Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās samazinās, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Augusta beigās tie bija vairs tikai 20,7% no ieguldījumiem salīdzinājumā ar 30% vasaras vidū un gandrīz 40% gada sākumā. Banku uzraugs atzīst, ka vairākām bankām neizbēgami jāmaina biznesa modelis vai arī darbība jābeidz, un patlaban FKTK izvērtē šo banku iesniegtos biznesa plānus.
Autora ziņas
Pāvesta Franciska vizītes Latvijā nodrošināšanai atvēlēti ievērojami valsts budžeta līdzekļi, ko valdība, apkopojot iesaistīto institūciju un iestāžu pieprasījumus, piešķīra no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Pāvesta vizīte no valsts budžeta kopumā izmaksājusi 1,16 miljonus eiro. Kam īsti tērēta valsts nauda?
Akciju sabiedrības “Sadales tīkls” tarifos iekļautās izmaksas ne visos gadījumos ir ekonomiski pamatotas un nepieciešamas sadales pakalpojumu sniegšanai, tādējādi pilnībā netiek nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK). Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija norāda - ne visas izmaksas, kuras VK ir apšaubījusi savā revīzijā, ir iekļautas tarifos un ietekmē tarifu apmēru.
Lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) stāsta, ka sadarbība ar lielajiem sociālajiem tīkliem, piemēram, “Facebook” un “Twitter” partiju aģitācijas kontrolē esot laba, tomēr atzīst – situācija ir sarežģīta. Ne visu vajadzīgo informāciju var vienkārši iegūt. Tādēļ KANB apsver iespēju pēc šīm vēlēšanām rosināt likumdošanas izmaiņas, lai turpmāk mēnesi pirms vēlēšanām partiju reklamēšanās sociālajos tīklos būtu liegta.
Viena no problēmām, kas visvairāk satrauc cilvēkus, ir nepieejamā veselības aprūpe. Par to esam pārliecinājušies "Tautas panorāmā". Nav tādas vietas, kur sarunās ļaudis to nepiemin. Ir rindas, trūkst ārstu, un pie tiem tālu jābrauc un dārgi jāmaksā. Kāda ir situācija un vai partijas savās programmās ir paredzējušus šīs problēmas risināt?
Šodien ir Pasaules talkas diena, kad 40 miljoni cilvēku dažādās valstīs iesaistās, lai sakoptu vidi sev apkārt un savāktu atkritumus. Latvijā šī diena ir ar pievienoto vērtību. Lielās talkas organizētāji stāsta, ka, pateicoties tulkošanas tradīcijai, atkritumu vākšana šādās akcijās vairs nav tik ļoti aktuāla vajadzība un varam spert soli tālāk. Piemēram, stādīt kokus. Un šodien daudzi tulkotāji to darīja gleznotāja Vilhelma Purvīša dzimtajās mājās.
Bērna vārdu aizstāj ar simbolu vai e-pasta adresē vārdu un uzvārdu apsver aizvietot ar skaitļu virkni – šādi pārspīlējumi novēroti vispārējās datu aizsardzības regulas piemērošanā. Lai arī situācija uzlabojas, joprojām vērojams izpratnes trūkums, ko īsti nozīmē datu aizsardzība. Tā secina gan atbildīgās amatpersonas, gan datu aizsardzības speciālisti. Kopš datu regula stājās spēkā, pagājušas nedaudz vairāk nekā 100 dienas, un trešdien, 12.septembrī, tās ieviešanu apsprieda arī ar šiem jautājumiem saistītajā konsultatīvajā atbalsta padomē.
Aptuveni 30 000 cilvēku jaunajā veselības aprūpes sistēmā var palikt bez pilnā valsts apmaksāto pakalpojumu klāsta, jo nav nedz automātiski apdrošināti, nedz varēs atļauties paši veikt individuālo apdrošināšana maksājumu, aplēsusi Veselības ministrija, norādot, ka palīdzība šiem cilvēkiem jau būs sociālā atbalsta jautājums. Labklājības ministrs, kura pārziņā ir sociālā politika, gan problēmas nesaskata.
Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada augustā, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, palielinājās par 2,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 2,8%.
Simtgadi šogad svin ne tikai Latvijas valsts, bet arī tās valdība. Un par godu tam Ministru kabineta ēkā atklāta izstāde par Latvijas valdībām simt gados – to vēsturi un svarīgākajiem lēmumiem. Izstādes atklāšana pulcēja arī gandrīz visus atjaunotās Latvijas premjerus. Un viņiem ir savs redzējums, ko premjera krēslā darītu šodien un kā organizētu valdības darbu.
Nespējot panākt vienošanos ar arodbiedrību un pašvaldību organizācijām par skolu kvalitātes kritērijiem, valdība otrdien, 4.septembrī, atlikusi lēmumu par algu palielināšanu pedagogiem. Valdības vadītājs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) norāda, ka tas ir principiāls jautājums – vai nu jaunās kvalitātes prasības tiks atbalstītas kopā ar algu pieaugumu, vai arī nebūs nekā. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga to sauc par šantāžu.
Līdzīgi kā skolotājiem skolās algas plānots palielināt arī pirmsskolu pedagogiem. Gala lēmumu valdība par to pieņems šonedēļ. Pašu mazāko bērnu skolotājiem finansējums gan būs jāmeklē pašvaldību makos, jo valsts budžeta līdzekļus atvēl pedagogiem, kas māca bērnus no piecu gadu vecuma. Latvijas Pašvaldību savienībā norāda, ka nelielajām pašvaldībām tas var radīt problēmas.
Neraugoties uz kritiku par jauno veselības apdrošināšanas sistēmu, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) uzskata, ka tā pret visiem nodokļu maksātājiem ir taisnīga. Tas, ka pilnais valsts apmaksātās veselības aprūpes grozs nepienākas, piemēram, mikrouzņēmumu darbiniekiem, esot likumsakarīgi.
Neraugoties uz nepilnībām, jaunā veselības apdrošināšanas sistēma, kā ieplānots, sāks darboties no nākamā gada janvāra. Un jau pēc divām dienām, sākot no 1.septembra, tie iedzīvotāji, kam jaunajā sistēmā nepienāksies pilnais valsts apmaksātās veselības aprūpes grozs, varēs veikt individuālās iemaksas, lai tomēr saņemtu visu pakalpojumu klāstu.
Veselības ministrija pēc LTV jautājumiem atskārtusi, ka, ieviešot obligāto valsts veselības apdrošināšanu, nav iekļāvusi Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK) pakalpojumu pamatgrozā, līdz ar to liedzot to saņemt cilvēkiem, kuriem iepriekš tā pienācās, vēsta LTV Ziņu dienests.
Rīgā ieradies dāņu arhitekts un pilsētplānotājs Jans Gēls – vērā ņemama autoritāte pilsētplānotāju vidū visā pasaulē, pazīstams ar savu cilvēkiem draudzīgās pilsētas filozofiju. Paredzams, ka sadarbībā ar viņu tiks plānota arī turpmākā Latvijas galvaspilsētas attīstība. Piektdien, 24.augustā, par to parakstīts savstarpējs memorands. Šī gan nav pirmā sadarbības reize ar arhitektu – iepriekš viņa rekomendācijas daudzējādā ziņā palika neuzklausītas.
Ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus ceturtdien, 23.augustā, klajā nākuši Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, kas nozīmē, ka, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.
Rīgas domes koalīcijas cīņas ar opozīciju joprojām traucē sēžu norisi, kā rezultātā Satiksmes un transporta lietu komitejā neizskatīts palika jautājums par velojoslu Brīvības ielā no Bruņinieku ielas līdz Gaisa tiltam. Organizācijas “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvju ieskatā par to svarīgi runāt tieši tagad, jo Brīvības ielā atjaunots segums, bet velojoslas tur nav paredzētas.