Koalīcijas padomē politiķi sprieduši, vai un kā reformai izšķirīgo priekšlikumu pārbalsošana varētu notikt. Pēc diskusijām izglītības ministra pārstāvētajā “Vienotībā” radusies pārliecība, ka domstarpības atrisinātas.
“Mēs neredzam pašlaik būtiskas problēmas, ka šis likums tiktu bremzēts. Un viennozīmīgi, kas izskanēja pagājušajā nedēļā – atliksim visu līdz nākamajai Saeimai – šāds jautājums no dienaskārtības ir noņemts,” sacīja “Vienotības” valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Arī Nacionālā apvienība, kā solīja arī iepriekš, reformas atbalstīšot. To apliecināja Saeimas deputāts Imants Parādnieks: “Tiešām neredzu, kādas problēmas varētu būt, lai nenotiktu tā, kā mēs šodien vienojāmies.”
Politiķi neslēpj, ka tālāk var virzīties tikai tādēļ, ka
Izglītības ministrija vairs neuzstāj uz sešgadniekiem pirmajā klasē. Līdz ar to par šo jautājumu tālāku diskusiju vismaz šīs Saeimas laikā arī vairs nebūs.
Un arī jaunā izglītības satura pakāpenisku ieviešanu nolemts sākt gadu vēlāk – no 2020.gada. Tiesa, vai kompromiss nozīmē pilnīgu piekāpšanos pārējos jautājumos Izglītības ministrijai, joprojām pāragri spriest.
“Nesasteigsim notikumus, cilvēki tiksies, arī ZZS ir savi kompromisa priekšlikumi, mēs esam izveidojuši arī savu darba grupu,” sacīja Zaļo un zemnieku savienība Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Paredzams, ka otrajā lasījumā ar reformu saistīto likumu skatīs 7.jūnijā, bet trešajā – galīgajā lasījumā likuma grozījumus varētu pieņemt vēl pēc divām nedēļām. Šonedēļ pie Saeimas sola piketēt reformas atbalstītāji.
Ministrs: Par gadu vēlāk nav traģēdija
Vairākas stundas pirms doties pārliecināt politiķus no koalīcijas partijām izglītības ministrs Kārlis Šadurskis vēlreiz atgādināja, cik, viņaprāt, nozīmīga ir izglītības satura reforma. Tā paredz pakāpenisku pāreju uz kompetenču izglītību, un vidusskolās dotu lielāku brīvību kombinēt mācību programmas. Pagājušās nedēļas Izglītības komisijas sēdē Saeimā deputātu vairākums, tostarp no koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība lēma citādi un vidusskolām brīvību atteicās dot.
Bet ministrs cer, ka deputāti pārdomās: “Es ļoti ceru, ka laiks ir pagājis, pa nedēļas nogali deputātiem ir bijusi iespēja saprast, kas ir sabalsots un kāda būtu loģika tālākā rīcība.”
Vienlaikus Šadurskis pauda, ka kompetenču satura ieviešana par gadu vēlāk nav nekāda traģēdija un svarīgākais esot tas, ka šī iecere nav noraidīta kopumā, jo kompetenču satura izglītība "ir acīmredzama 21.gadsimta prasība".
“[Saeimas] komisijas deputātu vairākums atbalstīja lielāko daļu valdības piedāvāto reformu. Jā, nav atbalstīta pāreja uz sešgadniekiem pirmajā klasē. Bet runa šobrīd ir par to, ka valdībai nepieciešams deleģējums, lai Ministru kabinets varētu pieņemt pirmsskolas izglītības vadlīnijas, pamatizglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības standartu. Es ļoti ceru uz koalīcijas deputātu atbalstu pašu apstiprinātajai valdībai, ka šīs valdības ieceres sekmēsies un gūs risinājumu. Vasaras laikā mums jāpieņem atbilstoši Ministru kabineta noteikumi,” sacīja Šadurskis.
KONTEKSTS:
Izglītības un zinātnes ministrija piedāvājusi grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Reforma tika paredzēta no 2019.gada 1.septembra.
Sākotnēji Saeima konceptuāli atbalstīja iecerētās izmaiņas, taču koalīcijā iezīmējušās domstarpības par sešgadniekiem skolā, un skaidrs atbalsts izglītības ministram ir tikai no viņa paša frakcijas “Vienotība”. Arī Saeimas komisija, gatavojot grozījumus otrajam lasījumam, noraidīja šo ieceri, kā arī nepiekrita dot lielāku brīvību vidusskolām veidot mācību programmu komplektus. Turklāt izglītības jaunā kompetenču satura ieviešanu komisija nolēma pārcelt par gadu.
Pēc politiskajiem signāliem, ka varētu apturēt izglītības satura reformu, satraukumu pauda vecāki, kuri izveidojuši iniciatīvas grupu “Vecāki par labāku izglītību” un nosūtījuši vēstuli atbildīgajai Saeimas komisijai, aicinot nevilcināties un pieņemt vajadzīgos lēmumus.
