbola spēle”. Performancē, kurā apvienotas trīs pēdējo gadu Radzobes mīlestības – teātris, dālijas un basketbols, piedalījās atšķirīgu paaudžu basketbola entuziasti no vairākiem Latvijas teātriem. Bet vienu no galvenajām lomām spēlē ieņēma NBA basketbolists Dāvis Bertāns.
Pateicoties laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivālam “Re Rīga!” divus vakarus pēc kārta Rīgas cirka arēnā pašmāju publikai bija iespēja vērot mākslinieku dueta “Kolektiv Lapso Cirk” izrādi “Ovvio”. Tulkojot no itāļu valodas, tas nozīmē “acīmredzamais”, ko skatītāji var pretstatīt vārdam “neticamais”. Tieši tā raksturojami cirka mākslinieku centieni izaicināt gravitācijas likumus.
Ar spožās latviešu ērģelnieces Ivetas Apkalnas solokoncertu “Eņģeļi un dēmoni” Rīgas Domā atklāts 23. starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls. Valsts akadēmiskā kora “Latvija” un tā mākslinieciskā vadītāja, diriģenta Māra Sirmā rīkotā festivāla programmā šogad ir gan komponistam Gijam Kančeli veltīts piemiņas koncerts, gan jaundarbi, gan džezs un gospeļmūzika.
Otrdien, 18. augustā, Nacionālajam Latvijas vēstures muzejam (LNVM) tika nodotas 17. gadsimta monētas, kuras atrastas Baldones apkārtnē. Depozīta atradējs Augusts Gerdts monētām uzgāja nejauši, pastaigājoties ar metāla detektoru pa vecākiem piederošo zemi. Pēc sazināšanās ar Arheologu biedrību, kopīgiem spēkiem tika atrasts aptuveni 300 monētu depozīts.
8. augustā apaļu jubileju svin aktieris Pauls Butkēvičs. 150 lomas nospēlētas daudzu valstu filmās, bet Latvijā aktieri vairāk atpazīst no leģendārajām Rolanda Kalniņa kinolentām “Četri balti krekli” un “Akmens un šķembas”. Pauls Butkēvičs pirmais atskaņoja Imanta Kalniņa joprojām iemīļotās dziesmas “Es esmu bagāts”, “Četri balti krekli” un “Viņi dejoja vienu vasaru”.
Gleznotājs Jānis Blanks savos darbos tiecas pēc ideālisma, kas raksturīgs Ziemeļu renesanses vecmeistariem. Iedvesmojoties no 15. gadsimta holandiešu mākslinieka Rodžera van der Veidena gleznošanas stila, Blanks radījis divu jaunu sieviešu portretus, kuriem pozējušas Jaunā Rīgas teātra aktrises Guna Zariņa un Baiba Broka. Mākslinieks katru gleznu veidojis piecus gadus.
Ikviens var būt mākslinieks! – ar šādu saukli Mākslas muzejs “Rīgas birža” vasarā piedāvāja brīvdabas skicēšanas izglītības programmu ikvienam interesentam “Ejam ārā”. Nodarbību dalībniekiem nav nepieciešamas priekšzināšanas, līdzi vien jāņem skiču klade un zīmuļi. Otrdien noritēja programmu noslēdzošā nodarbība, kas lietainā laika dēļ notika muzeja telpās.
Pirmdien “Willa teātrī” ar krievu dramaturga Igora Gatina lugas “Petuški” iestudējumu pēc ilgāka pārtraukuma režisora ampluā atgriezās Dž. Dž. Džilindžers.
Mūzikas žurnālists, kultūras projektu redaktors Kaspars Zaviļeiskis lasītāju vērtējumam nodevis savu otro grāmatu “Pilnīgs Šahs”. Par literāro garstāstu dēvētajā darbā aprakstīta divdesmit gadu sena pagātne, kad grāmatas autors ļāvies vētrainai jaunībai un mīlestībai pret rokenrolu. Kaspara Zaviļeiska aizraušanās ar šahu kalpojusi par ierosmi arī garstāsta nosaukumam un grāmatas noformējumam.
Neilgi pēc pieciem no rīta Dzintaru pludmales virzienā devās neierasti daudz ar termosiem, lietussargiem, lietusmēteļiem un segām bruņojušies cilvēki. Daži uz koncertu ieradās arī no jūras puses. Bijušie prezidenti, politiķi un kultūras mecenāti kopā ar simtiem citu klausītāju iekārtojās pludmales smiltīs, lai baudītu pasaulslavenās ērģelnieces uzstāšanos jūras krastā.
Atbalstot radošā procesa eksperimentus un izpēti, Ģertrūdes ielas teātrī atklāta Baltijas un Ziemeļvalstu mākslinieku rezidence. Tajā piedalīsies laikmetīgā teātra un dejas mākslinieki, lai, koncentrējoties uz dažādiem meklējumiem, iepazītos tuvāk un iedziļinātos Latvijas laikmetīgās skatuves mākslas izpētē. Kā pirmā rezidencē sākusi strādāt māksliniece no Igaunijas Barbara Lehtna. Viņas darba centrā – cilvēku atmiņas un identitātes veidošanās.
