Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Datu regula – ko tā nozīmē izglītības iestādēm

Nav pamata bažām, ka aizliegts fotogrāfēt savu bērnu izlaidumu

Netrūkst pārspīlējumu un pārpratumu saistībā ar jauno datu aizsardzības regulu. Iedzīvotāju savstarpējās sarunās vai sociālo tīklu ierakstos parādās ziņas, ka, piemēram, vairs nedrīkstēs fotografēt skolu izlaidumos vai veidot saziņas grupas mobilo telefonu lietotnēs. Speciālisti uzsver – pārmaiņas noteikti nav tik dramatiskas. 

Vispārējā datu aizsardzības regula datus saprotot īpaši plaši. Tas ir ne tikai, piemēram, personas kods vai vārds, bet arī dzīvesvieta, atrašanās vieta, IP adrese, izskats un citas pazīmes. Tieši šīs plašās interpretācijas dēļ nereti rodas neskaidrības. Un bailēs no soda arī ierastās ikdienas lietās nereti iezogas princips – labāk jebkādu datu apstrādi uzreiz aizliegt.

Tomēr Lauris Linabergs, Datu valsts inspekcijas nodaļas vadītājs uzsver, ka tā nav regulas būtība.

Tāpēc arī, piemēram, izlaidumos fotografēt drīkstēs arī turpmāk. Regula uz privātpersonām, kas datus vāc, tostarp fotografē savām privātajām vajadzībām, vispār neattiecas. Tāpēc nav pamata bažām, ka nedrīkstēs fiksēt, piemēram, sava bērna pasākumu, lai piemiņai saglabātu fotogrāfijas. Savukārt tiem, kas nav privātpersonas un bildes gatavojas izmantot komerciāliem vai publiskiem mērķiem, piemēram publicēšanai skolas mājaslapā, jāizvērtē pamatojums. Taču vienkārši aizliegts – arī nav.

"Skolai arī ir sava likumīgā interese vai zināma sabiedrības interese, lai parādītu, ka tā ir laba vieta, kur audzināt bērnus, ka arī nodokļu maksātāju nauda šajā skolā tiek tērēta saprātīgi un gala rezultātā ir forši pasākumi. Šādā gadījumā datu apstrādi var veikt," uzsvar Linabergs. 

Pirms pasākuma gan jāinformē par fotografēšanu attiecīgajam mērķim un jānodrošina, lai bildēs neparādītos cilvēki, kas to negrib. Pārpratumus gan var raisīt tas, ka atsevišķos gadījumos, piemēram, Rīgas domes izglītības departamentā interpretācija ir stingrāka, nekā skaidro pašā Datu valsts inspekcijā. Piemēram, vai atļautas "Whatsapp" grupas, kurās piedalās arī pedagogi?

"Ja ir vecāku "Whatsapp" grupas, tad tā ir vecāku pašu iniciatīva un tas ir stingri nodalāms, no iestādes darbības (..) Mans viedoklis ir tāds, ir tomēr oficiālie informācijas kanāli, ko izmanto mūsu izglītības iestādes, tas jāizmanto tādā veidā," uzskata Rīgas domes pārstāvis Guntis Helmanis.

"Ja ir godprātīgs mērķis – komunikācijas ar vecākiem efektīvāka nodrošināšana, ja ir tiesiskais pamats, pieņemsim, šinī gadījumā – visi vecāki tādai komunikācijai ir piekrituši, tad to darīt var," tā Linabergs. 

No kāda bērnudārza darbinieku stāstītā izriet, ka Izglītības departamenta pārstāvji norādījuši, ka vairs nedrīkstēs rakstīt bērnu vārdus uz publiski izliktajiem darbiņiem bērnudārzos.

"Kā jau es teicu – regula nav aizliedzošs akts. Viņa ļauj, ja ir pamatojums. Nu šeit arī  - ja mēs gribam pamatot, ka mūsu dārziņā smuki iemāca zīmēt, ja mēs gribam parādīt, ka audzinātāja nav slinkojusi un bērniņi ir labi uztrenējuši rokas un māk brīnišķīgus zīmējumus uztaisīt – pamatojums ir. Un publicēt šādus attēlus, šajā gadījumā izlikt virs skapīšiem – pamats būs," norāda Linabergs. 

Pedagogiem gan jābūt gataviem gadījumus izvērtēt. Ja zīmējums atklāj kādas ar bērna ģimenes dzīvi saistītas detaļas, kas šai ģimeni var kaitēt, tad izlikt un identificēt darbiņus nevajadzētu.

To, ka regulas sakarā valda daudz mītu, pamanījusi zvērināta advokāte Ieva Andersone, kura specializējusies arī datu aizsardzībā. Viņa uzsver - jaunais regulējums balstās uz tiem pašiem principiem, kas patiesībā jau šobrīd ir spēkā.

"Regula jau tomēr nav vienīgais, kas nosaka datu aizsardzību. Mūsu katra tiesības uz privātumu nosaka Satversmes 96. pants, tāpēc to der paturēt prātā kaut vai fotografējot savus bērnus, vai bērni kad izaugs neiebildīs, ka vecāki ir šīs bildes publicējuši. Bet katrā ziņā, pat ja tā būs – tas nebūs regulas pārkāpums. Tas būs būs pamata cilvēktiesību iespējams pārkāpums," advokāte norāda.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti