Dienas notikumu apskats

NATO valstu aizsardzības ministru fokusā – iniciatīva «četri trīsdesmitnieki»

Dienas notikumu apskats

Ukrainas parlaments atbalstījis pretkorupcijas tiesas izveidi

Saeima balso par mācību satura reformām; ieceri par sešgadniekiem skolās noraidot

Saeimā virza uz priekšu jaunā satura ieviešanu 2020.gadā, noraidot sešgadnieku laišanu skolā

Piketu pavadīti Saeimas deputāti ceturtdien, 7.jūnijā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz jaunā satura ieviešanu skolās.

Koalīcijas kompromiss paredz jaunā satura ieviešanu 2020.gadā, kas ir par gadu vēlāk, nekā iepriekš plānots, kā arī to, ka tiek atmesta iecere par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Likuma grozījumos tomēr atbalstīts, ka atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk saskaņā ar vecāku vēlmēm.

Parlamentā informēja, ka ar plānoto reformu saistītie grozījumi paredz - 1., 4., 7. un 10.klasē mācības kompetenču pieejās būs no 2020.gada 1.septembra, 2., 5., 8. un 11.klasē - no 2021.gada 1.septembra, bet 3., 6., 9. un 12.klasē - no 2022.gada 1.septembra.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") Saeimas sēdē teica, ka kompetencēs balstīta mācību pieeja paredzēs, ka skolēni apgūs konkrētas prasmes un sapratīs, kāpēc viņi kaut ko mācās, nevis jautās - kāpēc man tas ir vajadzīgs.

"Viņi uzdos jautājumu: "Kas man būtu jāzina, lai atrisinātu šo problēmu?"" uzsvēra ministrs.

Vairāki deputāti iebilda pret reformas virzīšanu, norādot, ka tā nav pienācīgi izstrādāta un ir sasteigta. Deputāte Jūlija Stepaņenko ("Saskaņa") norādīja, ka nevar atbalstīt likuma grozījumus, jo tajos jau vajadzēja detalizēti skaidrot, kā pārmaiņas saturā tiks īstenotas, bet tā vietā ministrs turpina iesniegt grozījumus uz otro lasījumu Saeimā.

Izglītības un zinātnes ministrijā informēja, ka grozījumi Vispārējās izglītības likumā nosaka arī izglītojamo mācību organizācijas formas, izglītības ieguves nosacījumus un izglītības programmu virzienus. Tāpat tajos ir pamatizglītības iestāžu un vidējās izglītības iestāžu tipu klasifikācija.

Deputāti lēma izslēgt no likuma pedagoģisko korekciju kā vispārējās izglītības īpašo veidu.

Parlamentā piebilda, ka likumprojekts precizē arī jautājumu par izglītojamo uzņemšanu pamatizglītības iestādē. Rīkot iestājpārbaudījumus un atbilstoši valsts pamatizglītības standartam noteikt uzņemšanas kritērijus drīkstēs valsts ģimnāzijas. Uzņemšanas prasības varēs noteikt arī profesionālajai izglītībai, paredz grozījumi. Proti, tās varēs ieviest valsts izglītības iestādes, kurās vienlaikus ar vispārējās pamatizglītības programmu īsteno arī profesionālās ievirzes programmas.

Rīkot iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus varēs arī valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus vispārējās izglītības programmā. Likumā patlaban noteikts, ka iestājpārbaudījumus drīkst rīkot, uzņemot tikai 10.klasē.

Likumprojekts aptver arī jautājumu par mācību stundas ilgumu. Otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi paredz, ka pirms svētku dienām mācību stundas ilgumam jābūt 30 minūtes. Šobrīd mācību stundas ilgums pirmssvētku dienās neatšķiras no citām mācību dienām, un tas ir 40 minūtes.

Saeimai vēl būs jālemj par grozījumiem trešajā - galīgajā - lasījumā, ko parlamentā plāno izdarīt līdz Jāņiem.

Ar reformu saistīti arī Izglītības likuma grozījumi, kurus Saeimas komisijā vēl skatīs 2.lasījumā. Tie nosaka izglītības satura un izglītības darba organizācijas normatīvo bāzi satura ieviešanas uzsākšanai, kā arī definē klātieni, neklātieni un tālmācību kā atsevišķu izglītības ieguves formu. Grozījumi iekļauj jaunu izglītības programmu - Starptautiskā Bakalaurāta diploma programmu

Grozījumi Izglītības likumā nosaka iespēju izglītības iestāžu likvidāciju vai reorganizāciju veikt īsākā termiņā, kā arī izslēdz regulējumu, kas paredz sociālās korekcijas izglītības programmas īstenošanu sociālās korekcijas klasēs vispārējās izglītības iestādēs.

KONTEKSTS:

Izglītības un zinātnes ministrija piedāvājusi grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Reforma tika paredzēta no 2019.gada 1.septembra.

Sākotnēji Saeima konceptuāli atbalstīja iecerētās izmaiņas, taču koalīcijā iezīmējušās domstarpības par sešgadniekiem skolā, un skaidrs atbalsts izglītības ministram ir tikai no viņa paša frakcijas “Vienotība”. Arī Saeimas komisija, gatavojot grozījumus otrajam lasījumam, noraidīja šo ieceri, kā arī nepiekrita dot lielāku brīvību vidusskolām veidot mācību programmu komplektus. Turklāt izglītības jaunā kompetenču satura ieviešanu komisija nolēma pārcelt par gadu.

Pēc politiskajiem signāliem, ka varētu apturēt izglītības satura reformu, satraukumu pauda vecāki, kuri izveidojuši iniciatīvas grupu “Vecāki par labāku izglītību” un nosūtījuši vēstuli atbildīgajai Saeimas komisijai, aicinot nevilcināties un pieņemt vajadzīgos lēmumus. 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti