Liene Barisa-Sermule

LTV "De facto" žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Baltkrievijas represiju iespaidā ĀM aicina diskutēt par elastīgākiem noteikumiem patvēruma meklētāji...
Baltkrievijas represiju iespaidā ĀM aicina diskutēt par elastīgākiem noteikumiem patvēruma meklētājiem
Saistībā ar palīdzību Baltkrievijas iedzīvotājiem Ārlietu ministrija (ĀM) mudina sākt diskusijas par elastīgākiem noteikumiem patvēruma meklētājiem Latvijā, ziņo LTV raidījums "De facto". Šāds ierosinājums nāk pēc tam, kad uz problēmām, ar kurām patvēruma meklētājiem šeit nākas saskarties, norādījuši gan brīvprātīgie, kas šiem cilvēki palīdz, gan paši baltkrievi.
Covid-19 plānu haoss izgaismo domstarpības par atbildību sadali valdībā
Covid-19 plānu haoss izgaismo domstarpības par atbildību sadali valdībā
Covid-19 ierobežošanas stratēģisko plānu Ministru kabinetā pieņēma tikai pagājušajā nedēļā pēc tam, kad runas par haotiskajiem lēmumiem sākās gan pašā valdībā, gan arī Valsts prezidents Egils Levits norādīja, ka šāds plāns vajadzīgs. Novēlotā rīcība atgādināja par valdības atslābumu zemākas saslimstības laikā, kā arī izgaismoja premjera un veselības ministres atšķirīgo nostāju par atbildībām.
Drauga draugs zina jeb – kur rodas sazvērestības teorijas par Covid-19?
Drauga draugs zina jeb – kur rodas sazvērestības teorijas par Covid-19?
Draugs zina draugu, kurš zina draugu, kurš zina, –  arvien biežāk sociālajos medijos parādās vēstījumi par Covid-19, kas sākas ar līdzīgu ievadu, un kam seko stāsti par to, kā Covid-19 statistika ir uzpūsta, sejas maskas – kaitīgas veselībai un testu rezultāti – viltoti. Tie parādās arī no cilvēkiem, kas nav politiski un sabiedriski aktīvi. Lai gan fakti šādus pieņēmumus neapstiprina, daļa ierakstu guvuši salīdzinoši lielu atsaucību.
Vai Atis Zakatistovs atšķir nodokļu režīmus, un kam vēl nepienāksies bezdarbnieka pabalsts?
Vai Atis Zakatistovs atšķir nodokļu režīmus, un kam vēl nepienāksies bezdarbnieka pabalsts?
Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" 14. oktobrī Finanšu ministrijas parlamentārajam sekretāram Atim Zakatistovam ("KPV LV") lūdza komentēt, kāpēc pašnodarbinātajiem, maksājot sociālās iemaksas, bezdarbnieka pabalsts nepienākas - ne tagad, ne pēc gaidāmās nodokļu režīmu reformas, kuras galvenais mērķis esot sekmēt cilvēku sociālo nodrošinātību krīzēs, piemēram, Covid-19 laikā. Raidījumā  Zakatistovs jaucās nodokļu režīmos, un pēc būtības atbilde tā arī nesekoja. Bet no skaidrojuma, kas lūgts pēc tam, izriet, ka par to Finanšu ministrijā ne vien nav domāts, bet cilvēku loks, kuriem nepienāksies bezdarbnieka pabalsts, kļūs vēl plašāks.
Slimnīcās reģionos Covid-19 testēšana iepaliek
Slimnīcās reģionos Covid-19 testēšana iepaliek
Augsta temperatūra un grūtības paelpot, taču slimnīcā, uz kurieni atvedusi ātrā palīdzība, Covid-19 testu netaisa. To pagājušā svētdienā pieredzējis kāds pacients Ziemeļkurzemes slimnīcā Ventspils filiālē, vēsta LTV raidījums “De facto”. Joprojām ir neskaidrības, kādos gadījumos slimnīcās Covid-19 tests jāveic, un Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumus katrs tulko pa savam. Tomēr tā nav vienīgā problēma, ko nākas novērot slimnīcās, īpaši – reģionos. 
Vai miljardu eiro ienesošu tūrisma nozari izsvītros no Latvijas ekonomikas?
Vai miljardu eiro ienesošu tūrisma nozari izsvītros no Latvijas ekonomikas?
