Advokāts norādīja, ka lēmums pieņemts lielā steigā un Rimšēvičs speciāli ticis izsaukts uz SAB. Vārpiņš pieļāva, ka tas ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) Tiesā lemto jautājumu par liegumu Rimšēvičam ieņemt Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa amatu saistībā ar kriminālprocesu. Neoficiāla informācija liecina, ka 30.maijā varētu notikt ES Tiesas sēde, un
SAB lēmums varētu būt mēģinājums netieši ietekmēt tiesu.
Vārpiņš apgalvoja, ka Rimšēvičs SAB lēmumu pārsūdzēs ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram. Viņš arī atgādināja, ka no 1.jūlija spēkā stāsies izmaiņas likumā "Par valsts noslēpumu", kas paredzēs iespēju ģenerālprokurora lēmumu par pielaides anulēšanu pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.
Ņemot vērā iepriekš minētos grozījumus, Rimšēvičs bija lūdzis SAB lēmuma pieņemšanu un jautājuma izvērtēšanu atlikt līdz 1.jūlijam.
KONTEKSTS:
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā - ne mazāk kā 100 000 eiro organizētā grupā. Otrs šajā lietā aizdomās turētais ir uzņēmējs Māris Martinsons. Rimšēvičam kriminālprocesā noteikti drošības līdzekļi – aizliegums pildīt Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumus un arī izbraukt no valsts.
Latvijas Banka informēja, ka līdz ar to viņam liegts pildīt ar darbu ECB padomē saistītās funkcijas. ECB gan lūdza Eiropas Savienības Tiesai izvērtēt, vai Rimšēvičs var vai nevar pildīt pienākumus ECB Padomē.
"De facto" ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sāktais kriminālprocess pret Rimšēviču ir saistīts ar 2013.gada notikumiem un šobrīd likvidējamo "Trasta komercbanku". Pats Rimšēvičs paziņoja, ka viņš ir kļuvis par dažu komercbanku koordinēta uzbrukuma mērķi.
Pārbaudīt atbilstību pielaides saņemšanai SAB solīja pēc kriminālprocesa ierosināšanas, kā arī aģentūras "Associated Press" publikācijas, kurā tika norādīts par Ilmāra Rimšēviča saikni ar Krieviju. Viņš pats gan to noliedza.
