Pērn dzīvesbiedri nogalinājuši piecas sievietes, savukārt 70 gadījumos partneris sievietei nodarījis smagus miesas bojājumus. Dati ir satraucoši, un no valsts un nevalstisko institūciju puses tiek meklētas iespējas, kā šīs problēmas risināt.
Autora ziņas
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 24. novembrī noraidīja Valsts policijas lūgumu apcietināt 15 gadus vecu puisi, kurš ceturtdien Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā dzērumā smagi piekāva Rīgas pašvaldības policistu.
Saeima ceturtdien, 23.novembrī, apstiprināja nākamā gada valsts budžetu galīgajā lasījumā. Tā pavadošie likumprojekti paredz pakāpeniski palielināt finansējumu autoceļiem, ieviest sociālo aizsardzību radošo profesiju pārstāvjiem un deleģēt valdībai tiesības noteikt piemaksas pie ģimenes pabalstiem atkarībā no bērnu skaita.
Līdz ar Lietuvas Seima šīsnedēļas lēmumu Latvija no Baltijas valstīm palikusi vienīgā, kura nav pieņēmusi tā saukto Magņitska likumu, ar kuru savā valstī liegtu iebraukt par cilvēktiesību pārkāpumiem vainotiem ārvalstniekiem; pamatā runa ir par Krievijas ierēdņiem. Arī Latvijā par to runāts, tomēr konkrēti soļi nav sperti.
Arī pēc darba devēju prasības izskatīšanas Satversmes tiesa secinājusi, ka solidaritātes nodokļa atšķirīgas likmes dažādām nodokļa maksātāju grupām neatbilst Satversmei, savukārt par citām darba devēju apstrīdētājām Solidaritātes likuma normām tiesvedība izbeigta, liecina Satversmes tiesa informācija medijiem.
Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Ministru prezidents Māris Kučinskis pēc tikšanās ar “Vienotības” Saeimas frakciju atzinis, ka viņa bažas par “Vienotības” deputātu atbalstu nākamā gada valsts budžetam bijušas pārspīlētas. Premjers tikās ar “Vienotības” līderi Arvilu Ašeradenu un “Vienotības” frakcijas deputātiem.
No kopējā 1,7 miljardu eiro valsts atbalsta bijušajai “Parex bankai” patlaban nav atgūti 678 miljoni eiro, un lielāko daļu no šīs atlikušās summas arī neizdosies kompensēt – tā atzīst Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs. Naudas atgūšanas process ir teju noslēdzies, un tiks likvidēta arī “Parex” problemātisko aktīvu mantiniece - kompānija “Reverta”. Arī pēc tam vēl gan paliks vairāki neatrisināti jautājumi.
Nākamgad plānots atteikties no ārpakalpojuma ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa nodrošināšanai. Tas nozīmē, ka šo pakalpojumu sniegs nevis privāts uzņēmējs, kam ir līgums ar valsti, bet valsts pati. Tomēr institūcijā, kurai plānots to uzticēt – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) – par jaunajiem pienākumiem ir neizpratnē. Neatliekamās palīdzības mediķu arodbiedrība par to vērsusies arī Saeimā.
Jaunveidojamās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrvienības – Nodokļu un muitas policijas pārvalde un Iekšējās drošības pārvalde – darbu sāks no nākamā gada 1. janvāra. Sākotnēji abas struktūrvienības vadīs pienākumu izpildītāji, bet jaunos abu pārvalžu vadītājus plānots izraudzīties konkursa kārtībā. Jaunveidojamajā VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē tiks veidotas 328 štata vietas, bet Iekšējās drošības pārvaldē, kas būs tieši pakļauta dienesta ģenerāldirektoram, būs 29 štata vietas.
Lai gan jau nākamajā pirmdienā, 6.novembrī, partija “Vienotība” paredzējusi nosaukt ekonomikas ministra kandidātu, kuram būtu jāaizstāj demisijas rakstu iesniegušais Arvils Ašeradens, vienoties partijā nav viegli. Nepārprotama atbalsta nav nevienam no līdz šim nosauktajiem kandidātiem.
"Zaļais koridors" ātrākai onkoloģisko slimību diagnostikai turpmāk būs atvērts plašākai pacientu grupai un nosūtījumu varēs dot ne tikai ģimenes ārsti. Tā otrdien, 31.oktobrī, nolēma valdība. Pacientu un mediķu organizācijas par šo lēmumu pauž gandarījumu, norādot, ka tas atrisinās daļu no problēmām, kas bija konstatētas "zaļā koridora" darbības pirmajā gadā.
Bijušais politiķis Ainārs Šlesers pirmdien, 30. oktobrī, tā sauktās oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijā neatbildēja uz vairākiem deputātu jautājumiem, sakot, ka piecus gadus par oligarhu lietu jau sniedzis paskaidrojumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Savās atbildēs deputātiem Šlesers vairākkārt norādīja, ka lieta pret viņu ir izbeigta, un aicināja komisiju pievērsties citiem, viņaprāt, svarīgākiem jautājumiem.
Pusotrs gads – tik ilgā rindā bērniem jāgaida, lai tiktu pie zobārsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūtā. Un, lai arī plānveida vizītes citviet pieejamas arī daudz ātrāk, šī situācija ir apliecinājums greizajai pakalpojumu apmaksas sistēmai. Tur sniedz pakalpojumus, kurus citi zemo tarifu dēļ negrib nodrošināt, arī vecāku bezrūpības dēļ ielaistas zobu slimības, secina institūtā. Veselības ministrija (VM) gan sola vismaz finansiālo pusi nākamgad sakārtot un par bērnu zobu ārstēšanu pakalpojumu sniedzējiem maksāt vairāk.
Pēc pamatīgas opozīcijas kritikas Saeima ar pozīcijas balsīm ceturtdien, 26. oktobrī, apstiprināja nākamā gada valsts budžetu pirmajā lasījumā. Līdz ar budžeta projektu deputāti atbalstīja vēl virkni to pavadošo likumprojektu. Parlaments budžetu pirmajā lasījumā skatīja divas dienas, jo trešdien, 25.oktobrī, to nepabeidza.
Pensionāriem ar invaliditāti nākamgad vairs nebūs administratīvo šķēršļu nodokļu atvieglojumu saņemšanai. Tā sola atbildīgās iestādes, reaģējot uz Valsts kontroles (VK) secināto, ka gandrīz 9000 pensionāru ar invaliditāti šo apgrūtinājumu dēļ pērn nesaņēma tiem paredzētos atvieglojumus. Tādējādi 1,3 miljoni eiro, kas viņiem pienāktos, palika valsts makā. Pēc VK atklātā sasparojās Saeimas deputāti, sasaucot šim tematam veltītu atbildīgās komisijas sēdi. Tajā par līdzšinējo bezdarbību ierēdņiem veltīti skarbi vārdi.
Saeima ceturtdien, 25, oktobrī, pirmajā lasījumā vēl neizskatīja valsts 2018. gada budžetu un ar to saistītos likumprojektus. Deputāti likumprojektus skatīja kopš trijiem dienā un neilgi pēc plkst. 18 nolemts izsludināt pārtraukumu, un likumprojeku vērtēšana turpināsies sēdē ceturtdien, 26. oktobrī. Valdība 2018. gada valsts budžetā solījusi finanšu pieaugumu daudzās jomās, it īpaši veselības aprūpē, taču šie finanšu plāni izpelnījās arī deputātu kritiku.
Saeimas atbildīgā komisija otrdien, 24. oktobrī, pabeigusi caurskatīt ar valsts 2018. gada budžetu saistītos likumprojektus pirmajam lasījumam un jau trešdien, 25. oktobrī, paredzēta Saeimas ārkārtas sēde, lai tos varētu apstiprināt un virzīt otrajam - galīgajam lasījumam. Budžeta plāni noteiks ne tikai nākamā gada dzīvi, bet kopumā turpmākajiem trim gadiem. Tiesa, jau tagad tiek runāts, ka nākamgad šie plāni atkal varētu tikt pārskatīti, jo īpaši ņemot vērā, ka nākamais ir vēlēšanu gads un to darīs jauna valdība. Un arī līdz šim trim gadiem paredzēti budžeti revidēti katru gadu.
Veselības aprūpes nozares pārstāvji joprojām ir neapmierināti, ka valdība vairās likumos fiksēt konkrētu veselības nozares budžeta apjomu – 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020.gadā. Par to kārtējās diskusijas otrdien, 24. oktobrī, izcēlās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē.
Fiskālās disciplīnas padomi satrauc tas, ka, veidojot nākamā gada valsts budžetu, valdība audzējusi tēriņus, nedomājot par "drošības spilvena" jeb uzkrājuma veidošanai. Tāpat nepietiekami ir izvērtēta nodokļu reformas ietekme uz valsts budžeta nodokļu ieņēmumiem, pirmdien, 23. oktobrī, Saeimas Budžeta komisijas sēdē norādīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
Ģimenes valsts pabalstu apmērus par katru bērnu nākamgad varētu arī nemainīt, taču plānots ieviest papildu piemaksu par kopējo nepilngadīgo bērnu skaitu ģimenē – jo vairāk bērnu aprūpē, jo lielāka šī piemaksa. Jaunajā piedāvājumā atšķirībā no iepriekšējiem zaudētāju nebūšot, sola politiķi.
Saeima ceturtdien, 19. oktobrī, parlamenta Budžeta un finanšu komisijai nodeva izskatīšanai nākamā gada valsts budžeta projektu. Turklāt parlamentārieši ir iecerējuši pirmajā lasījumā budžeta likumprojektu pieņemt vienas nedēļas laikā.
Saeima ceturtdien, 19. oktobrī, nolēma izskatīt gandrīz 10 000 Latvijas pilsoņu parakstītu priekšlikumu, kurā paredzēts aizliegt deputātiem atturēties Saeimas balsojumos.
Jautājums, kā muitnieks Vladimirs Vinokurovs ik gadu varēja laimēt ar sešiem cipariem rakstāmas naudas summas totalizatoros un tamlīdzīgās azartspēlēs, par ko stāstīja raidījums “De facto”, visticamāk, paliks bez atbildes. Šobrīd atbildīgajās iestādēs šis aspekts netiek izmeklēts, neraugoties uz to, ka laimesti tiek uzlūkoti kā riska faktors krāpniecībai vai arī patieso ienākumu slēpšanai.
Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmums "Telia Company" ("Telia") brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot telekomunikāciju operatorus "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un "Lattelecom", varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā "Telia" vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.
Iedzīvotāji biežāk zvana uz Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts darba inspekcijas un Korupcija novēršanas un apkarošanas biroja anonīmajiem tālruņiem, lai stāstītu par dažādiem pārkāpumiem. Uzraugošo iestāžu novērojumi liecinot, ka kopumā iedzīvotāju aktivitāte ziņot pieaug.
Medikamentu pieejamība un cenas, par statīts arī sabiedrisko mediju rubrikā "Farmācijas neredzamā vara", ir problēma, par kurus arvien vairāk runā visā pasaulē, tostarp turīgajās valstīs. Farmācija ir ienesīgākā industrija pasaulē, kamēr cilvēki ar veselības problēmām zāles nevar atļauties. Rīgā piektdien, 13. oktobrī, bija pulcējušies starptautiski jomas eksperti, pētnieki un valsts institūciju pārstāvji, lai arī meklētu risinājumus samilzušajai problēmai.
Pretēji finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (Zaļo un Zemnieku savienība) optimismam, daļa ekonomistu valdības izveidoto 2018. gada valsts budžetu vērtē piesardzīgi. Viņi gan atzīst – ekonomiskā situācija, kurā valdība ļāvusies lielākiem tēriņiem, tiešām ir laba. Arī ēnu ekonomika mazinās, un tas turpināsies. Tomēr politiķi piemirsuši nodrošināties ne tik labiem laikiem un neizbēgami vēlāk būs jādomā, kā tēriņus mazināt.
Ministru kabinets otrdien, 10. oktobrī, akceptēja 2018. gada valsts budžeta likumprojektu, kuru jau trešdien, 11. oktobrī, plānots nogādāt skatīšanai Saeimā. Budžeta likumprojekts valdībā apstiprināts lielā vienprātībā un diskusiju valdības sēdē par to praktiski nebija.
Atsevišķas epizodes no viesnīcā “Rīdzene” noklausītajām Ainara Šlesera sarunām būtu bijušas interesantas arī drošības iestādēm – Satversmes aizsardzības birojam un Drošības policijai, bet KNAB par to nav informējis, tā pirmdien, 9.oktobrī, šo iestāžu amatpersonas apliecināja Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā.
Gandrīz deviņi tūkstoši pensionāru ar invaliditāti pērn nesaņēma tiem paredzētos nodokļu atvieglojumus. Līdz ar to nauda – kopsummā 1,3 miljoni eiro, kas pienāktos pensionāriem, palika valsts makā. Atbildīgās iestādes pārmetumus īsti atzīt negrib, bet domāšot, vai var ko darīt nākotnē, lai pensionāri saņemtu likumā paredzētās atlaides.
Fiskālās disciplīnas padome, kas uzrauga valsts budžeta veidošanu, valdībai pārmet bezrūpību, jo pietiekamā apmērā netiek veidoti uzkrājumi sliktākiem laikiem. Lai arī ekonomikā izaugsme ir strauja, tā nebūs mūžīgi, norāda padomē. Tomēr valdība uzkrājumu vietā palielina tēriņus.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
