Valdībai jau nākamnedēļ jāpieņem lēmums par skolas gaitu uzsākšanu gadu agrāk nekā līdz šim, bet vienota redzējuma par gaidāmajām izmaiņām joprojām nav.
Autora ziņas
Reaģējot uz ķīmisko uzbrukumu Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam Lielbritānijā, Latvija izraida Krievijas vēstniecības otro sekretāru un melnajā sarakstā iekļāvusi Krievijas kompānijas pārstāvniecības vadītāju Latvijā, pirmdien, 26.martā, paziņojis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība"). Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs atklājis, ka sarakstā iekļauts aviokompānijas "Aeroflot" darbinieks.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) apturējis Rīgas domes nolikuma grozījumus, kas ierobežoja deputātu iespējas uzdot jautājumus sēdes laikā. Domes vadība šādu ministra rīcību uzskata par nekonstitucionālu, bet tomēr sola strīdīgās normas mainīt.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) atsakās skaidrot pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” atklāto par pašvaldības resursu izmantošanu politiķa popularitātes labā. Arī īpašu komisiju par sabiedrisko attiecību tēriņu likumību un lietderību domē neveidos.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) otrdien, 27.martā, gatavojas izdot rīkojumu, lai atceltu Rīgas domē ieviestos ierobežojumus deputātiem izteikties un uzdot jautājumus. Domes opozīcijas deputāti jau sākotnēji cerēja uz ministrijas iejaukšanos, jo asi iebilst pret jauno kārtību.
Rīgas pašvaldības portālā “riga.lv” pēc pētniecības centra “Re:Baltica” izrādītās intereses no rakstiem pazuda domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (“Saskaņa”) vārds, bet pēc tam, kad daži acīgi interneta lietotāji to pamanīja, raksti atjaunoti. Portāla redaktore to skaidro ar cilvēcisku kļūdu.
Vai bijušais "Latvijas dzelzceļa" (LDz) vadītājs Uģis Magonis varēja ietekmēt LDz meitasuzņēmumu lēmumus iegādāties dīzeļlokomotīves tieši no igauņu miljonāra Oļega Osinovska uzņēmuma? Tie ir jautājumi, uz kuriem tiesā, kurā skata iespējamo kukuļošanu šī iepirkuma sakarā, jāatbild LDz meitasuzņēmumu pārstāvjiem. Pirmdien tiesā pratināts "LDz Cargo" agrākais vadītājs Guntis Mačs.
Viena no centrālajām galvaspilsētas ielām – Krišjāņa Barona iela – nu jau sasniegusi rekordu. Tā ir ilgāk ekspluatācijā nenodotā iela Rīgā. Jau pagājis vairāk nekā pusotrs gads. To gan ir atļauts lietot, bet šāda nenoteikta situācija var turpināties bezgalīgi ilgi. Par būvniecības regulējumu atbildīgajā Ekonomikas ministrijā neizslēdz, ka šī precedenta dēļ noteikumus varētu mainīt.
"Rietumu banka" šovakar paziņojusi, ka maina norēķinu kontu apkalpošanas bāzes valūtu no dolāriem uz eiro. Klientiem ir piedāvāts konvertēt savus dolāru aktīvus eiro, kā arī izmantot tos maksājumiem. Atlikušos līdzekļus banka konvertēs automātiski. Kā norāda bankā - ASV dolāru maksājumu funkcionalitātes uzturēšana var būt apgrūtināta Latvijas banku sistēmas reputācijas problēmu dēļ.
Valdība sēdē otrdien, 13.martā, plāno lemt par Valsts ieņēmumu (VID) dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja iecelšanu. Šajā amatā plānots iecelt līdzšinējo ģenerāldirektores vietnieci Daci Pelēko, kura 2016.gadā vairākus mēnešus pildīja dienesta vadītāja pienākumus. Savukārt jauns VID ģenerāldirektors tiks meklēts konkursā, pirmdien pēc tikšanās ar dienesta vadošajām amatpersonām paziņoja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).
Saeimas deputāta Kārļa Krēsliņa (Nacionālās apvienība) kontā mikroblogošanas vietnē “Twitter” jau dienām tiek publicēti ieraksti, kuru autors nav pats deputāts, piemēram, arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina sveicieni 8. martā. Deputāta konts ir uzlauzts, un Krēsliņš atzīst – šim gadījumam vajadzētu kalpot par ierosinājumu kopumā nopietnāk šos jautājumus izvērtēt, jo tas parāda, cik viegli amatpersonu vārdā var izplatīt svešus vēstījumus.
Saeima ceturtdien lems par aicinājumu kukuļošanas lietā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam atstāt amatu, kura pienākumus viņš nedrīkst pildīt saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) noteikto drošības līdzekli. Šis lēmums Rimšēvičam nav juridiski saistošs, bet prognozes liecina, ka vairākums šo aicinājumu varētu atbalstīt, tikmēr Rimšēvičs nekomentē, vai šo mudinājumu ņems vērā.
Šī sestdiena daudziem pagājusi garās rindās pie biļešu kasēm vai pie datoriem un telefoniem, cenšoties nopirkt biļetes uz Dziesmu un deju svētkiem. Uz centrālajiem pasākumiem visas biļetes tika izpirktas jau dažu stundu laikā, bet ļoti daudziem nācās palikt bez kārotajām biļetēm – interneta sistēma stundām ilgi lika gaidīt un, ja kādam pietika pacietības un šķita, ka veiksme jau teju klāt, pirkšanas brīdī sistēma uzkārās. Tikmēr ar milzīgu uzcenojumu tirdzniecība sākusies sludinājumu portālos.
Saeima ceturtdien, 1.martā, steidzami grozīja Kredītiestāžu likumu, samazinot banku likvidatoru atlīdzību. Turpmāk likvidatori nesaņems atlīdzību par viegli atgūto kredītiestādes līdzekļu daļu. Savukārt kopējais likvidatora, administratora un viņa palīga atlīdzības apmērs nevarēs pārsniegt 100 000 eiro mēnesī.
Saeimas Budžeta un finanšu komisija trešdien, 28.februārī, atbalstīja Kredītiestāžu likuma grozījumus, kas paredz samazināt banku likvidatoru atlīdzību. Plānots, ka likvidators nesaņemtu atlīdzību par viegli atgūto kredītiestādes līdzekļu daļu. Par grozījumiem Saeima lems ceturtdien, 1.martā, kad tos steidzamības kārtā varētu apstiprināt arī galīgajā lasījumā.
Kredītiestāžu likuma grozījumi, kas ierobežos kredītiestāžu likvidatoriem izmaksājamās atlīdzības apmēru, Saeimā tiks skatīti steidzamības kārtā. Par to pirmdien, 26. februārī, vienojušies valdību veidojošo politisko partiju pārstāvji. Atbilstoši koalīcijas sanāksmē lemtajam, attiecīgos Kredītiestāžu likuma grozījumus plānots pieņemt jau ceturtdien.
Valdības koalīcijas partijas brīvdienās neformāli vienojušās atbalstīt Kredītiestāžu likuma grozījumus, ar kuriem paredzēts ierobežot banku samazinātu maksātnespējas administratoru vai likvidatoru atlīdzību, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atklāja premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. Bankas klienti saņems garantēto atlīdzību līdz 100 000 eiro apmērā. Banka uzskata, ka šis lēmums nozīmē, ka tuvākajā laikā varēs uzsākt bankas likvidāciju, un, lai gan banka varēja turpināt darbu, “politisku apsvērumu dēļ bankai netika dota tāda iespēja”.
Nevis finanšu, bet reputācijas problēmas bija galvenais cēlonis šādam iznākumam – tā sestdien, 24. februārī, par "ABLV Bank" problēmām sacīja gan atbildīgo institūciju amatpersonas, gan arī banku nozares eksperti. ASV finanšu uzraugu ziņojumā ietvertie fakti par naudas atmazgāšanu ir pašas bankas atbildība. Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) gan norāda, ka ASV norādītās ziņas saistās ar senākām lietām un bankā noticis darbs, lai attīrītos, taču, iespējams, – par vēlu.
Latvijas Bankas padome nolēmusi grūtībās nonākušajai komercbankai "ABLV Bank" piešķirt vēl vienu aizdevumu likviditātes nodrošināšanai. Šī aizdevuma summa ir gandrīz 200 miljoni eiro. Tādējādi "ABLV Bank" šonedēļ izsniegtā aizdevuma kopējā summa sasniedz 297,2 miljonus eiro. Tas ir mazāk par komercbankas iepriekš lūgto kopumā 480 miljonu eiro aizdevumu.