Ceturtdien pirmizrādi piedzīvoja Dailes teātra un teātra trupas “Kvadrifrons” kopīgi veidotais iestudējums “Sidraba šķidrums”. Dramaturģes Justīnes Kļavas lugu ar ironisku attieksmi pret tādiem mūsdienu sabiedrībā skaļi apspriestiem jautājumiem kā seksuālā identitāte, aizspriedumi un ģimenes attiecības, iestudējusi režisore Paula Pļavniece. Par komēdiju nodēvētā izrādē varoņi cenšas rast saprašanos, kad sabiedrībā saduras divu atšķirīgu pasauļu viedokļi.
Cēsu Izstāžu namā personālizstādi atklās gleznotājs Artis Bute. Izstādē “ArtisCool” būs skatāmi vairāk nekā 20 jaunākie mākslinieka darbi, kuros dominē divas tēmas – daba un klusā daba. Arti Buti mēdz dēvēt par glezniecības švītu, kura rokrakstam raksturīgas jūgendstila līnijas. Viņa gleznas ir dekoratīvas, bet tajā pašā laikā eleganti atturīgas.
Starptautiski atpazīstams beļģu modes dizainers Drīss Van Notens, veidojot jostas sprādzi, iedvesmu smēlies kādā latviešu pūra lādē. Tā ir precīza 18. gadsimta Kurzemes derību saktas kopija, kas interneta veikalā nonākusi kā beļģu modes dizaina zīmola aksesuārs bez atsaucēm uz kultūras piederību vai ar to saistīto nozīmi un lietojumu. Šis fakts raisījis karstas diskusijas starp mūsu kultūras aizstāvjiem gan Latvijā, gan ārvalstu diasporā.
Vasara ir laiks, kad ļauties radošajām izpausmēm, iedvesmojoties no dabas. Mākslinieki un mākslas entuziasti tiekas mākslas plenēros gleznainās Latvijas vietās. Kandavas Mākslas plenērs šovasar notiek jau astoto reizi. Vietējie iedzīvotāji novērtē šo iniciatīvu, jo pilsētvide tiek papildināta ar jauniem mākslas objektiem.
Latvijā pazīstamākā iluzionistu ģimene Dace, Enriko un Dante Pecolli šobrīd cenšas īstenot senlolotu sapni par brīnumu muzeju un iluzionisma teātri “Mystero”. Tas atradīsies Pārdaugavā, bijušā kinoteātra “Liesma” telpās, kur Pecolli ģimene kopā ar palīgiem čakli darbojas jau kopš februāra. Iecerēts, ka pirmos apmeklētājus muzejs uzņems šī gada rudenī.
Viņa vīrišķīgo eleganci apbrīno un dievina cauri gadu desmitiem. Jaunības lielo filmu laikā – īpaši 70. un 80. gados – konkurences viņam nebija. Ja Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā pārlūko viņa lomu uzskaitījuma – vai visas galvenās lomas vien ir. Latvijas Nacionālās bibliotēkas katalogā viņa vārds pieminēts vairāk nekā 250 reižu. Arī šodien teātrī viņš ir uz skatuves – tas ir aktieris Ģirts Jakovļevs. Meistaram piektdien, 10. jūlijā, 80 gadu dzimšanas diena.
Fon Stricka villas dārzā pirmizrādi piedzīvojusi Latvijas Nacionālā teātra aktrises Dita Lūriņas soloizrāde – monoopera “#DiToo”, kam libretu un mūziku sarakstījis Kaspars Rolšteins. Lai arī izrādes libretā izcelts stāsts par galvenās varones dvīņu māsas piedzīvojumiem mazapdzīvotā vietā Kurzemes jūrmalā, izrādes autori atzīst, ka monooperā ietverti daudz dokumentālu faktu un intīmu detaļu.
Atsākusies režisores Martas Elīnas Martinsones debijas spēlfilmas – pusaudžu komēdijas “Tizlenes” – uzņemšana. Filmēšana pirmoreiz tika uzsākta jau šī gada janvārī, bet uz laiku pārtraukta valstī noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ, informēja studijas “Ego Media” pārstāvji.
No 4. jūlija Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā izstāžu zālē apskatāma izstāde “Ko Latvijas meži šalc”, kas veltīta latviešu nacionālās grafikas skolas pamatlicēja Riharda Zariņa radošajam mantojumam. Tā aptver meistara daiļradi vairāk nekā 40 gadu garumā. Mākslinieks veidojis Latvijas valsts ģerboni, naudaszīmes un pastmarkas, kā arī dibinājis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcu.
Dailes teātra Vasaras dārzā pirmizrādi piedzīvojusi režisora Gundara Silakaktiņa iestudējums Artūra Dīča lugai “Blokmājas Dons Kihots”. Teātra vēsturē šī laikam bija pirmā reize, kad skatītājus un aktierus nošķīra stikla siena. Tēma gan ļoti aktuāla – pašizolācija un vientulība.