Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) trešdien, 20.jūnijā, aizturēja Saeimas deputātu, partijas "KPV LV" līderi Artusu Kaimiņu kriminālprocesā par partijas nelikumīgu finansēšanu. Pirms tam parlamentā notika balsojums, atļaujot veikt kratīšanu un aizturēt deputātu.
Autora ziņas
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) Saeimas sēdē trešdien, 20.jūnijā, izturēja abus neuzticības balsojumus, ko rosināja parlamenta opozīcija, uzskatot, ka ministrs nespēj sakārtot tieslietu nozari, jo īpaši – maksātnespējas jomu. Rasnača demisijas pieprasījumu Saeimā sāka skatīt jau sēdē pirms nedēļas, taču deputāti sēdi pārtrauca, lai piedalītos Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumā.
Lielu daļu atbalsta pasākumu ģimenēm ar bērniem, piemēram, mājokļu pieejamības veicināšanu vai bērnudārzu rindu mazināšanu, iecerēts balstīt uz nākamā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda finansējumu. Par to diskusijas otrdien, 19. jūnijā, notika Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijā. Vai minētajiem mērķiem nauda vispār būs pieejama, gan pāragri spriest.
Pašreizējās Saeimas opozīcijas partijas "Saskaņa" dome pirmdien, 18.jūnijā, par savu premjera amata kandidātu apstiprināja ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski, kā arī daudziem par pārsteigumu izvirzīja Valsts prezidenta amata kandidātu. Tas ir bijušais baptistu bīskaps Pēteris Sproģis. Viņi abi kandidēs vēlēšanās no "Saskaņas" saraksta.
No nākamā gada nebanku kreditētājiem, tāpat kā jau tagad bankām, būs obligāta prasība izveidot iekšējās kontroles sistēmu, lai mazinātu iespēju, ka caur nozares uzņēmumiem plūst noziedzīgi iegūtā nauda, nolēma valdība. Taču nav vienprātības par to, kādai šai sistēmai jābūt. Nebanku kreditētāji negrib piekrist tik stingrām prasībām, kādas paredzējusi Ekonomikas ministrija.
Policijas sāktajā kriminālprocesā saistībā ar restorānu tīkla “Vairāk saules” iespējamo iejaukšanos kases aparātos otrdien, 12.jūnijā, aizturēti četri cilvēki, informēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Igors Tomaševs. Pats uzņēmums, nozares biedrība un kases aparātu piegādātājs noraidīja aizdomas un pārmeta policijai pārāk asu rīcību.
Restorānu tīklā “Vairāk saules”, gan ēdināšanas vietās gan birojā, policija otrdien, 12.jūnijā, veikusi kratīšanas. Zināms, ka tas noticis saistībā ar aizdomām par iejaukšanos kases aparātos, kā rezultātā valstij varētu būt nodarīti 1,5 miljona eiro zaudējumi. Restorānu īpašnieks Endijs Bērziņš šādu iespēju noliedz.
Otrdien, 12.jūnijā, Saeimas Izglītības komisijā sprieda par aktualitātēm saistībā ar centralizēto eksāmenu saturu un norisi, īpaši pievēršot uzmanību 12.klašu matemātikas eksāmenam. Apspriesta iecere sadalīt matemātikas eksāmenu grūtības pakāpēs. Tāpat diskutēts par mazāka apjoma eksāmenu vai pārtraukumu starp tā daļām.
Piketu pavadīti Saeimas deputāti ceturtdien, 7.jūnijā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz jaunā satura ieviešanu skolās.
Vispārējās izglītības likuma grozījumu pieņemšana būs zaļā gaisma, lai Valsts izglītības satura centrs (VISC), Izglītības un zinātnes ministrija un Ministru kabinets jau detaļās varētu strādāt pie jaunā izglītības standarta. VISC vadītājs Guntars Catlaks pauda gandarījumu, ka nu vismaz ir lielāka skaidrība. Tagad gan arī vairāk darba, jo būšot daļēji jāpārstrādā jau gatavie melnraksti.
Trūkumi maksātnespējas jomā, naudas atmazgāšana un ekonomiskie noziegumi Latvijā ir bieži cilāti jautājumi arī Ārvalstu investoru padomē. Un padome tos aktualizējusi arī savā šā gada sanāksmē. Kaut arī situācija uzlabojas, investori gaida intensīvāku šo noziegumu apkarošanu Latvijā. Investoru pārstāvji neslēpj, ka pašreizējā situācija nereti apgrūtina jaunu investīciju piesaisti mūsu valstī.