Finansiālais valsts atbalsts Covid-19 ietekmē sagrautajai tūrisma nozarei beigsies šā gada beigās. Daļa uzņēmumu un viesnīcu jau aizvērušās, taču tie, kas palika, cerēja, ka izdosies noturēties vismaz līdz nākamā gada pavasarim, kad ierasti šajā nozarē sākas lielāka rosība. Tomēr nu jau arvien atklātāk atbildīgajās ministrijās, kurās nozare meklējusi atbalstu, mudina vienkārši pārkvalificēties.  Papildu naudas tiešā veidā vairs nebūšot, ziņo LTV raidījums “De facto”.
Nākamā gada budžetā mediķu algām atkal nepietiek naudas solītajā apmērā
Nākamā gada budžetā mediķu algām atkal nepietiek naudas solītajā apmērā
Lai arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (''Jaunā Vienotība'') iepriekš uzsvēra, ka solītais mediķu algas pieaugums nākamgad tiks nodrošināts, patiesībā ar tam rezervētajiem 183 miljoniem eiro nepietiek solījuma izpildei pilnā apmērā. Turklāt tas nav viss. Veselības ministrija, saprotot, ka vairāk naudas visdrīzāk arī nedabūt, aicina mediķus ar šo rezervēto, jau tā nepietiekamo naudu vēl padalīties citiem mērķiem, jo algu palielināšana  nav vienīgās vajadzības, ziņo LTV raidījums “De facto”.
«De facto»: Katra bulciņa plēvē – kā Covid-19 ietekmējis atkritumu apjomu?
«De facto»: Katra bulciņa plēvē – kā Covid-19 ietekmējis atkritumu apjomu?
Vēl nesen mūs aicināja veikalos nelikt produktus plastmasas maisiņos, augļus svērt bez iepakojuma un uz veikalu nākt ar savu  maisiņu. Taču tagad pat katra bulciņa veikalu plauktā ietīta pārtikas plēvē, rieksti sasvērti plastmasas kastēs. Biežāk lietojam sejas maskas,  arī – vienreizējos cimdus. Sākot vairāk ražot dezinfekcijas līdzekļu, vairāk vajadzēja arī plastmasas pudelīšu. Ja pieaug šo materiālu daudzums, attiecīgi vairāk ir arī atkritumu, kas nav laba ziņa vides aizsardzībai. Taču par nozari atbildīgajā Vides un reģionālās attīstītības ministrijā (VARAM) līdz šim nav lēsuši jaunās situācijas ietekmi, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. 
Zaudētāji starp uzvarētājiem. Kādas izmaiņas uz politiskās skatuves atnesušas Rīgas domes vēlēšanas?
Zaudētāji starp uzvarētājiem. Kādas izmaiņas uz politiskās skatuves atnesušas Rīgas domes vēlēšanas?
Lēmums startēt kopā Rīgas domes vēlēšanās vairākiem politiskajiem spēkiem izrādījies pareizs – “Attīstībai/Par!” kopā ar “Progresīvajiem” un Nacionālajā apvienība kopā ar Latvijas Reģionu apvienību ieguva pārliecinošu rezultātu. Tomēr šie politiskie spēki nav viens vesels.  Iekšējā konkurence nepazūd, turklāt vēlētāju novērtējums ir par sliktu it kā lielākajām un vecākajām partijām, kas turklāt pārstāvētas Saeimā, secina LTV raidījums “De facto”.
Ar būvniecību Rīgā saistītās tiesvedības var iepauzēt apsūdzētā atrašanās ārzemēs
Ar būvniecību Rīgā saistītās tiesvedības var iepauzēt apsūdzētā atrašanās ārzemēs
Līdz tiesai nonākušas trīs krimināllietas, kas saistītas ar iespējamiem noziegumiem Rīgas pašvaldības būvobjektos. Divas no tām – Salu tilta un Barona ielas lietas, vieno apsūdzētais Uģis Broža – kādreizējais Rīgas domes Satiksmes departamenta būvdarbu daļas vadītājs. Tagad gan nav skaidrs,  kā tieši tiesas sēdes turpināsies, jo atklājies, ka Broža esot pārvācies uz dzīvi Vācijā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Kādus datus drīkst un nedrīkst prasīt Covid-19 aizsegā? Intervija ar Datu inspekcijas direktori
Kādus datus drīkst un nedrīkst prasīt Covid-19 aizsegā? Intervija ar Datu inspekcijas direktori
Covid-19 ieviesusi daudzas pārmaiņas, ietekmējot arī sasvstarpējās attiecības. Piemēram, ziņu apjomu, ko vajadzības gadījumā mēs par sevi sniedzam citiem, un arī informācija, ko mēs vēlamies uzzināt par līdzcilvēku gaitām, ja tas mūs varētu pasargāt no saslimšanas. Līdz ar to viens no joprojām aktuālajiem jautājumiem ir, kā tas viss samērojams ar privātumu un datu aizsardzību.
Viesstrādniekiem Latvijā Covid-19 analīzes būs obligātas
(papildināts)
Viesstrādniekiem Latvijā Covid-19 analīzes būs obligātas (papildināts)
Lai samazinātu Covid-19 izplatīšanās risku, no 1.augusta visām personām, kuras ieradīsies Latvijā veikt darba pienākumus no valstīm ar augstu saslimšanas rādītāju, tai skaitā kultūras jomas darbiniekiem, būs obligāti jāveic Covid-19 analīzes. To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos, informēja Veselības ministrija.
Rosina viesstrādniekiem veikt obligātus Covid-19 testus
Rosina viesstrādniekiem veikt obligātus Covid-19 testus
Jau otrdien pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) ierosinājuma valdībā varētu skatīt priekšlikumu obligāti veikt Covid-19 testus viesstrādniekiem pirmās nedēļas beigās pēc ierašanās Latvijā. To pirmdien apliecināja Veselības ministrijā. Šāds priekšlikums izskanējis pēc tam, kad aizvadītās nedēļas nogalē Covid-19 konstatēja pieciem viesstrādniekiem no Uzbekistānas. Vienlaikus atbildīgās iestādes viesstrādnieku iebraukšanā Latvijā nesaskata lielus riskus.
Covid-19 ietekmētā skrējienā pēc papildu gripas vakcīnām Latvija paliek bešā
Covid-19 ietekmētā skrējienā pēc papildu gripas vakcīnām Latvija paliek bešā
Ja Covid-19 nākamais vilnis sakritīs ar gripas sezonu, tas būs gan dubults risks cilvēkiem, gan papildu slodze veselības aprūpes sistēmai. Tāpēc visā pasaulē, arī Latvijā, runā par gripas vakcinācijas veicināšanu, lai vismaz no šī vīrusa izplatības pēc iespējas izbēgtu. Taču gripas vakcīnu lielākā skaitā gluži vienkārši nav, un valstis sākušas sacensību par šo resursu. Un jau tagad skaidrs, ka Latvijai pie papildu krājumiem netikt, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Deglava tilta rekonstrukcijas problēmas ieilgst; vēl domā, kā labot sliktāka betona izmantošanu
Deglava tilta rekonstrukcijas problēmas ieilgst; vēl domā, kā labot sliktāka betona izmantošanu
Deglava tilta rekonstrukcija izmaksās divreiz dārgāk, nekā savulaik plānotie nepilni pieci miljoni eiro. Kopā ar būvniecības otro etapu, kas drīzumā varētu sākties, kopējās tilta atjaunošanas izmaksas pārsniegs 10 miljonus.  “De facto” zināms, ka iepirkumā izraudzīts nākamā etapa būvnieks, kas būs SIA “Tilts”; iepirkumu vēl gan var apstrīdēt. Tomēr, gatavojoties nākamajam būvniecības cēlienam, ne viss ir atrisināts no līdzšinējā mantojuma. 
«Saskaņa» vairās skaidrot, kā tās «Facebook» lapā nonācis Kremlim tīkams Staļina tēls
«Saskaņa» vairās skaidrot, kā tās «Facebook» lapā nonācis Kremlim tīkams Staļina tēls
Staļina laikā dzīve Latvijā bijusi labāka - ieraksti, kas ļāva nolasīt šādu vēstījumu par šo noziedzīgo režīmu, vēl nesen bija atrodami vienā no partijas “Saskaņa” "Facebook" lapām “Saskaņa Online”. Ar tiem dalījās arī Eiroparlamenta deputāts, agrākais Rīgas mērs Nils Ušakovs. Vēlāk no "Facebook" lapas tie pazuda. Tomēr, kā partijas lapā šie teksti nokļuva, partijā vairās skaidrot; visciešāk ar to saistītie saka, ka neatceras, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Latvijā apgriezienus uzņem Covid-19 antivielu testēšana. Ko tā atklāj?
Latvijā apgriezienus uzņem Covid-19 antivielu testēšana. Ko tā atklāj?
