Panorāma

VID vadībai virza bijušo LTV valdes locekli

Panorāma

Partiju reitingi maijā

Par izglītības reformu meklēs kompromisu

Kučinskis: Par izglītības reformām būs jālemj nākamajai Saeimai

Par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajām izglītības reformām būs jālemj nākamajai Saeimai, piektdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Viņš atzina, ka no IZM piedāvājuma nevajadzētu atteikties, bet tas ir jāuzlabo un par to būtu jālemj nākamajai Saeimai.

"Es negribētu, ka jautājums tiktu vispār nolikts malā.

Jautājums ir pietiekami nopietns un nepieciešams, tāpēc ceru, ka IZM centīsies piedāvājumu pilnveidot un sagatavos atbildes uz deputātu jautājumiem," norādīja Kučinskis.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") secina, ka pēc ceturtdienas izglītības komisijas sēdes ir skaidrs, ka sešgadnieki un 1. klase ir jautājums, kas uz nenoteiktu laiku atliks un vismaz šajā Saeimā tas nav vairs cilājams. Tāpat skaidrs, ka kompetenču izglītība visā sistēmā, ne vien atsevišķās skolās tiks ieviesta vēlāk, nekā cerēts. "Acīmredzot ar to vienkārši ir jāsadzīvo, ja šāda ir deputātu griba, tad viena daļa skolēnu, kas šobrīd arī mācās, tā arī būs spiesta pabeigt izglītību pēc vecā standarta un jaunais viņus nepanāks. Tie ir aptuveni 20 000 jauniešu gadā, par ko ir, protams, skumji, bet.." neslēpj Šadurskis.

Tomēr ministrs vēl cer uz pozīcijas maiņu vidusskolu jautājumā. Ministrija gribēja dot vidusskolām lielāku brīvību mācību komplektēšanā, tomēr deputātu vairākums uzstāj, ka jāpaliek kā ir – četri programmu virzieni, un viss. Saeimas Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs un arī Izglītības un zinātnes komisijas deputāts Raivis Dzintars ministram frakcijas vairākumu atbalstu sola un atzīts – komisijas balojumi bijuši haotiski un nekonsekventi. "Izmaiņām noteikti būs jābūt, jo tas, kas vakar tika nobalsots komisijā, piemēram, uz specializācijas iespējām vidusskolā, sašaurina tās izvēles, kādas ir plānotas jaunā satura izstrādē. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ šis saturs arī būtu izstrādājams," stāsta Dzintars.

Viņš gan atzīt, ka problēmas varētu būt Zaļo un zemnieku savienības dēļ un gaidāmas sarunas, valdības stabilitāti gan tas neietekmēšot. "Priekšvēlēšanu procesā gaisotne kļūst nokaitētāka, emocijas sakāpinātākas, un tas, protams, apgrūtina darbu un tādu racionālu lēmumu pieņemšanu," atzīmē Dzintars.

Arī premjers par koalīciju kopumā joprojām ir pārliecināts, bet par konkrēto jautājumu vienotu, nešaubīgu atbalstu joprojām nesola. "Droši vien, ka ir jāsaliek viss pa plauktiņiem, jāskatās, kur vēl iespējams kompromiss. Otrajā sarakstā jābūt jautājumiem, kur tad ir vajadzīgas vēl diskusijas, respektīvi – kas tiek nodots nākamās valdības darba kārtībā," norāda Kučinskis.

Šadurskis gan norāda uz politisko partiju iespējamajām ambīcijām šī jautājuma ietekmēšanā. "Par "zaļajiem zemniekiem"... Nu, es negribu izteikt hipotēzi, kura gribot negribot uzprasās, ka tā ir vienkārši politiska greizsirdība, lai Izglītības un zinātnes ministrija vai "Vienotība" vai Šadurskis, lai nav šī panākuma un rezultāta... Nu, tā izskatījās," viņš pauda.

Ministrs gan daļēji atzīstot kritiku, ka ne viss arī no ministrijas puses līdz šim bijis izskaidrots.

Kā ziņots, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vairākums ceturtdien, 31.maijā, konceptuāli noraidīja ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Grozījumus par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma bija rosinājusi Izglītības un zinātnes ministrija. Tomēr koalīcijas partiju politiķi iepriekš pauda, ka vēl ir daudz jautājumu par šo IZM piedāvājumu.

Šo reformu IZM rosinājusi sākt ieviest ar 2019.gada 1.septembri.

Tāpat komisijas vairākums noraidīja ar Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajām reformām vidusskolas izglītības posmā saistīto priekšlikumu. Komisija nolēma saglabāt likumā pašlaik noteiktos vispārējās vidējās izglītības četrus programmu virzienus.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti