Dezinformācijā par Covid-19 tiek izmantoti arī pilnīgi oficiāli dati – atliek tikai kaut ko noklusēt, daļu neparādīt, salīdzināt nesalīdzināmo vai sniegt šo datu nepatiesu skaidrojumu, secināja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Autora ziņas
Gatavojoties Covid-19 pacientu pieplūdumam, slimnīcas jau atkal saņēmušas no Veselības ministrijas iedrošinājumu nevilcināties ar gatavošanos saslimstības uzliesmojumam. Taču realitātē valsts ar slimnīcām nav norēķinājusies pat par pērnā gada ieguldījumiem. Daļu no šīs naudas atlīdzināt atteikusies Finanšu ministrija, tomēr lielākoties slimnīcu atskaites par naudas pieprasījumiem iekavējas Nacionālajā veselības dienestā, secinājis LTV raidījums "de facto".
Pār tiltu, kas zaudējis nestspēju un nav drošs, braukt nedrīkstētu, bet uzņēmēji, tostarp kokrūpnieki ar smagām kravām, tomēr brauc, jo neesot citas izejas. Šāda situācija jau gadiem ir Madonas novadā pār Vesetas tiltu, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Lai arī partija "KPV LV" mainījusi ne tikai nosaukumu uz "Par Cilvēcīgu Latviju", bet arī pieckārt samazinājusi savu pārstāvniecību Saeimā, tā joprojām rīkojas ar prāvo tai piešķirto valsts budžeta naudu - vairāk nekā 640 000 eiro gadā. Tik liels finansējums izriet no 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Tomēr atteikties no šīs naudas palikušie politiķi nedomā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Par 300 miljoniem eiro, kas ir pieejamā nauda papildu priekšlikumiem nākamā gada budžetā, gaidāma asa cīņa, jo kopumā ministriju apetīte tuvojas diviem miljardiem – vairāk nekā piecreiz vairāk nekā ir iespēju. Un lai arī ministrijas jau ierasti šādi rīkojas, pieliekot vajadzību sarakstam ne tikai akūtas vajadzības, ir skaidrs, ka gaidāmi arī sāpīgi atteikumi. Tā var secināt, analizējot, kam ministrijas naudu prasa, vēsta LTV raidījums "De facto".
Lai palielinātu pieejamās palīdzības jaudu psihiskās veselības uzlabošanai, kopš maija valsts ar ģimenes ārsta nosūtījumu apmaksā arī, piemēram, psihologa un psihoterapijas konsultācijas, ko līdz šim nedarīja. Tomēr pagaidām nav skaidrs, vai tas būs tikai īslaicīgs pasākums vai turpināsies arī vēlāk, vēsta LTV raidījums “De facto”.
Nākamo trīs gadu plāns cīņai ar vēzi šobrīd ir drīzāk vajadzību uzskaitījums, nevis plāns, uz kuru var paļauties, secina Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto". Ieceru īstenošanai jau nākamgad būtu vajadzīgi ap simts miljoniem eiro, taču Finanšu ministrija (FM) visu summu nesola. Bet bez naudas liela daļa no plānā rakstītā var tā arī palikt tikai uz papīra, un vēža slimnieki solītos un cerētos uzlabojumus ārstniecībai nesaņems.
Rīgai tuvākajos novados vēlēšanu rezultāti nesuši atšķirīgas ziņas – kamēr dažviet, piemēram, Jūrmalā un Salaspilī, šobrīd pat koalīciju īsti nevajag, citviet paredzamas asas cīņas par mēra krēslu. Viena no intrigām – kurš pārvaldīs bagāto Mārupes novadu un kurš no līdzšinējiem blakus esošo pašvaldību mēriem piekāpsies, lai sēstos apvienotajā Ādažu novada vadītāja krēslā?
Viena no lielākajām gaidāmo pašvaldību vēlēšanu intrigām ir saistīta ar Ogres novadu, kur uz 23 vietām domē konkurē 12 saraksti. Līdz ar reformu tajā nu būs ne tikai Ogres novads, kādu zinājām līdz šim, bet arī Lielvārde, Ķegums un pat Ikšķile, kurā jauno partnerību nemaz negribēja.
