Tuvojoties latviešu Dziesmu svētku tradīcijas 150. gadskārtai, Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Rīgas Doma kora skolu uzsāk informatīvi izglītojošu lekciju, diskusiju un nodarbību ciklu “Laudamus+” koru diriģentiem, dziedātājiem un visiem Dziesmu svētku kustības dalībniekiem.
Autora ziņas
Tuvojoties ziemas saulgriežiem, cilvēku prātus nodarbina doma par dāvanām tuvajiem un mīļajiem. Tā kā tradicionālie vietējo amatnieku darinājumu gadatirgi šogad izpaliks, talkā nāk mūsdienu tehnoloģijas. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs izveidojis virtuālu gadatirgu, kurā aicināti piedalīties mūsdienu amatniecības meistari, kuri iepriekš bija sastopami klātienes tirdziņos.
Viņas gleznas dēvē par reālistiskām, dekoratīvām un nedaudz naivām. Itālijā dzīvojošās gleznotājas Līvas Pakalnes Fanelli darbi Latvijā līdz šim izstādīti vien dažās mākslinieces personālizstādēs. Kamēr pati autore pandēmijas dēļ ierasties nevarēja, uz Latviju, mākslas telpu “Aminori”, ir atceļojuši viņas jaunākie darbi, kas no 26. novembra būs pieejami publiskai apskatei.
Jūrmalas pilsētas muzejā aplūkojama igauņu, latviešu un somu mūsdienu mākslinieku darbu izstāde “Ziemeļu dimensija”. Ideja apvienot ziemeļvalstu māksliniekus vienkopus radusies ilggadējas starpvalstu projektu sadarbības rezultātā, ko savulaik veicināja Agijas Sūnas mākslas galerijas rīkotie pasākumi.
Oktobra beigās studijas "Baltic Pine Films" ģimenes drāmai "Tīģera Martindeila izdzīvošanas skola" Eiropas kino, televīzijas un jauno mediju festivālā "CineKid" Amsterdamā piešķīra divas balvas. Viena no tām ir fonda "Eurimages" kopražojumu attīstīšanas naudas balva, otra – vizuālo efektu un pēcapstrādes kompānijas "Filmmore" turpmākās sadarbības pakalpojumu kredīts.
Lāčplēša dienas priekšvakarā digitālās mākslas centrs “Digital Art House” plašāku publiku iepazīstinājis ar jaunu multimediju projektu “Lāčplēsis. Varoņa atgriešanās”. Tā centrā ir Andreja Pumpura eposs “Lāčplēsis” un visiem labi zināmi tēli, kas atdzīvosies, pateicoties jaunākajām tehnoloģijām, un ļaus skatītājiem iegremdēties 360 grādu vizuālā un akustiskā piedzīvojumā.
Pēdējā brīdī, pirms vēl spēkā stājās ārkārtējā situācija, mūzikas nama “Daile” skatītājiem bija iespēja apmeklēt aktiera Kaspara Znotiņa un ģitārista Kaspara Zemīša kopdarbu – dzejas un mūzikas izrādi “Motīvs balsij un ģitārai”. Jaunajā iestudējumā dzejnieka Ulda Bērziņa un viņa laikabiedru dzeja mijas ar dažādu pasaules komponistu zelta repertuāru ģitārai.
Ampīra stila vāze ar zelta pārklājumu, uz kuras atainots ukraiņu dzejnieks Tarass Ševčenko un mūsu pašu Rainis. Šķīvis ar dūju un tautumeitu, kas veltīts Ļeņina 100. dzimšanas dienai. Šos un vēl citus pagājušā gadsimta otrajā pusē Rīgas Porcelāna rūpnīcā izgatavotos reprezentācijas priekšmetus no 4. novembra var aplūkot Rīgas kultūras centra “Iļģuciems” 2. stāva foajē.
Gan pieaugušajiem, gan nupat lasīšanas prasmes apguvušajiem spoku stāstu cienītājiem bērnu grāmatu izdevniecība "Liels un mazs" laidusi klajā rakstnieka Māra Runguļa grāmatu "Asins lietus". Šī ir autora spoku stāstu triloģijas trešā grāmata. Līdzīgi kā divas iepriekšējās, arī šo ilustrējis mākslinieks Kristians Brekte.
60. jubileju nosvinējusi VEF Kultūras pils. Un nosvinējusi ekskluzīvi – ar maestro Raimonda Paula īpaši šim notikumam veltītu un sagatavotu koncertprogrammu “Daudz laimes!”. 29. oktobra koncerts bija kā “ķirsītis” jubilejas tortē visiem sanākušajiem ilggadējiem VEF Kultūras pils kolektīvu vadītājiem un bijušajiem darbiniekiem.