Uz Covid-19 antivielu testu precizitāti visā pasaulē joprojām raugās ar lielu piesardzību, jo rezultāti var būt kļūdaini. Tomēr Latvijā šos testus veic gan privātās laboratorijas – E.Gulbja un Centralā laboratorijā, gan Austrumu slimnīcās References laboratorija. LTV raidījums “De facto” skaidroja, vai uz šiem rezultātiem var paļauties un ko no tiem var secināt.
Vai izdosies kārtējais mēģinājums labot nevienlīdzīgo sociālo apdrošināšanu?
Vai izdosies kārtējais mēģinājums labot nevienlīdzīgo sociālo apdrošināšanu?
Pēc vairāku gadu pārtraukuma valdībā atkal aktualizēts priekšlikums par sociālā nodokļa maksāšanu vismaz no minimālās algas neatkarīgi no nodokļu režīma, lai nebūtu tā, ka krīzes brīdī izrādās - atbalsts nemaz nepienākas. Taču ne tikai niecīgas algas vai alga aploksnē ir iemesls tam, kādēļ iedzīvotāji paliek bez pienācīga atbalsta no valsts sociālās apdrošināšanas. Šī sistēma jau savā būtībā neparedz vienlīdzīgas iespējas visiem, jo atšķirīgiem nodokļu režīmiem ir atšķirīgs apdrošināšanas atbalsta piedāvājums, izpētījis LTV raidījums “De facto”. Politiskajā līmenī solījumi un apņemšanās mainīt sistēmu ir, taču jau atkal nav pārliecības, ka tas tiešām izdosies. 
Budžeta tēriņus neparedzētiem gadījumiem grasās palielināt vēl par 300 miljoniem
Budžeta tēriņus neparedzētiem gadījumiem grasās palielināt vēl par 300 miljoniem
Būtiska daļa no valsts finansiālā atbalsta Covid-19 krīzē nāk no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Aizvadītās nedēļas vidū no šī avota dažādiem mērķiem jau bija sadalīts un rezervēts vairāk naudas, nekā programmā vispār ieplānots. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" atklāj, ka ne visi ir tiešām neparedzēti, bet gan pārāk ilgi atlikti pasākumi, ko krīze tikai vairāk izgaismojusi. Piemēram – remonti ārstniecības iestādēs.
Ar Covid-19 nesaistīto pacientu ārstēšana vēl ilgi būs apgrūtināta
Ar Covid-19 nesaistīto pacientu ārstēšana vēl ilgi būs apgrūtināta
Covid-19 laikā citas slimības nepazūd. Taču iespējas tikt pie ārsta drošības apsvērumu dēļ samazinājušās. Lai arī vizītes pie ārstiem un uz izmeklējumiem pakāpeniski atjauno, sekas vēl ilgi būs jūtamas. Ārsti jau novērojuši atsevišķus gadījumus, kad ierobežotā pieejamība un arī pacientu bailes šajā laikā meklēt palīdzību ārstniecības iestādēs atsaucas uz pacientu veselību un saasinās hroniskās slimības.
Kāda ir patiesā Covid-19 izplatība? Lietuva un Igaunija piesaka nejaušu grupu testēšanu, Latvija nog...
Kāda ir patiesā Covid-19 izplatība? Lietuva un Igaunija piesaka nejaušu grupu testēšanu, Latvija nogaida
Testēšanas rezultāti ļauj domāt, ka mūsu valstī saslimušo vairs nav daudz. Tomēr nevar aizmirst, ka par daļu varam nezināt. Tas secināms arī no laboratoriju sniegtajiem datiem. Piemēram, ja nebūtu maksas analīžu iespējas, ko daudzi, kuri neiekļāvās valsts noteiktajos testēšanas algoritmos, izmantoja, Latvijā garām varēja palaist pat desmito daļu līdz šim atklāto gadījumu, ziņo LTV raidījums “De facto”. Taču skaidrība par patieso ainu ir izšķiroša lēmumu pieņemšanai par jauniem ierobežojumiem vai to atcelšanu.
Latvijā top mobilo telefonu rīki Covid-19 kontrolei. Ko tas nozīmē privātumam?
Latvijā top mobilo telefonu rīki Covid-19 kontrolei. Ko tas nozīmē privātumam?