Lai arī Covid-19 vakcinācijas aptvere pieaug un beidzot sniedzas pāri 100 tūkstošiem pošu nedēļā, uz citu Eiropas valstu fona Latvija izskatās pavisam atšķirīgi ne vien līdzšinējā lēnā tempa ziņā, bet arī ar grupām, kuras vakcinētas vairāk, kuras mazāk. Piemēram, Latvijai, atšķirībā no citiem, nav pietiekami izdevies aptvert seniorus, svētdien vēsta LTV raidījums “De facto”.
Līdz ar citām Eiropas valstīm Latvija ir izvirzījusi ambiciozus mērķus klimata pārmaiņu seku mazināšanai, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, un šiem mērķiem līdzi nāk arī to piepildīšanas saistības. Viena no nozarēm, kurā ievērojami būtu jāsamazina kaitīgie CO2 un citi izmeši, ir autotransports, kas veido trešo daļu no izmešu apjoma, šovakar ziņo LTV raidījums "De Facto". Taču nav īsti skaidrs, kā šos izvirzītos klimata mērķus piepildīt, un tas var maksāt skarbus un straujus ierobežojumus vecajiem transportlīdzekļiem. Pie šāda secinājuma nonākusi Auto asociācija, kas pārstāv automašīnu tirgotājus.
Pirms vairākiem gadiem mediju uzmanību izpelnījās riepu kalni Rīgā, Starta ielā 7a un 8, kas bija vairākkārt pārauguši tur atļauto apjomu. Vispirms uzraugi laikus to neapstādināja, ļaujot riepu krājumiem izaugt milzīgā daudzumā, un tagad izskatās atslābuši, sekojot, kādā tempā riepas no turienes tiek izvestas. Arī Rīgas pašvaldībā, kuras teritorijā ir šīs riepas, sarosījās tikai pēc LTV raidījuma “De Facto” intereses.
Covid-19 laikā pieaug agresija, tostarp pret mediķiem un veselības aprūpes darbiniekiem. Fizisks uzbrukums kurjeram pie Covid-19 analīžu punkta Lieldienās ir uzskatāmākais šīs agresijas piemērs.
Asās diskusijas 13. aprīļa valdības sēdē par gauso vakcināciju pret Covid-19 tās pašas nedēļas beigās rezultējās ar masu vakcinācijas centru atvēršanu jebkuram vakcinēties gribētājam. Vakcinācijas organizētāji piekāpās, ka iekrātās vakcīnas pēc iespējas ātrāk jāiztērē. Tomēr, nerisinot arī plānošanas problēmas pašos pamatos, tas var būt īslaicīgs ielāps, norāda Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
To, ka Covid-19 krīzē nopietni iedragāta bērnu un jauniešu psihiskā veselība, apliecina daudzi – sākot no uzticības tālruņu uzturētājiem un beidzot ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu. Tur psihiatrijas klīnikas stacionārā agrāk neatliekamā kārtā bija stacionēti trešā daļa pacientu, pārējie plānveida, taču nu jau neatliekamo ir vairāk nekā puse, noskaidrojis LTV raidījums "De facto".
Jaunās pret vakcīnām mazāk jutīgās Covid-19 mutācijas visā pasaulē vēlreiz liek pārskatīt gan drošības pasākumus, gan to, kā, šādiem variantiem vairāk izplatoties, mainīsies vakcinācijas principi, jo vakcīnas būs jāpārveido. Arī Latvijai šis jautājums ir kļuvis aktuālāks, jo no vakcīnām izvairīgākais Dienvidāfrikas paveids, kas konstatēts jau 20 valstīs, cirkulē arī pie mums. Tomēr pagaidām ir pārāk liela neskaidrība, kā pie šīm uzlabotajām vakcīnām tiksim, ja tādas tiks apstiprinātas, un kas notiks ar līdzšinējo vakcīnu krājumiem, ja uz to brīdi tādi būs izveidojušies.
Turpinās pašvaldības īres dzīvokļu piešķiršana rīdziniekiem ārpus Rīgas, tādējādi padarot viņus par citas pašvaldības iedzīvotājiem. Par šādu praksi, kas aizsākās pirms vairāk nekā 10 gadiem, marta vidū ziņoja Valsts kontrole revīzijā par Rīgas pašvaldības nekustamo īpašumu saimniecību. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” noskaidroja, ka tas notiek joprojām. Šie dzīvokļi piešķirti arī pēdējos gados, tostarp – šogad.