Deputāti lūgs Ministru kabinetu iesaistīties maksātnespējas jomas sakārtošanā. Parlamenta Publisko izdevumu un revīzijas komisijā pieņemts šāds lēmums, jo no Tieslietu ministrijas, Maksātnespējas administrācijas un citām iesaistītajām institūcijām nav saņemti gaidītie priekšlikumi jautājumu risināšanai.
Saeimas Izglītības komisijas deputātu vairāki lēmumi paredz būtisku atkāpšanos no iecerētajām pārmaiņām izglītībā. Atcelta iecere par sešgadniekiem pirmajā klasē un noraidīta lielāka brīvība vidusskolām veidot mācību programmu komplektus. Tāpat komisija atbalstīja izglītības jaunā kompetenču satura ieviešanu par gadu vēlāk, nekā sākotnēji piedāvāja ministrija.
Pēc politiskajiem signāliem, ka varētu tikt apturēta izglītības satura reforma, kas nāktu ar jaunām mācību metodēm un principiem, satraukumu pauduši daudzi vecāki, kuri iestājas par pārmaiņām. Savu bērnu interešu aizstāvībai viņi izveidojuši iniciatīvas grupu “Vecāki par labāku izglītību” un nosūtījuši vēstuli atbildīgajai Saeimas komisijai, aicinot nevilcināties un pieņemt vajadzīgos lēmumus.
Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula neko neaizliedz, bet gan nodrošina katram lielākas iespējas kontrolēt savus datus, norāda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība). Jaunais datu aizsardzības regulējums stāsies spēkā piektdien, 25.maijā, un tas būs jāievēro visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Līdz ar pieaugošo ažiotāžu par datu regulu, arvien biežāk manāmi centieni ierobežot arī žurnālistus. Aizbildinoties ar jaunajām prasībām, žurnālistiem atsaka informāciju vai neļauj piedalīties kādā pasākumā. Visbiežāk tas ir nepamatoti. Datu regula attiecībā uz žurnālistiku paredz atkāpes un arī Datu valsts inspekcijā (DVI) norāda – žurnālista tiesības vākt informāciju un atspoguļot notikumus joprojām ir plašas.
Netrūkst pārspīlējumu un pārpratumu saistībā ar jauno datu aizsardzības regulu. Iedzīvotāju savstarpējās sarunās vai sociālo tīklu ierakstos parādās ziņas, ka, piemēram, vairs nedrīkstēs fotografēt skolu izlaidumos vai veidot saziņas grupas mobilo telefonu lietotnēs. Speciālisti uzsver – pārmaiņas noteikti nav tik dramatiskas.
Jau pēc nedēļas stāsies spēkā jaunā Eiropas Savienības datu regula, kas paredz stingrākus personas datu apstrādes un glabāšanas noteikumus, tomēr pakārtotais vietējais likums Latvijā aizvien nav pieņemts. Pašiem deputātiem joprojām ir daudz neskaidrību, un teju katru jauno likuma pantu deputāti pieņem ar atrunu, ka vēlāk jāprecizē.
Ārstniecības likumā noteiktā mediķu pagarinātā normālā darba laika atalgojums neatbilst Satversmē noteiktajam vienlīdzības principam, lēmusi Satversmes tiesa. Lietu ierosināja pēc tiesībsarga sūdzības. Satversmes tiesas spriedums nozīmē to, ka no nākamā gada 1.janvāra mediķiem tāpat kā visiem strādājošajiem par virsstundu darbu pienākas taisnīga atlīdzība jeb dubulta samaksa, uzsver Tiesībsarga birojā.
Vizītē Latvijā pirmdien, 14.maijā, bija ieradies Šveices prezidents Alēns Bersē ar kundzi Mjurielu Cēnderi-Bersē, apliecinot Latvijas un Šveices ciešo sadarbību un labas divpusējās attiecības. Šveices prezidents norādīja, ka vēlētos vēl aktīvāku Latvijas un Šveices ekonomisko sadarbību, un tās veicināšana bijis viens no šīs vizītes mērķiem.
Pašvaldības grib lielāku brīvību un mazāku normatīvo regulējumu – lielākas tiesības pašiem noteikt, kas un kā jādara. Tas bija galvenais vadmotīvs piektdien, 11.maijā, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 29.kongresā, kas notika Daugavpilī. Pašvaldību vadītāji tajā vienbalsīgi pieņēma rezolūciju par normatīvisma mazināšanu Latvijā. Bet valsts varas pārstāvji uzrunās savukārt norādīja arī uz pašu vietvaru darāmo.
Valsts kontrolē pauž neizpratni par premjera Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) izteikumiem, ka “pēc Valsts kontroles uzlidojumiem parasti šķiet, ka viss ir sagrauts”.