Šoruden uzstādīti jūrmalnieku un pilsētas viesu iecienītākajās vietās uzstādīti jauni vides objekti. Tie ir arhitekta Didža Jaunzema “Čiekurs” un tēlnieka Kristapa Gulbja “Jūrmalas baltā kaija”. Jaunie objekti ir pirmie, kas uzvarējuši Jūrmalas pašvaldības rīkotajā metu konkursā “Mākslinieciski augstvērtīga vides objekta izveide Jūrmalā”.
Ar iestudējuma “Pazaudētās dziesmas” pirmizrādi 11. dzimšanas dienu nosvinējis Ģertrūdes ielas teātris. Tas saviem skatītājiem uzdāvinājis Agates Bankavas, Artūra Čukura un Andreja Jarovoja kopdarbu, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir ķermenis, balss un ritms. Radošā komanda ļāvusies eksperimentam, kas katram skatītājam dod iespēju radīt savu ilūziju par “Pazaudētām dziesmām”.
Pirms 30 gadiem ar mērķi stiprināt kultūras saites savu pārstāvniecību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā vēra Dānijas Kultūras institūts. Arī savā jubilejas gadā tas paliek uzticīgs sākotnēji izvirzītajam mērķim un izziņo vērienīgu bērnu un jauniešu mūzikas izglītības projektu “Harmoniskās balsis”. 26. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē institūta 30. jubilejas pasākumā projektam tika dots starts.
9. oktobrī Dailes teātra Mazajā zālē skatītāju vērtējumam nodos režisora Dmitrija Petrenko jaunāko iestudējumu “Monstrs”. Tā centrā ir nepieredzējuša skolotāja un dumpīga pusaudža attiecības, kuras izspēlē Gints Andžāns un Kārlis Arnolds Avots. Spurainā jaunieša pasaules uztveri izrādē īpaši paspilgtina pašmāju repera Prusax kompozīcijas.
2. oktobrī Valmieras teātrī pirmizrādi piedzīvoja latviešu dramaturga Gunāra Priedes lugas “Jaunākā brāļa vasara” iestudējums režisores Ineses Mičules režijā. Pagājušā gadsimta 50. gados sarakstītā luga tolaik jauno Gunāru Priedi padarīja slavenu, aizsākot jaunu posmu latviešu literatūrā, savukārt iestudējums Valmieras teātrī aizsācis jaunu posmu ar sešu jauno aktieru debijām uz Lielās zāles skatuves.
Dailes teātra simtās jubilejas gadā klajā nākusi teātra kritiķes Līvijas Dūmiņas grāmata par vienu no šī teātra vadošajiem aktieriem Artūru Skrastiņu. Viņš uz Dailes teātra skatuves spēlē jau 25 gadus, un grāmata “Artūra Skrastiņa Spogulija” atklāj aktiera ceļu līdz tai. Tāpat grāmatas lappusēs sastopami tie cilvēki, kuriem bijusi nozīmīga loma aktiera profesionālajā un arī privātajā dzīvē.
Klajā laista jauna skaņuplate ar komponista Raimonda Paula pirmo dziesmu ierakstiem, kas tapuši 1968. un 1969. gadā Rīgas skaņu ierakstu studijā un kas līdz mūsdienām saglabājušies oriģinālajā magnētiskajā lentē. Pirms gada ieraksti piedzīvoja skrupulozu restaurāciju, un 21. septembrī pie klausītājiem nonācis jauns dubultplašu izdevums. Kā apgalvo tā izdevējs, izdevniecība “Plate”, šis ir īpašs laidiens, jo visi iepriekšējie ir bijuši sava laika un tehnisko iespēju ķīlnieki.
Ar trīs mākslinieču jaunāko veikumu rudens izstāžu ciklu atklāj Jūrmalas pilsētas muzejs. Otrā stāva zālēs apskatei izliktas Kristīnes Kutepovas gleznas un grafikas izstādē “Brīnumzeme”, bet kamīnzālē eksponēti keramiķes Daces Ziemeles un tekstilmākslinieces Māras Mozgires jaundarbi kopizstādē “Jūra un mala”.
Šogad aprit 110 gadi, kopš klajā nāca Aspazijas dzejoļu krājums “Saulains stūrītis”. Tūlīt pēc tā iznākšanas kritiķi to nodēvēja par dzejnieces spēcīgāko un labāk veidoto dzejas krājumu. Šī apaļā gadskārta kļuva par iemeslu bērnu grāmatu ilustratorēm Gundegai Muzikantei un Ilzei Dambei Aspazijas mājā Jūrmalā radīt interaktīvu vidi bērniem, kur iepazīt Aspazijas dzejas tēlus. 8. septembrī Aspazijas mājā Jūrmalā dzejnieces bērnības sapņu pasauli iepazina pirmie apmeklētāji.