Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

I. Znotiņa: Kontroles dienests jāstiprina

Neskaidrība par datu aizsardzības regulu

Nedēļu pirms datu regulas stāšanās spēkā kavējas atbilstošs likums

Jau pēc nedēļas stāsies spēkā jaunā Eiropas Savienības datu regula, kas paredz stingrākus personas datu apstrādes un glabāšanas noteikumus, tomēr pakārtotais vietējais likums Latvijā aizvien nav pieņemts. Pašiem deputātiem joprojām ir daudz neskaidrību, un teju katru jauno likuma pantu deputāti pieņem ar atrunu, ka vēlāk jāprecizē.

Aizvien ir strīdi, ko patiesībā nozīmē jaunā datu regula, un kā tā ietekmēs mūsu ikdienas dzīvi. Kā problēmu to aktualizējis tiesībsargs Juris Jansons, LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādot, ka aptaujā tikai trešdaļa cilvēku apliecinājuši, ka kaut ko ir dzirdējuši par datu regulu. Tikmēr valdība tikai martā lēmusi līdz 1.decembrim izvērtēt Latvijas normatīvo aktu atbilstību regulas prasībām.

Arī Saeima regulai pakārtotā likuma sakārtošanai klāt ķērusies salīdzinoši nesen, un raiti neiet. Jautājumu arī tur joprojām daudz, un aizvien tiek uzsvērta lielākas skaidrības nepieciešamība no iesaistīto iestāžu puses.

Viens no neskaidrajiem jautājumiem, kas trešdien, 16.maijā, bija deputātu darba kārtībā – datu apkopošana zinātniskiem mērķiem. Tas skartu, piemēram, arī VDK jeb čekas maisu publiskošanas jautājumu. Bet ne tikai. Regula pieļauj atkāpes datu apstrādē zinātniskām vajadzībām, bet jautājums esot par to, kā definēt zinātniskās vajadzības.

“Man šeit ir līdzi divas grāmatas: Latvijas arhīva sastādītais pētījums – deportēto kartotēka, kas papildināta ar personu lietām. Nopublicēts gan vārds, tēva vārds, vieta, no kuras deportēts. Valsts viņu darbu novērtējusi ar Triju Zvaigžņu ordeni. Reālajā praksē ir tā, ka ļoti daudzi cilvēki atrod savus radiniekus, pateicoties darbam,” norādīja Saeimas deputāts Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība).

Ja šo izdevumu pārpublicētu, vai atbilstoši regulējumam būtu jāievāc saistīto personu piekrišana? Atbilde tā arī neizskanēja.

Bet Datu inspekcijas pārstāve gan norādīja, ka katru gadījumu var vērtēt atsevišķi. “Likumdevējs var katrā konkrētā gadījumā, izvērtējot nepieciešamību, lietderību un mērķi, noteikt noteiktas jomas, kur tiek pieļautas atkāpes vai tiek pieļauta kāda papildu datu apstrāde,” skaidroja inspekcijas vadītājas vietniece Lāsma Dilba.

Šobrīd Datu aizsardzības likums tiek skatīts otrajā lasījumā, bet daudzo neskaidrību dēļ deputātiem nākas atzīt, ka daudzas lietas vēl nāksies labot un diskutēt trešā - pēdējā - lasījuma laikā.

KONTEKSTS:

Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula pieņemta 2017.gadā, bet piemērot to sāks no 2018.gada 25.maija. Dažādas ar tās piemērošanu saistītas nianses plānots noteikt Personas datu apstrādes likumā.

Regula uzliek par pienākumu datu vācējiem un apstrādātājiem būt godprātīgiem pret tiem, kuru dati tiek vākti - izstāstīt un informēt par nosacījumiem. Tā paredz, ka personas dati nav uzņēmuma īpašums, ar kuriem tas var rīkoties, kā vēlas. Tāpat regula tiek uztverta kā motivācija sakārtot savu darbu, lai personas dati tiktu pienācīgi aizsargāti. Uzņēmumiem tīri praktiski tas paredz dažādu līgumu un dokumentu maiņu, kā arī personu datu drošības uzlabošanu.

1 komentārs
Anonīms lietotājs 19176
Varbūt žurnālisti varētu noskaidrot, vai šāds "pakārtotais vietējais likums", kas Latvijā aizvien nav pieņemts, vispār ir nepieciešams. ES Regula atšķirībā no šodien vēl spēkā esošās "vecās" Datu direktīvas visās ES dalībvalstīs darbojas (un jāpilda) tieši bez nepieciešamības pieņemt kādu nacionālu likumu. Varu tikai domāt, ka šis "nacionālais" Latvijas likums izvirzīs kaut kādas Regulā neietvertas papildus prasības gan iedzīvotājiem, gan arī komersantiem. Vai tas ir vajadzīgs?
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti