ĪSUMĀ:
- No šī gada dūmu detektori obligāti katrā mājoklī.
- Nedzirdīgajiem vajadzīgas īpašas iekārtas, kuras maksā līdz pat 300 eiro.
- Tagad atklājas: Trīs gadu pārejas posmā LM par šo problēmu bija aizmirsusi.
- Tagad to apsprieda Saeimas komisijā, LM uzklausīja deputātu pārmetumus.
- Ministrijai pārmet, ka tā nav domājusi, kā palīdzēt nedzirdīgajiem.
- Ministrijai pat nav zināms, precīzi cik šādu detektoru būtu vajadzīgs.
- LM: Būs jāmeklē papildu finansējums, šobrīd nav zināms, kur.
Trešdien Saeimas komisijā tika lemts par to, kā šos detektorus nodrošināt cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Teju četrdesmit minūtes deputātu pārmetumus neizdarībā uzklausīja Labklājības ministrijas pārstāvji, līdz viena no viņiem atzina – par šo cilvēku grupu vairāk nekā trīs gadu laikā kopš noteikumu pieņemšanas un stāšanās spēkā labklājību pārraugošā ministrija ir aizmirsusi.
Jau vairāk nekā trīs gadus bija zināms, ka dūmu detektori būs obligāti, bet šajā laikā ministrija nav atrisinājusi jautājumu, kā palīdzēt ikkatram nedzirdīgajam šo pielāgoto un dārgo ierīču iegādē.
Komisijas deputāti Andu Čakšu no “Jaunās Vienotības” nokaitināja arī ministrijas datu trūkums. Proti, ministrijai nav zināms, cik šādu detektoru būtu vajadzīgs.
“Jūs šodien sakāt, ka jūs nezināt skaitu. Es atvainojos – ko jūs trīs gadus skaitījāt? Sērkociņus? Nu, nestāstiet šodien, ka jūs nezinājāt. Kam tad tie trīs gadi bija domāti? Kādai pārejai? Nu es nesaprotu, kam tā pāreja bija domāta. Tādēļ, lai saprastu, cik jums ir klientu, lai viņiem iegādātos... vai atbalstu izveidotu. Šodien mēs esam tur, ka jūs nezināt skaitu,” sašutumu pauda Čakša.
Pēc teju 40 minūšu strīdiem Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Ineta Pikše atzina, ka, lai arī ir zināms skaits, kam nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi, tomēr jauno dūmu detektoru noteikumu kontekstā ministrija nav pievērsusi uzmanību atsevišķi nedzirdīgo cilvēku vajadzībai pēc tiem.
Ministrijas pārstāves Inetas Pikšes atzīšanos kritizēja Čakša un “Saskaņas” pārstāvis Andrejs Klementjevs.
“Tiešām ir sanācis tā, ka mēs arī neesam pievērsuši uzmanību šai mērķa grupai,” atzina Pikše.
“To mēs gribējām dzirdēt! Un tagad no šīs vietas – kā mēs mainīsim to. Beidzat ņemties! Jūs tagad pateicāt – labi. Un tagad ko darīsim?” jautāja Čakša.
“Piemēram, es arī nezināju, ka man mājās vajadzīgs dūmu detektors,” sacīja Pikše.
“Par jums jūs pati varat uztraukties un jūsu ģimene, bet par šiem cilvēkiem ir Labklājības ministrija, ir savs departaments, ir parlamentārais sekretārs, kurš nesaprot jautājumu. Lūk, viņiem ir jārūpējas par šiem cilvēkiem,” norādīja Klementjevs.
“Tagad ir jautājums – ko darīt. [..] Būs jāmeklē papildu finansējums kaut kur. Šobrīd, protams, nav zināms, kur,” pauda Pikše.
Latvijas Nedzirdīgo savienība satraucoties, ka specializētos un dārgos dūmu detektorus nevarēs atļauties lielākā daļa cilvēku ar dzirdes traucējumiem, jau 2018. gada maijā esot nosūtījusi ministrijai vēstuli. Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūmiņš pēc sēdes Latvijas Radio norādīja, ka no Latvijas Nedzirdīgo savienības šādu vēstuli saņēmis vien pērnā gada nogalē, tomēr pēc abu pušu savstarpējās sarunas kļuva skaidrs – vēstule nosūtīta arī 2018. gadā, bet citam Labklājības ministrijas ierēdnim un Dūmiņam tas nav bijis zināms, Latvijas Nedzirdīgo savienības viceprezidentei Inesei Immurei liekot palikt izbrīnā par ierēdņu komunikāciju ministrijā.
