Latvijas Pašvaldību savienība iebilst, ka plānus par minimālā skolēnu skaita noteikšanu vispārējās izglītības iestādēs valdība grib skatīt budžeta paketē. Tas nozīmē steidzamību, bet pašvaldības par šo jautājumu vēlas plašākas diskusijas.
Autora ziņas
Atbildot uz Valsts kontroles kritiku par negodprātīgu rīcību, nemaksājot iedzīvotājiem soda procentus par saviem kavētajiem maksājumiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka tas jau ir labots.
Pērn valsts pārvaldē darbinieki piemaksās saņēmuši 81 miljonu eiro, revīzijā par pagājušā gada valsts budžeta izpildi secinājusi Valsts kontrole. Kopš 2014.gada kopējā summa piemaksām valsts pārvaldē pieaugusi par 24 miljoniem. Turklāt pastāv lielas atšķirības darbinieku atlīdzībā starp ministrijām.
Konkurences padome (KP) likusi Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksmes" mainīt nosacījumus reklāmas izvietošanai pieturvietās.
Nākamā Veselības inspekcijas vadītāja Indra Dreika vērtē, ka līdz šim atsevišķos jautājumos reakcija no iestādes puses bijusi pārlieku saasināta un viņas vadībā no kontrolējošas un sodošas institūcijas tai būtu jākļūst uz prevenciju vērstai. Piemēram, viņasprāt, nepamatoti pārmetumi bijuši Stradiņa un Bērnu slimnīcai, kurām šomēnes nācās skaidrot Veselības inspekcijas atklātos nepamatoti apmaksātos izmeklējumus.
Vairāku mediķu organizāciju pārstāvji atteikušies piedalīties veselības ministres Andas Čakšas (Zaļo un Zemnieku savienības izvirzīta) nākamnedēļ sasauktajā diskusijā par onkoloģijā lietoto “Rigvir” zāļu atrašanos kompensējamo medikamentu sarakstā. Šo organizāciju pārstāvji neizprot ministres vēlmi viņus nosēdināt pie viena galda ar darbiniekiem no holdinga “Rigvir”, kas cenšas iebiedēt profesionāļus, kuri uzdrošinās par bažām un neskaidrībām saistībā ar šo medikamentu runāt publiski. Tā vietā tiek gaidīta skaidra ministrijas rīcība.
Ārstu saimi piektdien, 29. septembrī, papildināja 97 jaunie kolēģi, kuri beiguši rezidentūru Rīgas Stradiņa universitātē. Absolventu vidū visvairāk – 11 – ir internista specialitāti ieguvušo jauno ārstu, kā arī 10 jauni pediatri un septiņi ģimenes ārsti.
Rīgas centrā satiksmes negadījumā cietušie bērni ir izrakstīti no slimnīcas un devušies mājās, informēja Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS).
Bērnu slimnīca nākamnedēļ sāks sociālu kampaņu vardarbības pret bērniem mazināšanai. Dati liecina, ka kopējais vardarbībā cietušo bērnu skaits patlaban pārsniedz jaundzimušo skaitu Latvijā – tātad vairāk nekā 20 000. Vecāku nepieskatīti bērni izkrīt pa logiem, saindējas, noslīkst, viņus sakož suņi. Tāpat arī bērni ģimenēs cieš no seksuālas un fiziskas vardarbības.
Ja veselības finansēšanas likumprojektu skatīs Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, tad to skatīs un pieņems bez vilcināšanās, atzīst komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība). Tiesa, vispirms Saeimai ir jānobalso, ka likumprojektu skatīs tieši viņas vadītā komisija. Tomēr arī citu deputātu pretestības likumprojektam pagaidām nav.
Raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” žurnālisti izgaismojuši vērienīgu aplokšņu algu maksāšanu un citus pārkāpumus vienā no lielākajiem Rīgas ēdināšanas uzņēmumiem “Tokyo City”.
Eiropas galvaspilsētu mēri piektdien, 22. septembrī, Rīgā parakstīja deklarāciju par Eiropas Savienības (ES) valstu galvaspilsētu lomas stiprināšanu pilsētu izaugsmei un vienotībai. Deklarācijā prasīts arī turpināt kohēzijas politiku, kuras nākotne ir neskaidra, ņemot vērā, ka ES budžets samazināsies.
Pensionāri jau var sākt rēķināt, cik lielu pensiju saņems pēc 1. oktobra, kad gaidāma pensiju indeksācija. Labklājības ministrijā norāda, ka palielinājums būs lielāks nekā pērn, turklāt pensijām atvēlētie līdzekļi pieaugšot arī nākamajā gadā.
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) ir kļuvusi par ķīlnieku nesakārtotajai veselības aprūpes sistēmai, kurā ne ārsti, ne pacienti bieži nesaprot, ko tad valsts apmaksā.
Vai Saeimas deputāti virzīs apspriešanai prezidenta ieceri atteikties no nepilsoņa statusa piešķiršanas jaundzimušajiem, pagaidām ir grūti prognozēt. Balsojums par tā nodošanu komisijām, visdrīzāk, gaidāms nākamajā nedēļā, bet šobrīd atbalsts vai noraidoša attieksme dalās līdzīgi un pat vienas frakcijas ietvaros viedokļi atšķiras. Tikmēr prezidents aicina neieslīgt politiskajā retorikā un rīkoties valstiski.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD jaunākais pētījums par izglītības sistēmu liecina, ka Latvijā vairākos aspektos vērojami uzlabojumi. Piemēram, pieaug augstākās izglītības ieguves rādītāji un populārākas kļūst dabaszinātņu studijas. Taču pētījumā arī secināts, ka Latvijā ir mazākais skolēnu skaits klasē no visām dalībvalstīm, un mazas klases ir dārgas.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ļaus parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātiem iepazīties ar tā dēvētajā oligarhu lietā izbeigtā kriminālprocesa materiāliem. Šajā izmeklēšanā tika skatīta no kopējās lietas izdalīta epizode par kompānijas “Avadel” iespējamo izvairīšanos no nodokļa nomaksas saistībā ar Aināra Šlesera Jūrmalas mājas celtniecību.
Viesnīcā „Rīdzene” ierakstītajās sarunās pieminētais Egdars Jansons vēlējās uzzināt iemeslu, kāpēc aicināts uz „oligarhu sarunu” parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Tādēļ viņš kādā restorānā Rīgā ticies ar komisijas vadītāju Ingunu Sudrabu (“No sirds Latvijai”).
Medikamentu ražotāji aptiekām mēdz maksāt arī par to, lai viņu produkcija atrastos klientiem redzamākās vietās. Sabiedrisko mediju rubrikā “Farmācijas neredzamā vara" šonedēļ jau stāstīts par reklāmas ietekmi uz zāļu patēriņu. Taču aptieku apmeklētāji nemaz pat nenojauš, ka arī tas, ko viņi redz aptieku plauktos, nereti ir izkārtots ar mērķi reklamēt konkrēto medikamentu.
Cilvēki zāles lieto vairāk un ik gadu arī par tām samaksā arvien vairāk, apliecina Zāļu valsts aģentūras statistika par patēriņu un aptieku apgrozījumu. Speciālisti uzsver – nozares spiedienam pārlieku iztērēties par zālēm vajag turēties pretī, salīdzinot zāļu cenas un arī jautājot pēc zālēm ar līdzīgu sastāvu, kas var būt lētākas.
Kaut arī farmācijas nozarē eksistē cenu regulējums, lai tās nebūtu nesamērīgi augstas, pārliecināties par to, vai šī sistēma strādā, nemaz nav iespējams, jo ražotāju noteiktā medikamentu cena ir konfidenciāla, un tas paver iespējas manipulācijām ar cenu pat regulējuma apstākļos.
