Dienas notikumu apskats

Ugunsgrēkā Ādažos deguši 770 hektāri

Dienas notikumu apskats

Aizdomas, ka restorānos "Vairāk Saules" peļņas nolūkā krāpušies ar kases aparātiem

Ieceri matemātikas eksāmenu sadalīt grūtības pakāpēs apspriež Saeimā

Ieceri matemātikas eksāmenu sadalīt grūtības pakāpēs apspriež Saeimā

Otrdien, 12.jūnijā, Saeimas Izglītības komisijā sprieda par aktualitātēm saistībā ar centralizēto eksāmenu saturu un norisi, īpaši pievēršot uzmanību 12.klašu matemātikas eksāmenam. Apspriesta iecere sadalīt matemātikas eksāmenu grūtības pakāpēs. Tāpat diskutēts par mazāka apjoma eksāmenu vai pārtraukumu starp tā daļām.

Uz Saeimas komisijas sēdi bija aicināta atbildīgā ministrija, Valsts izglītības satura centra speciālisti un nozares pārstāvji. Lielākoties komisijā diskutēja par sabiedrībā rezonansi izraisījušo matemātikas eksāmenu 12.klasēm.

 

5% barjera atestāta saņemšanai 

Vērtējumi par matemātikas eksāmenu šogad tiešām ir ļoti dažādi. Lielākoties runā par eksāmena trešo daļu. Limbažu novada ģimnāzijas direktore un Matemātikas skolotāju asociācijas pārstāve Gunta Lāce norādīja, ka šogad situācija neesot unikāla un katru gadu diskutē par eksāmena sarežģītību.

Vienlaikus Lāce atzina, ka šogad, iespējams, nedaudz grūtāka bija trešā daļa, kas paredz rīcību nestandarta situācijās. Iepriekšējos gados šī daļa bijusi mazliet vieglāka. Skolēniem, kas daudzas stundas nedēļā mācās matemātiku, iepriekšējo gadu uzdevumos bijušas standarta situācijas. Šogad daļa no viņiem saskārās ar nestandarta situāciju eksāmena trešajā daļā, un tas varējis radīt papildu grūtības.

Arī Valsts izglītības un satura centra (VISC) pārstāvji sarunā ar deputātiem atkārtoja iepriekš pausto – matemātikas eksāmeni daudz neatšķīrās no citiem gadiem. Turklāt, lai eksāmenu nokārtotu un iegūtu atestātu, pietika ar 5% no maksimālā rezultāta.

“Patiesībā 5% barjera, lai nokārtotu eksāmenu, ir kauns un negods mūsu valstij, par ko man vispār ārzemēs ir kauns runāt.

(..) Un, starp citu, ļoti liela daļa mūsu skolu beidzēju kārto tikai pirmo daļu. Otrā un trešā daļa paliek neaizpildītas, jo viņi zina, ka, nokārtojot pirmo daļu, viņi piecus procentus dabūs,” sacīja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).

Ministrs arī norādīja, ka vajadzīgo minimumu, kā viņš pats pārbaudījis, var dabūt, pirmo daļu aizpildot pēc nejaušības principa, jo tajā jāizvēlas jau no gataviem atbilžu variantiem.

Visasāk ministrijas un VISC pārstāvjiem gan iebilda deputāte Inguna Rībena (Nacionālā apvienība), norādot, ka vajagot domāt arī emocionālās kategorijās, kā bērni jūtas eksāmenā. “Un jums sāpētu sirds, ka bērniem, kas visu gadu ir rūpīgi un čakli mācījušies, ir jāpārdzīvo un jāraud, ka viņu viens liels dzīves cēliens ir beidzies ar lielu sarūgtinājumu,” sacīja Rībena.

Valsts satura centra pārstāvis gan iebilda, ka eksāmens atspoguļo zināšanas un prasmes kopumā un nav pamata pārmest eksāmena sarežģītību, ja atzīme nav gaidītā. “10 ir izcili. Ja cilvēks matemātikas mācīšanās procesā spēj reproducēt, perfekti reproducēt, tas ir ļoti labi – astoņi. Un, ja viņam ir iedvests šo 12 gadu laikā, ka tev ir 10, – bērns ne pie kā nav vainīgs. Viņš īstenībā beidzot tiek adekvāti novērtēts – viņam matemātikā ir 7 vai 8. Ja viņš ir dzīvojis ar ilūziju, ka viņam ir 10, tas ir cits jautājums,” norādīja VISC pārstāvis Jānis Vilciņš.

Sadalīt grūtības pakāpēs 

Tāpat Saeimas komisijas sēdē sprieda, ka četras stundas sēdēt un rakstīt matemātikas eksāmenu ar virkni uzdevumiem ir pārāk liels apjoms.

Tikmēr Valsts izglītības satura centrā (VISC) norādīja, ka matemātikas eksāmenu veidot nav viegli, lai tas nebūtu pārāk vienkāršs Latvijas labāko ģimnāziju audzēkņiem un vienlaikus to sekmīgi uzrakstītu arī citi skolēni, kuriem matemātika nav prioritāte.

VISC atzina, ka nākotnē varētu mazināt eksāmena apjomu. Piemēram, eksāmens varētu būt paredzēts nevis četrām stundām, bet divarpus stundām, vai varētu paredzēt pārtraukumu starp eksāmena daļām. Deputāti prasīšot organizatoriskos jautājumus atbildīgajām institūcijām izvērtēt. Tam, ka šajā ziņā var saskatīt problēmas, piekrita arī ministrijā.

Skolotāji aicina veidot uzdevumu krājumus matemātikā, kas atvieglotu skolēnu sagatavošanu eksāmeniem.

Tāpat apspriesta iecere sadalīt eksāmenu grūtības pakāpēs. Skolēni, kuriem matemātika nav prioritāte turpmākajām mācību gaitām, varētu kārtot vienkāršāku eksāmenu, bet pārējiem būtu jākārto augstāka līmeņa eksāmens.

„Šo problēmu mēs gatavojamies novērst ar to, ka vidusskolā mums būs gradācija – priekšmeti, kas tiek apgūti standartlīmenī, un priekšmeti, kas tiek apgūti padziļinātā līmenī. Loģiski, ja skolēns apgūst priekšmetu padziļinātā līmenī, tad viņš arī kārto padziļinātā līmeņa eksāmenu,” sacīja ministrs Šadurskis.

Matemātikas skolotāju asociācijas pārstāve Gunta Lāce Annija Petrova

    To kā risinājumu redz matemātikas skolotājus pārstāvošā Gunta Lāce: “Pirmā lieta, kas ir acīmredzama, bet kur vajadzīga politiskā griba: Saeimai jānobalso par to, lai vidusskolās varētu vairāk izvēlēties, proti, matemātiku mācīties padziļināti vai obligāto minimumu. Un atbilstoši tam kārtot eksāmenu. Tad mēs varētu gan rosināt izcilību, ceļot līmeni un vairāk strādājot ar nestandarta uzdevumiem, savukārt vājāki skolēni vai skolēni, kas izvēlējušies mācīties mākslu vai profesionāli tehniskajās skolās, varētu kārtot pamatlīmeņa eksāmenu.”

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti