Dienas notikumu apskats

Maķedonijas nosaukuma dēļ grieķu opozīcija pieprasa Cipra demisiju

Dienas notikumu apskats

«Saskaņas» frakcijas vadītājam nav pārliecības par sabiedrisko mediju finansējumu

Saeimā vēl nelemj par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam

Saeimā ieilgst debates par demisijas pieprasīšanu tieslietu ministram Rasnačam

Saeima 14.jūnijā vēl nebalsoja par opozīcijas rosināto neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, jo deputāti sēdi pārtrauca, lai piedalītos Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumā pie Brīvības pieminekļa. Deputāti debates par Rasnača demisiju turpinās 20. jūnijā.

Koalīcijas partiju līderi gan sola balsot pret demisiju, neskatoties uz to, ka ministra darbu kā labu debatēs neuzteica neviens deputāts.

Rasnača demisijas pieprasījumu ierosināja Saeimas opozīcija, uzskatot, ka ministrs nespēj sakārtot maksātnespējas jomu. Deputāti Rasnačam pārmeta maksātnespējas sistēmas problēmas, un galvenais iemesls, kādēļ tieši šobrīd ministram nākas aizstāvēties Saeimā, ir maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība 30.maijā.

Deputāts Romāns MežeckisMāris Klūga

    No partijas "No sirds Latvijai" saraksta ievēlētais deputāts Romāns Mežeckis, kurš uzsāka deputātu parakstu vākšanu par neuzticību Rasnačam, pārmeta, ka Latvijā maksātnespējas procesos uzņēmumu manta tiekot izlaupīta, nevis domāts par to, kā atjaunot uzņēmumu darbību.

    “Ne jau maksātnespējas administratori paši ir patiesie vainīgie. Nevajag viņus attaisnot, bet nebūsim naivi – mēs nekad nespēsim īsā laikā izmainīt alkatīgu cilvēku dabu. Īstie vainīgie ir par šo noziedzīgo sistēmu atbildīgie cilvēki, politiķi, kuri nav spējuši vai gribējuši aiztaisīt ciet maksātnespējas administratoru žurku alas,” pauda Mežeckis.

     Mežeckis (“No sirds Latvijai”) paziņoja, ka “Rasnačs ne vien nepilda valdības deklarācijā iekļauto apņemšanos par maksātnespējas sistēmas sakārtošanu, lai tā kalpotu valsts un sabiedrības interesēm, bet ar savu darbību vai drīzāk bezdarbību veicinājis tieši pretējo – tiek pārkāpts likuma burts un gars”.

    Ministrs saskata jomas attīrīšanos 

    Pats ministrs ceturtdienas, 14.jūnija, rītā intervijā Latvijas Radio pauda pārliecību, ka demisijas pieprasījums saistīts ar atstādinātā maksātnespējas administratora Māra Sprūda interesēm. Rasnačs secinājis, ka pastāv saite starp demisijas pieprasījuma iesniedzējiem Ingunu Sudrabu ("No sirds Latvijai") un Romānu Mežecki un uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, kurš veidojot saiti ar Sprūdu.

    Rasnačs norādīja, ka reformu rezultātā savu amatu nācies atstāt jau 118 maksātnespējas administratoriem. Turklāt pārbaudes tiek turpinātas.

    Arī Saeimā Rasnačs savā runā uzskaitīja dažādus tieslietu ministrijas darbus maksātnespējas jomā. Ministrs uzvēra, ka ir daudz iesniegumu policijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā par dažādiem pārkāpumiem maksātnespējas procesos, un tas ļaujot secināt, ka šī vide attīroties.

    Tieslietu ministrs Dzintars RasnačsMāris Klūga

      Rasnačs arī uzsvēra, ka Saeima piecas reizes ir grozījusi maksātnespējas likumu, kas viņam devis rīkus labot šo nozari, bet pretojušies esot tieši tie, kas tagad prasot ministra demisiju. “Visas šīs piecas reizes pastnieki, pildot konkrētu uzdevumu, ir iesniegušo priekšlikumus, lai šo rīku nebūtu. Šis politiskais spēks ir pārstāvēts Ingunas Sudrabas personā un Mežecka kunga personā,” sacīja Rasnačs.

      Kritizē arī koalīcijas deputāti

      Dienu pirms Saeimas balsojuma ziņu aģentūra LETA vēstīja, ka vairāki "Vienotības" frakcijas deputāti sliecoties balsot par ministra demisijas pieprasījumu, taču pirms Saeimas sēdes frakcija vienojās neatbalstīt viņa atlaišanu.

      Anrijs Matīss pat neuzticības izteikšanu tieslietu ministramMāris Klūga

        Tomēr “Vienotības” frakcijas deputāts Anrijs Matīss ir nolēmis balsot par Rasnača demisiju, par ko gan viņš bijis spiests no frakcijas izstāties. “Viena no četrām “Vienotības” pamatvērtībām ir tiesiskums. Nu redzam, ka mūsu valstī ar tiesiskumu nedaudz klibo. Pēdējā laika administratoru aresti un visas pārējās lietas norāda uz to, ka situācija neuzlabojas. Un vakardien frakcijas sēdē tika lemts par to, ka daļa deputātu var atbalstīt un balsot pēc partijas programmas. Šorīt tas tika aizliegts. Es neuzskatu, ka pēdējais, kas ir palicis “Vienotībai” – tiesiskums – ir tik viegli nododams,” sacīja Matīss.

        To, ka balsojumā plāno atturēties, Latvijas Televīzijai atzina vairāki “Vienotības” deputāti. Atbildi uz jautājumu par balsojumu gan neizdevās iegūt no visiem “Vienotības” un pie frakcijas nepiederošajiem deputātiem.  

        Saeimas sēdē vairāki koalīcijas deputāti teicās neatbalstīt demisijas pieprasījumu, tomēr viņi nekavējās kritizēt ministra darbu maksātnespējas jomā.

        “Šodienas balsojumā balsošu atbilstoši ZZS frakcijai, atbalstot valdības stabilitāti. Bet jūs vistiešākajā mērā esat atbildīgs par tieslietu sistēmā pastāvošo bardaku, jo kā politiķis un jūs pārstāvētais politiskais spēks jau gadiem esat atbildīgs par tieslietu jomu,” sacīja Zaļo un zemnieku savienības pārstāvētais deputāts Valdis Kalnozols.

        Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Kārlis Seržants atgādināja, ka Tieslietu ministrija „nacionāļu” rokās atrodas jau daudzus gadus, un laika problēmu risināšanai bijis pietiekami. Viņš iesaka maksātnespējas procesu vadīšanu uzticēt valsts ierēdņiem ar cietu algu.

        Tāpat Hosams Abu Meri (“Vienotība”) atzina, ka ne viņš, ne “Vienotības” frakcija nav apmierināti ar Rasnača darbu. Partijai esot bijušas garas diskusijas, kā rīkoties, tomēr nolemts neļodzīt valdības stabilitāti un atbalstīt ministru, jo gadījumā, ja “Vienotība” tiešām balsotu par Rasnača demisiju, tad, iespējams, kristu visa valdība.

         “Vienotības” līderis uzsvēra, ka opozīcija nodarbojas ar populismu, vienu pēc otra rosinot ministru demisijas. Nākamnedēļ parlaments vērtēs arī Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena iespējas darbu turpināt.

        “Sekojot populisma vilnim valstī un parlamentā, kad katru nedēļu mēs atbalstīsim konkrētu ministru – nav svarīgi, “Vienotība” vai ZZS, vai Nacionālā apvienība – tad jūlija beigās ministru kabinetā paliks seši, septiņi ministri. Puse ministru kabineta būs jau demisionējusi,” sacīja Abu Meri.

        0 komentāri
        Pievienot komentāru
        Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
        Latvijā
        Ziņas
        Jaunākie
        Populārākie
        Interesanti