Maijā veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība) solīja, ka e-veselības sistēma kļūs mediķiem par palīgu, nevis šķērsli.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide atgādināja, ka Veselības ministrijas piesaistītie IT speciālisti sistēmā atklājuši kļūdu, kuru solīts novērst līdz jūlijam. Ģimenes ārsti gaidīšot, vai tas tiks izdarīts, un vērtēs sistēmas darbību jūlija sākumā, norādīja Veide.
„Ja e-veselībā mēs nevarēsim izrakstīt darba nespējas lapu vai e-recepti 30 sekunžu laikā, ja nebūs pilnveidots zāļu reģistrs, kurā nav visu medikamentu, kurā daudzām zālēm nav pateikts, cik ir oriģinālā tablešu, kurā mēs neredzam dažām zālēm pat zāļu devas – tātad tas ir nepilnvērtīgs, to vajag pilnveidot, un arī darba nespējas lapas vienkāršot, - tādā gadījumā mēs atliekam citu funkciju lietošanas uzsākšanu. Piemēram, e-nosūtījumu, tāpat arī veselības datu ievadi,” sacīja Veide.
“Un vienu dienu nedēļā nelietojam e-veselības sistēmu, kamēr nav sakārtota šī e-veselība,” par ārstu lēmumu pavēstīja Veide.
Nosūtījumu izrakstīšanu elektroniski bija plānots ieviest šā gada beigās.
Pagaidām ģimenes ārsti joprojām saskaras ar e-veselības darbības traucējumiem. Pagājušajā nedēļā tie bijuši katru dienu, bet šonedēļ lielus sarežģījumus e-veselība sagādāja pirmdien un otrdien.
Ģimenes ārsti tāpat aicina apturēt Veselības finansēšanas likumu, kas paredz valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Asociācijas ieskatā tas radīs nevienlīdzību un apdraudēs vismazāk aizsargātāko pacientu veselību.
Likums paredz sniegt visus valsts apmaksātos pakalpojumus tikai sociālā nodokļa maksātājiem, kā arī vairākām sociālajām grupām, piemēram, pensionāriem, studentiem un citiem, kurus apdrošinās valsts. Pārējiem būs jāpērk apdrošināšana, vai arī viņi varēs saņemt tikai pamatpakalpojumus.
Ģimenes ārsti sapulcē aizvien arī uztur prasību finansējuma palielinājumam savām praksēm.
KONTEKSTS:
No 2018. gada 1. janvāra uzsāktā obligātā valsts e-veselības sistēmas lietošana paredz, ka darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite ir tikai elektroniska. Jau pirmajā darbības dienā sistēmā bijuši ilgstoši tehniski traucējumi, un pirmajās dienās ne visi ģimenes ārsti vispār izmantoja šo sistēmu.
E-veselības sistēmas izveidē kopumā tika ieguldīti 15 miljoni eiro, un finansējums vajadzīgs arī ikgadējai uzturēšanai.
Vēl pērn izskanēja kritika par to, ka sistēma pašlaik darbojas tikai elektronisko recepšu un slimības lapu izsniegšanai, lai gan, sākot sistēmas izstrādi, bija paredzētas daudz plašākas funkcijas un vairāk informācijas par pacientiem.