Kamēr arvien skaidrāk iezīmējas, kur varētu būt centri masu vakcinācijai pret Covid-19, daudz sarežģītāk risināma problēma var izrādīties personāls, kas šajos centros veiks vakcināciju un vai tam vispār pietiks resursu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
To, ka Latvijā ir jāapsver nopietni, apsteidzoši pasākumi, lai nepieļautu trešo Covid-19 vilni līdz ar jaunā, daudz lipīgākā vīrusa paveida strauju izplatīšanos, veselības ministrs Daniels Pavļuts (''Attīstībai/Par!'') sacīja 2. martā. Tajā pašā preses konferencē, kurā ministru prezidents Krišjānis Kariņš (''Jaunā Vienotība'') sacīja, ka lēmumi par to tiks pieņemti pēc nedēļas. Tas nozīmē, ka it kā apsteidzošie lēmumi gaidāmi vismaz divus mēnešus pēc pirmā lipīgākā koronavīrusa varianta atklāšanas Latvijā, par ko ziņoja 10. janvārī, vēsta LTV raidījums “De facto”. Tikmēr skaidrs, ka straujas vīrusa izplatības gadījumā atkal būs jākāpina gan veselības aprūpes, gan testēšanas, gan arī vīrusa paraugu analizēšanas jaudas.
Lai arī masu vakcināciju pret Covid-19 sola sākt vēlā pavasarī, pagaidām nemaz nav skaidrības, cik daudz vakcīnu saņemsim. Noteiktības nav pat par tuvākajām nedēļām, nemaz nerunājot par nākamajiem mēnešiem. Tas rada spriedzi arī Latvijas iekšējā vakcīnu sadalē, jo liela daļa prasīto apjomu nedabūja, ko uzzināja tikai brīdi, kad vakcīnas atveda, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".
Sākot vakcinēt Sociālās aprūpes centru darbiniekus un klientus, amatpersonas un gados vecākus cilvēkus, mazāka uzmanība pievērsta vēl kādai grupai, kura prioritāšu ziņā turklāt ir augstāk par minētajām. Tie ir slimnīcu pacienti pirms smagām operācijām vai ķīmijterapijas. Šajā grupā vakcinācija praktiski nav virzījusies, un īsti neiesaistījās arī vakcinācijas organizatori, lai tempu kāpinātu un ar kavēšanos saistītās problēmas novērstu un risinātu, ziņo LTV raidījums "De facto".
Covid-19 krīzē viena no mazāk aizsargātajām grupām ir bezdarbnieki, kuriem atšķirībā no dīkstāves atbalsta saņēmējiem, kas arī ir bez darba, bet joprojām – darba attiecībās, pabalsts izsīkst, daļai vairs nepienākas vai tūlīt izbeigsies, ziņo Latvijas televīzijas raidījums "De facto". Tikmēr bezdarba līmenis pēc cerīgāka rudens atkal aug. Šogad janvārī bija reģistrēti 72 612 bezdarbnieku, gadu iepriekš šajā mēnesī – 58 832.
Pēc ķīmijterapijas jau ar ārstniecības iestādē iegūtu Covid-19 to dabūjuši arī mājinieki, bet pats slimnieks nomiris. Vēl divi citi slimnīcā nonākuši ar infarktu, Covid-19 analīzes negatīvas, pēc vairākām dienām – jau pozitīvas, un vēl pēc kāda laika dzīve beidzas tās pašas vai citas slimnīcas Covid-19 nodaļā. Bet vēl kāds kļuvis par kontaktpersonu, jo palātas biedrs izrādījies slims, turklāt vienā palātā pacienti atstāti vēl vairākas stundas pēc infekcijas atklāšanas. Tie ir daži no LTV raidījuma “De facto” zināmajiem stāstiem, par kuriem tuvinieki pagaidām publiski gan nav gatavi runāt. Tikmēr skaidras un vienotas kārtības, kā šādos gadījumos rīkoties, īpaši pēc tam, kad iekšējie uzliesmojumi atklāti, slimnīcās nemaz īsti nav. Tas ir katras slimnīcas ziņā.
Kārtējai interneta finanšu platformai, kas piedāvā investīciju iespējas, Latvija izrādījusies pievilcīga ar to saistīta uzņēmuma reģistrācijai. “Iban Wallet”, kas savā interneta vietnē sola drošus ieguldījumus un izdevīgu peļņu, oficiāli ir praktiski tukša kompānija ar adresi Rīgā. Un izskatās, ka tas varētu būt posms no plašāka, miljonus ienesoša tīkla, kas izveidots, lai gūtu ienākumus, un bez skaidrām garantijām klientiem atgūt ieguldīto naudu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Uzņēmumu pārbauda arī tiesībsargājošās un uzraugošās iestādes.
Lai arī ar Covid-19 saistītos ierobežojumus valdība tagad sola pārskatīt 7. februārī, ņemot vērā saslimstības kritērijus, nav izslēgts, ka arī tad pie agrākās dzīves neatgriezīsimies. LTV raidījums “De facto” ziņo, ka skaistumkopšanas nozarē, kurā ir pilnīga dīkstāve, strādājošie izjūt arvien lielāku spiedienu no klientiem pakalpojumu sniegt. Tam pretī – līdz šim nepilnīgais valsts atbalsts un neziņa, kad oficiāli varēs atsākt strādāt. Nozarē neslēpj – daļa darbojas ēnā.
"Neviens nebija plānojis pie sliktākā scenārija, ka tas notiks tā," Covid-19 ielaušanos sociālās aprūpes centros raksturo Valsts sociālās aprūpes centra "Zemgale" direktors Kristaps Keišs. Jau no pērnā gada novembra beigām Covid-19 sāka lielā ātrumā izplatīties, neraugoties uz to, ka drošības noteikumi sociālās aprūpes centriem ir ļoti stingri.
Mirušo skaits ar apstiprinātu Covid-19 infekciju Latvijā līdz 10. janvārim sasniedza 849 un jau visdrīzāk nākamajā nedēļā pārsniegs tūkstoti. Taču joprojām netrūkst to, kas apšauba Covid-19 kā mirstību iemeslu un ietekmi uz kopējo mirstību.
Ar pilnvērtīgāku ģimenes ārstu darbu Covid-19 laikā varētu vairāk atslogot slimnīcas, un jau tagad tas notiek arvien biežāk. Ģimenes ārstu uzraudzībā vairāk ārstējas pacienti arī ar pneimoniju, ko iepriekš veda uz slimnīcu, vēstī Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) plāni, kurā slimnīcā nogādāt pacientus Covid-19 pārslodzes apstākļos, mainās ik dienu. Jau aizvadītās nedēļas vidū vismaz sešās slimnīcās Latvijā bija traucēta pacientu uzņemšana, noskaidrojis LTV raidījums "De facto". Liepājā, Valmierā un Rēzeknē bija pilnībā pilnas intensīvās terapijas nodaļas, bet, piemēram, Jēkabpils reģionālās slimnīcas gadījumā NMPD bija norādes vairāku profilu pacientus nevest, jo slimoja personāls. Taču savlaicīga rīcība, sagatavojot ārstniecības iestādes neierastām pacientu plūsmām, no veselības aprūpes politikas veidotājiem atpalika.
Tā arī nesagaidot bērnam uzaicinājumu uz bērnudārzu, Ādažu iedzīvotāja Anna Afanasjeva atklājusi, kā izveidota shēma bērnudārza rindu apiešanai šajā pašvaldībā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Taču komunikācija ar pašvaldību izvērtās smaga. Tikai pēc vairākiem mēnešiem, kopš tai norādīts uz pārkāpumiem, Ādažu novada vadība beidzot nonākusi pie secinājuma, ka bez ievērības atstāt to nevarēs, jo neatbilstības vairs nevar notušēt, un visbeidzot lemts par disciplinārsodiem.
Pretēji pavasarī paustajām cerībām un izteiktajiem aicinājumiem slimnīcās praktiski nav atgriezušies mediķi, kas šobrīd strādā citā profesijā un no medicīnas aizgājuši, vēsta LTV raidījums “De facto”.
Līdzīgi kā pavasarī no marta līdz maijam, arī šajā Covid-19 uzliesmojumā no oktobra līdz pat gada beigām mediķiem solītas piemaksas par darbu paaugstinātas slodzes un stresa apstākļos. Iepriekš ne visi sajuta to kā atbilstošu novērtējumu, jo starp piemaksām vairāku simtu eiro apmērā bija arī mediķi, īpaši medmāsas un māsu palīgi, kuru makus papildināja vien ar dažiem eiro, turklāt – ar vairāku mēnešu novēlošanos. Tagad Veselības ministrija sola citus piemaksu principus, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.