Apvienotajā Karalistē daļu medikamentu var tirgot ne tikai aptiekās, bet arī lielveikalos, benzīntankos un pat kioskos. Tiesa, tur pieejami vien bezrecepšu medikamenti, bet recepšu zāles nopērkamas tikai aptiekās, un to tirgošanā ir striktas prasības. Par iespēju zāles tirgot lielveikalos spriests arī Latvijā – par to iestājas Konkurences padome (KP), bet iebilst farmaceiti.
Medikamentu patērētāju lēmumu zāļu izvēlē ietekmē ne tikai reklāmas, bet arī piesaiste citā veidā – caur lojalitātes kartēm. Par tām agrāk ir bijušas asas diskusijas, taču plānotais lojalitātes karšu aizliegums tā arī palicis Veselības ministrijas (VM) atvilktnēs.
Vai cilvēki zāles var atļauties un ko tas nozīmē, ja aptiekā jāiegriežas ne vien saaukstēšanās sezonā, bet katru mēnesi? Tie ir skaudri stāsti, kas liek uzdot jautājumus par zāļu cenu, pirktspējas un nozares finanšu situācijas samērīgumu. Tādus Latvijas Televīzija sabiedrisko mediju rubrikā "Farnācijas neredzamā vara" uzklausīja Alūksnes pusē.
Jauniem tēriņiem nākamā gada valsts budžetā varēs atvēlēt aptuveni 80 miljonus eiro, to pirmdien, 28. augustā, pēc ministriju izdevumu pārskatīšanas norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība). No ministriju resursiem valsts prioritātēm papildus varēs novirzīt 28,6 miljonus eiro.
Veidojot jauno valsts budžetu, naudas, ko dalīt jaunām vajadzībām un vēlmēm, nebūs tik daudz kā iepriekšējos gados, atzina premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība). Valdība sākusi darbu pie nākamo trīs gadu budžeta, taču pieprasījumu ir desmitkārt vairāk nekā iespēju.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis iesniedzis Saeimā priekšlikumus grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kuriem vajadzētu uzlabot likumdošanas kvalitāti un padarīt šo procesu caurskatāmāku.
Nesenais gadījums ar portāla “ss.lv” darbības apturēšanu pēc tam, kad tā pārstāvji atteicās sniegt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasīto informāciju saistībā ar auto tirdzniecības sludinājumiem, raisījis diskusijas par ēnu ekonomikas apkarošanas iespējām internetā. Tas bijis impulss arī Finanšu ministrijai beidzot sēsties pie sarunu galda ar nozares pārstāvjiem. Pēc sarunām secināts, ka galvenā bijusi komunikācijas problēma.
Veselības ministrija varētu palikt ne vien bez ministres, Andai Čakšai dodoties ilgstošā prombūtnē, bet arī bez valsts sekretāra. Šo amatu šobrīd pilda Kārlis Ketners, taču viņš varētu ieņemt citu amatu valsts pārvaldē. Amatpersonas par to runā izvairīgi, taču Latvijas Televīzijai zināms, ka pārmaiņas tiek plānotas jau ilgāku laiku.
Augstākā tiesa aicina Valsts kontroli izvērtēt direktora vietnieka amata lietderīgumu Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā, uz kuru tika pārcelta bijusī Veselības inspekcijas direktore Aija Mežsarga.
Parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas pēta valsts nozagšanas pazīmes un izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā, otrdien, 15. iztaujāja prokuratūras pārstāvjus, kas norādīja uz nepietiekamu lietas izmeklēšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Tas gan raisīja bažas, ka likumsargu konfrontēšana aizēnos pašu lietas būtību un novirzīs uzmanību no valsts nozagšanas jautājuma. Komisija arī tika pie konsultantā - advokāta Alda Allika, kas savulaik aizstāvējis oligarhu lietā figurējošā Aivara Lemberga dēlu Anriju.
Vairākas organizācijas un privātpersonas apvienojušās sabiedriskā iniciatīvā “100 kailcirtes Latvijas simtgadei”, aicinot sabiedrību parakstīt petīciju pret valdības plāniem atļaut kailcirtes piekrastēs.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