Covid-19 krīzē nu jau ne vien Āzijas valstīs, bet arī ASV un Eiropā arvien vairāk pieļauj tehnoloģiju izmantošanu cilvēku kontrolē un dienas gaitu izsekošanā. Valstis gan kopā, gan atsevišķi strādā pie jaunu mobilo telefonu lietotņu jeb aplikāciju un citu rīku izstrādes, kas ļautu uzraudzīt izolācijā esošos un atrast saslimušo kontaktpersonas; savu projektu pietikušas arī kompānijas "Apple" un "Google". Arī Latvijā jau notiek darbs pie šādu rīku izstrādes, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".
Latvijā modelē Covid-19 attīstības scenārijus. Ko māca pasaules pieredze?
Latvijā modelē Covid-19 attīstības scenārijus. Ko māca pasaules pieredze?
Lai arī Latvija, salīdzinot ar citām valstīm, Covid-19 saslimstības skaitļos izskatās labi, jāgatavojas arī sliktākiem scenārijiem. To atzīst arī Veselības ministrijā, kurā sadarbībā ar speciālistiem un dažādiem dienestiem izstrādāti četri situācijas attīstības scenāriji. Tik straujš smagi saslimušu cilvēku skaits, ka slimnīcās nav vietu, nav mediķu, zāļu un nav arī pietiekamas sociālā atbalsta sistēmas - tas ir galēji sliktākais Covid-19 izplatības scenārijs, ar ko rēķinās arī Latvijā, taču cer no tā izvairīties.
Kā pārtraukt Covid-19 izplatības ķēdes? Ar ikviena personiski atbildīgu rīcību
Kā pārtraukt Covid-19 izplatības ķēdes? Ar ikviena personiski atbildīgu rīcību
Būtisks pavērsiens Covid-19 epidēmijas laikā bija jauni saslimšana gadījumi, kuriem vairs nevarēja noteikt izcelsmi. Tas nozīmē, ka slimības izplatības kontrole kļuvusi daudz grūtāka. Tas arī visdrīzāk nozīmē to, ka kāds, kuram bija jābūt izolācijā vai karantīnā, to nav ievērojis. Gājis iepirkties vai braucis sabiedriskajā transportā, tādējādi turpinot saslimstības ķēdi.
Strīdu dēļ Daugavpilī nespēj nodot ekspluatācijā miljonus izmaksājušu pārvadu
Strīdu dēļ Daugavpilī nespēj nodot ekspluatācijā miljonus izmaksājušu pārvadu
Daugavpilī vērojama savdabīga paraugstunda tam, kā salaist grīstē vērienīgu būvniecības projektu un pašvaldības un būvnieku savstarpējo strīdu dēļ pat netuvoties problēmu atrisinājumam. Tur par 13 miljoniem eiro uzbūvēts ceļa pārvads, kuram vajadzēja atvieglot satiksmi pilsētā. Taču ekspluatācijā tas tā arī nav nodots. Par to šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Pētījumi par Covid-19: kas jau zināms?
Pētījumi par Covid-19: kas jau zināms?
Jauna slimība, trūkst datu un pētījumu – šī ir bieži dzirdēta atbilde uz jautājumiem, kas saistīti ar Covid-19. Kopš 11. marta, kad Pasaules Veselības organizācija (PVO) paziņo, ka saslimšana ar Covid-19 var tikt raksturota kā pandēmiska, saslimušo un mirušo skaits aizvien pieaug. PVO uzsver – ir lietas, ko mēs katrs varam darīt, lai ierobežotu izplatīšanos. Mazgāt rokas ar ziepēm. Ja nav pieejamas ziepes – dezinficēt rokas ar alkoholu saturošu dezinfekcijas līdzekli. Klepojot un šķaudot mutei priekšā likt elkoni, nevis plaukstas. Ieturēt divu metru distanci ar citiem cilvēkiem.
Kā ar «Covid-19» ierobežojumiem latvieši sadzīvo citur Eiropā?
Kā ar «Covid-19» ierobežojumiem latvieši sadzīvo citur Eiropā?
Katrā valstī ir savas atšķirības, kā rīkoties epidēmijas un pandēmijas laikā. Tomēr arvien stingrāki ierobežojumi ir arī citur. Piemēram, Vācijā arvien vairāk valstis slēdz izglītības iestādes, sabiedriskajā transportā neatver priekšējās durvis un ir noteikta distance, cik tuvu, piemēram, autobusa šoferim drīkst atrasties pasažieri. Itālijā skolas slēgtas un ieviesti ierobežojumi jau vairākas nedēļas, taču tur drošības pasākumi arvien tiek pastiprināti.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd